Ko meklēt pirmo - nākamo Latvijas Bankas vai ministru prezidentu/i?

Visticamāk, ka lēmuma pieņēmēji paši vēl nezina, kurš no diviem iespējamiem rīcības variantiem izrādīsies īstais. Tajā skaitā viņi mēģinās novērtēt sabiedrības reakciju uz Saeimas debatēs atklāti pateikto, ka LB prezidenta kandidātu apspriešana patiešām devusi ieganstu nākamās valdošās koalīcijas un valdības variantu apspriešanai.

No vienas puses, tika akcentēta pašreizējās koalīcijas un jo īpaši pašas Evikas Siliņas mazspēja. Ja nu kāds to vēl nebija pamanījis, tad šī mazspēja LB prezidenta kandidāta izvirzīšanas laikā atklājās vēl skaidrāk nekā attiecībā pret “Rail Baltica", kura problēmas krājušās gadu desmitiem pirms E. Siliņas valdības izveidošanas.

No otras puses, valdības potenciālie gāzēji ieslīga savstarpējos pārmetumos par paši savu izgāšanos drosmes trūkuma dēļ apmēram tāpat, kā 2023. gada vasarā izgāzās Jevgeņija Prigožina kara gājiens uz Maskavu. Tā mēdz notikt, ka tikai tad, kad kaut kas iekārojams tikpat kā rokā, cilvēki apjēdz briesmas, kas nāk līdzi tādam ieguvumam. Konkrētajā gadījumā deputātiem atlika vien ņemt vērā, ko viņi bija nupat kā dzirdējuši un paši runājuši Saeimas ārkārtas sēdē par “Rail Baltica" būvniecības parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba rezultātiem.

Deputāti pateica visu taisnību!

Šajā reizē nav pamata neticēt Saeimas opozīcijas partijas “Stabilitātei!” līderim Aleksejam Rosļikovam, ka aizvakar, 18. decembra pēcpusdienā ap pulksten 16 jau pilnā sparā gājusi vaļā krēslu dalīšana nākamajā Latvijas valdībā.

“Stabilitātei!” tajā vietas nebūtu, bet iespējas kļūt patiešām stabilākai un citu nestabilitātes rēķina būtu. Tāpēc A. Rosļikova jautājums “kāpēc jūs neaizgājāt līdz galam?!” skanēja kā tiešs pārcēlums no nožēlas par J. Prigožina avantūras izgāšanos. Pēc tam Edmunds Zivtiņš no “Latvija pirmajā vietā” vērsās pie Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ar vārdiem, ka “vakar [aizvakar, 18. decembrī] no rīta es biju pārliecībā, ka esam gatavi sēsties vienā laivā”.

Česlavs Batņa no Apvienotā saraksta atgādināja ZZS, ka “jūs nācāt pie mums, piedāvājāt, runājāt par dažādām varbūtībām”. Šīs tēmas noslēgšanai A. Rosļikovs atgriezās Saeimas tribīnē ar vārdiem, ka ZZS pieteikusies “par vairogu, aiz kura būs pārmaiņas nākamgad". Ja par pārmaiņām tik intensīvi runāts un tas vairs netiek slēpts, tad ticamāk, ka pārmaiņas tiešām būs, nevis nebūs.

Kustības virziens skaidrs, bet ātrums nezināms

Šajā reizē runa nevis par pārmaiņām vispār, bet par tādām pārmaiņām, kas kā ar roku aizsniedzamas: “Lavīna ripo no kalna ar tādu ātrumu, ka nekāds 2026. gads nav jāgaida,” pauda Apvienotā saraksta runasvīrs Didzis Šmits. Tā kārtējā norāde uz slaveno dialogu starp D. Šmita partijas biedru Edvardu Smiltēnu un Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kura nespēja atturēties no asas atbildes E. Smiltēnam par pieteikumu viņas un visas “Jaunās vienotības” (JV) kraham Saeimas 2026. gada vēlēšanās. Tagad šķiet, ka E. Siliņai būtu jāizplūst pateicībā E. Smiltēnam par novēlējumu palikt amatā līdz 2026. gadam.

Tomēr pārliecinošas runas nenosauc konkrētu datumu, kad Latvijā būs cita valdošā koalīcija un valdība. Arī tagadējai valdībai vēl jāveic vismaz kaut kādi pienākumi, starp kuriem kā negaidīta problēma izaugusi Latvijas vietas aizpildīšana Eiropas Centrālās bankas padomē. Tās darbības noteikumi tādi, ka eiro zonas valstis ar lēmējbalsīm padomē drīkst pārstāvēt tikai šo valstu centrālo banku prezidenti. Ja prezidenta nav, tad Latvijai jālūdz atļauja, lai ECB padome ļauj kā novērotajam atrasties padomes sēdēs LB prezidenta aizvietotājam.

Par šādu aizvietotāju Saeima jau iecēlusi no LB prezidenta amata šodien aizejošā Mārtiņa Kazāka vietnieku Māri Kāli. ECB gan mēdz būt tik laipna, ka pārskatāmā pagātnē piešķīra pat pilntiesīga locekļa tiesības bijušā LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarotai personai uz laiku, kamēr viņš bija aizņemts, tiesājoties ar Latviju. Izmantot šādu laipnību atkārtoti būtu ļoti nepieklājīgi.

Vismaz formāli ir jābūt tā, kā uzsvēra Apvienotā saraksta deputāts Edgars Tavars, ka “mēs neļausim raustīt procentlikmes tikai tā, kā vajag Francijai un Vācijai". Visas aizdevumu komerclikmes eirozonā patiešām ir ļoti atkarīgas no ECB lēmumiem, par kuriem balsojuši ECB pilntiesīgie locekļi - centrālo banku prezidenti.

Prezidenta kandidāti piesakās vai tiek pieminēti

Laikam visvairāk apspēlētā tēma Saeimas debatēs pirms LB nākamā prezidenta neievēlēšanas (jā, ļoti īpatnējas Saeimas sēdes ar mērķi LB prezidentu nevis ievēlēt, bet neievēlēt, ko Saeima sekmīgi izdarīja) bija atvainošanās par prezidenta kandidātiem pieteiktajiem Mārtiņam Kazākam un Reinim Bērziņam, kuru kandidatūras paši pieteicēji - attiecīgi JV ar "Progresīvajiem" un ZZS atsauca dažas stundas pirms prezidenta vēlēšanām. Ak, kurš nopietns cilvēks gan vairs būs ar mieru, ka viņa vārdu izmanto politisko rēķinu kārtošanai?

Šīs runas vēl nebija noklusušas, kad tāds cilvēks jau atradās. Tas ir neviens cits kā M. Kazāks, kurš vakar no Saeimas tribīnes tika raksturots gandrīz tikai kā politiskais nelaiķis pēc principa “labu vai neko". Bet nē, viņš ir politiski dzīvs un caur aģentūru LETA devis ziņu, ka “gatavs atkārtoti kandidēt šim amatam, ja process ir caurskatāms un ar pamatotu diskusiju par Latvijas Bankas lomu un nākotnes mērķiem”.

Viņa izredzes tikt atkārtoti ievēlētam augstas vismaz tāpēc, lai visiem pazīstamais Latvijas pārstāvis varētu atgriezties ECB padomē tā, ik kā nebūtu noticis nekas vairāk par viņa aizkavēšanos Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās. Tomēr tas nenozīmē, ka viņa atgriešanās LB un ECB amatos jau garantēta.

Saeimas debatēs tagad ārpus partijām un frakcijām noliktais Aleksandrs Kiršteins teicās “nosapņojis”, ka īstā kandidāte esot M. Kazāka vietniece Santa Purgaile un sacensības starp M. Kazāku un R. Bērziņu rīkotas tāpēc, lai padotā varētu pieklājīgā veidā pakāpties virs sava priekšnieka. Varētu būt arī tā, bet ar atrunu, ka tieši S. Purgaile kā sākotnēji Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšniece ir kļuvusi par simbolu Latvijas komercbanku pārvēršanai par savu klientu izspiegošanas (“zini savu klientu!”) iestādēm. M. Kazāks bija pietiekami uzmanīgs, lai bijušā premjera Krišjāņa Kariņa uzdotajā “finanšu sistēmas kapitālajā remontā” sasmērētos mazāk.

Savulaik ar S. Purgaili par banku “remontbrigādes” brigadieres vietu cīnījās Finanšu izlūkošanas dienesta direktore Ilze Znotiņa, kurai palikt tajā amatā pēc pirmā termiņa no 2018. līdz 2022. gadam neļāva 13. Saeimas deputāti. Tagad deputāti citi, bet sienas tās pašas un dažas tradīcijas tajās pārmantotas.

Apvienotā saraksta deputāti Juris Viļums un Aiva Viksna kā iespēju pierādīt sabiedrībai godīgas LB prezidenta vēlēšanas piedāvāja balstīšanos nevis uz partiju, bet uzņēmēju organizāciju izvirzītiem kandidātiem. Tas varētu būt mājiens Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Ulda Cērpa virzienā. Viņš bijis attāls S. Purgailes priekštecis no 2000. līdz 2008. gadam un izskatīts kā M. Kazāka konkurents 2019. gadā.

Nelabvēļi viņam var pārmest “Parex" problēmu nogulēšanu un vēlāk ilgu gadu darbu Zviedrijā turienes banku - tātad Latvijas naudas izsūcējbanku īpašnieču uzraudzīšanā. Tādā nozīmē viņš grūti atšķirams no savu karjeru ar “Swedbank” palīdzību veidojušā M. Kazāka. Līdz ar to sacensībām par LB prezidenta krēslu varēsim sekot ar lielu interesi.

Saite:

https://nra.lv/neatkariga/komentari/arnis-kluinis/478004-ko-meklet-pirmo-nakamo-latvijas-bankas-vai-ministru-prezidentu-i.htm

Novērtē šo rakstu: