Iesaki rakstu: 
Madridē sāksies NATO samits. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tas ir būtisks, jo tajā tiks lemts par mūsu drošībai svarīgiem jautājumiem.
Pirmkārt, tiks apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija tiks minēta kā viens no būtiskiem apdraudējumiem mieram un stabilitātei Eiropā (pašreizējā koncepcijā šī valsts tiek uzskatīta par partneri). Stratēģiskā koncepcija ietekmē tālākus praktiskus lēmumus.
Otrkārt, tiks lemts par jauno Alianses aizsardzības pozicionējumu, sevišķi Austrumu flangā. Baltijas valstīm ir būtiski attīstīt sabiedroto brigādes līmeņa komandvadības un atbalsta elementus, izvietot nepieciešamos munīcijas un ieroču krājumus papildspēku apgādei, organizēt vienību apmācību utt.
Pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt pilnu NATO un tās dalībvalsts (Latvijas) perimetra aizsardzību, nepieļaujot naidnieka ienākšanu NATO teritorijā. Konkrētu vienību izvietošana Latvijā un papildu vienību piesaiste saasinājuma gadījumā ir būtisks solis šī uzdevuma sasniegšanai.
Jau šobrīd Latvijā atrodas vairāki tūkstoši sabiedroto karavīru, kas atbilst brigādes līmenim, galvenais uzdevums ir izveidot nepieciešamo satvaru kaujasspējīgai vienībai un rīcībai. Esam pateicīgi mūsu kanādiešu, amerikāņu, dāņu un spāņu sabiedrotajiem, kas kopš pirmajām Krievijas iebrukuma stundām atsaucās un nosūtīja papildspēkus uz Latviju.
Jau pašlaik NATO klātbūtne Latvijā ir būtiski pieaugusi, tagad svarīgi to institucionalizēt. Jāpiemin, ka šie lēmumi būs bez kāda konkrēta beigu termiņa. Arī Latvijai ir svarīgi mājas darbi darāmi - attiecīgas infrastruktūras (bāzes un poligona) izveide, pie tā jau Aizsardzības ministrija strādā.
Treškārt, pašreizējā Krievijas agresija Ukrainā daudz liek mācīties visu valstu bruņotajiem spēkiem, taču arī valdībām ir jāsaprot, ka nepieciešams palielināt gan nacionālo finansējumu aizsardzībai, gan kopējo NATO budžetu, arī militārai industrijai ir jāsāk strādāt ar pilnu jaudu, palīdzot gan Ukrainai, gan arī papildinot pašu noliktavas.
Nereti dzirdu skeptisku jautājumu, vai 5. pants mūs aizsargā? Vai sabiedrotie nāks palīgā uzbrukuma gadījumā? Atceroties mūsu vēstures melnās lappuses un redzot, kas notiek Ukrainā, šie jautājumi un bažas ir saprotamas.
Diskusiju plašums un dziļums, gatavojot samitu, runājot ar kolēģiem, bet, galvenais, redzot, cik ātra reakcija sekoja 24. februārī, pieaugošā dalībvalstu izpratne par Krievijas agresīviem nodomiem (te gan gribētos, lai vienam otram “pielec ātrāk”) man liek apgalvot, ka, jā, 5. pants darbosies. Gan juridisku, gan politisku iemeslu dēļ, - ja kāda dalībvalsts paliek bez aizsardzības, tas nozīmē visu Rietumu drošības konstrukcijas sabrukumu, un to neviens nevēlas.
Vienlaikus drošība ir process, nevis rezultāts, nemitīgi mainīgā starptautiskā vide un arī iekšpolitiskā dinamika daudzās sabiedroto valstīs neļauj mums atslābt ne mirkli. Mums būs ne tikai jāpanāk lemtā izpilde, bet jāturpina iestāties par tālākiem soļiem Baltijas valstu aizsardzības garantēšanā, kas loģiski turpinās iesākto.
Visbeidzot, vienmēr jāatceras, ka pirms Vašingtonas līguma 5. panta ir 3. pants, kas paredz to, ka puses “uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.” Tas nozīmē, ka arī mums ir jāinvestē aizsardzībā (pareizs lēmums par 2,5% no IKP) un jāpalielina NBS skaitliskais sastāvs, un jānostiprina to kaujasspējas. Atsevišķi, bet saistīti ir jārisina iekšējās drošības jautājumi.
Šeit ieskicēju tikai dažas lietas par gaidāmo samitu, darbs pie dokumentiem turpinās, tie vēl tagad tiek apspriesti un slīpēti. Ar kolēģiem nedaudz uzjautrinājāmies, ka valsts prezidentam, ministru prezidentam, aizsardzības ministram un man kopā ar abu ministriju un pārstāvniecības NATO darbiniekiem vajadzēja līgot kopā, jo darbs šajās svētku dienās bija samērā intensīvs, liels paldies visiem iesaistītajiem par ieguldījumu, tāpat arī mūsu Kanādas un ASV sabiedrotajiem par izpratni un atbalstu. Paldies visiem tiem, kas jau kopš 2017.gada ir kopā ar mums Ādažos, palīdzot sargāt mūsu drošību.
Ceru, ka visi mums būtiskie lēmumi 28.-30.06.tiks pieņemti un tas vēsturē iezīmēs jaunas, drošākas nodaļas sākumu mūsu valstij un reģionam kopumā.
Seko mums 
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
