Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk jautājumus nekā atbildes izraisa Jura Juraša rīcība, noliekot Saeimas deputāta mandātu un paziņojot par darbību Ukrainā, — viņa līdzšinējā darbība kopā ar GRU virsnieka meitu Annu Potapovu (bija zināma arī kā Juta Strīķe) liek uzdot jautājumus, kādi tad varētu būt viņa patiesie nolūki.

Policijas akadēmiju beigušajam, iekšlietu nozares un politiskos amatus ieņēmušajam Jurim Jurašam biogrāfijā nav redzama nekāda militārā sagatavotība, nekādas prasmes vai iepriekšēja pieredze, kam būtu kaut attāla saistība ar militārām darbībām. Tāpat viņa kādreizējā darbavieta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nenodarbojas ne ar kāda veida ekstrēmisma, terorisma, separātisma vai masu nemieru uzkurināšanas apkarošanu.

Tas viņam nav traucējis piedāvāt savu “palīdzību” Ukrainas aizstāvjiem. Mediji citē ukraiņu deputātu Igoru Vasjuņiku: “Deputāts I. Vasjuņiks skaidroja, ka Eiropas politiķis (J. Jurašs) strādās Kijivas teritoriālajā aizsardzībā par konsultantu drošības jautājumos.” No tā varētu spriest, ka būs kārtējais “aizmugures admirālis”.

Mediji jau daudzkārt ziņojuši, ka J. Juraša pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas galvenā ideoloģe Juta Strīķe (1970. — 2020.) patiesībā bija dzimusi Krievijas GRU virsnieka (Glavnoje Razvedivaķeļnoje Upravļeņije) ģimenē kā Anna Potapova. Viņa ar Annas Potapovas vārdu pabeigusi skolu Maskavā, tad 1988. gada 11. augustā nomainījusi vārdu uz Juta. Vēl pirms tam, starp Brežņeva rajona 584. vidusskolas pabeigšanu līdz uzvārda maiņai, viņa sāka karjeru Maskavas pilsētas milicijā kā Čerjomušku rajona atsevišķā milicijas bataljona patruļdienesta sekretāre. Pēc pārcelšanās uz Latviju iestājās darbā Latvijas iekšlietu iestādēs, kur strādāja kopā ar Juri Jurašu.

Kamēr J. Jurašs un J. Strīķe bija nodaļu vadītāji KNAB, šī iestāde pildīja savas funkcijas arvien nolaidīgāk un ar pieaugošiem likumpārkāpumiem. Mēnešiem un gadiem ilgi netika veiktas kratīšanās izņemtu pierādījumu apskates, netika izmantotas noklausītas telefonsarunas, netika izskatīta informācija, ko paši iedzīvotāji bija piesūtījuši KNAB, kā rezultātā daudzi kriminālprocesi par kukuļdošanu tika izbeigti pierādījumu trūkuma vai noilguma dēļ, nemaz netiekot līdz tiesai.

Korupcija valstī sistemātiski pieauga, un auga arī korupcijas uztveres indekss. Novērotājiem nepalika nepamanīts fakts, ka J. Jurašs un J. Strīķe visbiežāk ierosināja “pretkorupcijas izmeklēšanas” pret tiem Latvijas politiķiem, kas veicināja Latvijas integrāciju ES un NATO, savukārt lika mierā tādas amatpersonas, kas bija saistītas ar “Saskaņu” (kam līgums ar “Jeģinaja Rossija” partiju) un Latvijā aktīvām citām prokremliskām partijām vai atsevišķiem politiskajiem aktīvistiem. Visbeidzot 2016. gadā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atbrīvoja no darba kā J. Jurašu, tā J. Strīķi.

Kopš laika, kad tas noticis, KNAB darbības rezultāti sākuši uzlaboties, savukārt iekšlietu sistēma kopumā spējusi notvert arvien pieaugošāku Kremļa spiegu un ietekmes aģentu skaitu. Notiesāti arī vairāki Latvijas iedzīvotāji, kas bija devušies uz Donbasu karot separātistu rindās — nevienam politiķim, tajā skaitā tādiem kā J. Jurašs, tomēr nav izdevies šos procesus apturēt. Tieši pretēji — kriminālprocess tika ierosināts pret pašu Juri Jurašu, šobrīd gaida izskatīšanu Augstākajā tiesā.

Nav noslēpums arī, ka Juris Jurašs un viņa sieva kā juristi “konsultējuši” ar Krieviju saistītas autoritātes. Tā izdevums “Kas Jauns” raksta: “Jura Juraša sieva Alla Juraša sniegusi juridiskus pakalpojumus uzturēšanās atļauju jautājumā vienam no Krievijas ietekmīgākajiem “likumīgajiem zagļiem” Vjačeslavam Šestakovam, kā arī viņa dēlam Kirilam Šestakovam. Savukārt pats Jurašs kopā ar sievas advokātu biroju konsultējis skandalozo baņķieri Grigoriju Guseļņikovu.

Likumīgais zaglis ar iesauku Sļiva klusībā ieguva uzturēšanās atļauju Latvijā. Operatīvā informācija vēsta, ka arī šeit viņš ātri kļuvis par ietekmīgu personu, un vietējie noziedzīgie grupējumi bieži vērsās pie viņa kā šķīrējtiesneša dažādu strīdu gadījumos. Tāpat kuluāros runā, ka viņš ir arī bijis atbildīgs par narkotiku kontrabandu caur Latviju uz Eiropu.

Kad informācija par Šestakova uzturēšanos nonāca atklātībā, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis viņu 2012. gadā iekļāva "melnajā sarakstā", un “likumīgajam zaglim” nācās Latviju pamest, atstājot gan jauniegādāto māju Jūrmalā, gan brūno BMW markas automašīnu. Izmantojot Allas Jurašas palīdzību, viņš nonākšanu "melnajā sarakstā" tiesā mēģināja apstrīdēt, taču zaudēja.

Nav noslēpums, ka cilvēki ar šāda līmeņa kriminālajiem sakariem savu juridisko pakalpojumu sniedzēju izvēlas ļoti uzmanīgi, izmantojot savā vidē sniegtās rekomendācijas, tāpēc šāda aizstāvja izvēle, maigi sakot, šķiet dīvaina, ņemot vērā amatu, kādu iekšlietu sistēmā tolaik ieņēma pats Jurašs.”

Savukārt par G. Guseļņikova darbībām ir skaidrs, ka viņš agrāk bija cieši saistīts ar Kirovas apgabala toreizējo gubernatoru Ņikitu Belihu (tātad Putinam pietuvināta persona, jo citādas personas nevar būt gubernatori Krievijas apgabalos), kopā pirkuši nekustamos īpašumus Londonā. G. Guseļņikova vadībā “Norvik banka” (vēlāk pārdēvēta par “PNB”) nopirka “Vjatka Banku” Krievijā un plānoja izglābt vienu no Krievijas lielajām bankām, atpērkot no tās meitasbanku Ukrainā (tā nevarēja strādāt pēc 2014. gada), taču darījumu neatļāva varas iestādes. Visbeidzot Eiropas Centrālā Banka nolēma slēgt pašu “Norvik banku” kā tādu, kam saskatāmas maksātnespējas pazīmes.

Attiecībā uz J. Jurašu LTV raidījums “De Facto” ziņoja: “Grigorijs Guseļņikovs caur Juri Jurašu varētu būt ieguvis informāciju no valsts drošības iestādēm, izriet no Juraša gatavotās atskaites, ar kuras saturu iepazinies LTV raidījums. G. Guseļņikovs iesūdzēja Latvijas valsti starptautiskā šķīrējtiesā. Īsi pirms prasības iesniegšanas 2017.gada nogalē Guseļņikova banka bija nolīgusi politiķim Jurim Jurašam piederošu uzņēmumu “Immunitas” sniegt bankai juridiskos pakalpojumus.

Atskaitēs J. Jurašs rakstījis, ka vismaz divas reizes ticies ar informācijas sniedzēju valsts drošības iestādē saistībā ar situāciju ap G. Guseļņikova banku. J. Jurašs pats neatklāj, ar ko 2017. gadā ticies, arī to, vai tas bijis kukuļošanas lietā aizturētais bijušais drošībnieks Aigars Sparāns, ko aizstāv Juraša sievas Allas Jurašas advokātu birojs, kurš vienlaikus apkalpo arī G. Guseļņikova banku.” Cita starpā kriminālprocess pret A. Sparānu nesen pārkvalificēts no vienkāršas kukuļošanas uz spiegošanu.

Ņemot vērā J. Juraša un viņa ilggadējās līdzgaitnieces J. Strīķes biogrāfijas, kā arī J. Juraša un viņa sievas juridiskās firmas klientus, rodas jautājumi — kad Krievijas militārajiem plāniem Ukrainā sāk pienākt gals, kad ukraiņi spējuši apturēt ienaidnieka virzīšanos visos virzienos un iznīcināt lielus daudzumus Krievijas tehnikas, kāpēc krievu baņķieri, noziedzīgo autoritāti un vietējo spiegu pārstāvoša juridiskā biroja dibinātājs J. Jurašs tagad dodas “palīdzēt” ukraiņiem?

Ja ir vajadzīgs kāds informācijas avots, kurš spētu piegādāt ziņas Krievijas izlūkošanai par Ukrainas aizsardzības spēkiem, to izvietojumu, pretuzbrukuma plāniem, materiālajām rezervēm utt., tad šādam spiegam nevajadzētu rauties uz fronti. Tieši otrādi — tādam vislabāk būtu atrasties drošā aizmugurē, cenšoties izdomāt kādu ieganstu, uz kura pamata mēģināt iekļūt ukraiņu Teritoriālās aizsardzības štābā, lai apzinātu detalizētu informāciju par Ukrainas aizsardzību.

Novērtē šo rakstu:

191
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...