Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko mēs gaidām no NATO samita

Edgars Rinkēvičs
27.06.2022.
Komentāri (128)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Madridē sāksies NATO samits. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tas ir būtisks, jo tajā tiks lemts par mūsu drošībai svarīgiem jautājumiem.

Pirmkārt, tiks apstiprināta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kurā Krievija tiks minēta kā viens no būtiskiem apdraudējumiem mieram un stabilitātei Eiropā (pašreizējā koncepcijā šī valsts tiek uzskatīta par partneri). Stratēģiskā koncepcija ietekmē tālākus praktiskus lēmumus.

Otrkārt, tiks lemts par jauno Alianses aizsardzības pozicionējumu, sevišķi Austrumu flangā. Baltijas valstīm ir būtiski attīstīt sabiedroto brigādes līmeņa komandvadības un atbalsta elementus, izvietot nepieciešamos munīcijas un ieroču krājumus papildspēku apgādei, organizēt vienību apmācību utt.

Pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt pilnu NATO un tās dalībvalsts (Latvijas) perimetra aizsardzību, nepieļaujot naidnieka ienākšanu NATO teritorijā. Konkrētu vienību izvietošana Latvijā un papildu vienību piesaiste saasinājuma gadījumā ir būtisks solis šī uzdevuma sasniegšanai.

Jau šobrīd Latvijā atrodas vairāki tūkstoši sabiedroto karavīru, kas atbilst brigādes līmenim, galvenais uzdevums ir izveidot nepieciešamo satvaru kaujasspējīgai vienībai un rīcībai. Esam pateicīgi mūsu kanādiešu, amerikāņu, dāņu un spāņu sabiedrotajiem, kas kopš pirmajām Krievijas iebrukuma stundām atsaucās un nosūtīja papildspēkus uz Latviju.

Jau pašlaik NATO klātbūtne Latvijā ir būtiski pieaugusi, tagad svarīgi to institucionalizēt. Jāpiemin, ka šie lēmumi būs bez kāda konkrēta beigu termiņa. Arī Latvijai ir svarīgi mājas darbi darāmi - attiecīgas infrastruktūras (bāzes un poligona) izveide, pie tā jau Aizsardzības ministrija strādā.

Treškārt, pašreizējā Krievijas agresija Ukrainā daudz liek mācīties visu valstu bruņotajiem spēkiem, taču arī valdībām ir jāsaprot, ka nepieciešams palielināt gan nacionālo finansējumu aizsardzībai, gan kopējo NATO budžetu, arī militārai industrijai ir jāsāk strādāt ar pilnu jaudu, palīdzot gan Ukrainai, gan arī papildinot pašu noliktavas.

Nereti dzirdu skeptisku jautājumu, vai 5. pants mūs aizsargā? Vai sabiedrotie nāks palīgā uzbrukuma gadījumā? Atceroties mūsu vēstures melnās lappuses un redzot, kas notiek Ukrainā, šie jautājumi un bažas ir saprotamas.

Diskusiju plašums un dziļums, gatavojot samitu, runājot ar kolēģiem, bet, galvenais, redzot, cik ātra reakcija sekoja 24. februārī, pieaugošā dalībvalstu izpratne par Krievijas agresīviem nodomiem (te gan gribētos, lai vienam otram “pielec ātrāk”) man liek apgalvot, ka, jā, 5. pants darbosies. Gan juridisku, gan politisku iemeslu dēļ, - ja kāda dalībvalsts paliek bez aizsardzības, tas nozīmē visu Rietumu drošības konstrukcijas sabrukumu, un to neviens nevēlas.

Vienlaikus drošība ir process, nevis rezultāts, nemitīgi mainīgā starptautiskā vide un arī iekšpolitiskā dinamika daudzās sabiedroto valstīs neļauj mums atslābt ne mirkli. Mums būs ne tikai jāpanāk lemtā izpilde, bet jāturpina iestāties par tālākiem soļiem Baltijas valstu aizsardzības garantēšanā, kas loģiski turpinās iesākto.

Visbeidzot, vienmēr jāatceras, ka pirms Vašingtonas līguma 5. panta ir 3. pants, kas paredz to, ka puses “uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.” Tas nozīmē, ka arī mums ir jāinvestē aizsardzībā (pareizs lēmums par 2,5% no IKP) un jāpalielina NBS skaitliskais sastāvs, un jānostiprina to kaujasspējas. Atsevišķi, bet saistīti ir jārisina iekšējās drošības jautājumi.

Šeit ieskicēju tikai dažas lietas par gaidāmo samitu, darbs pie dokumentiem turpinās, tie vēl tagad tiek apspriesti un slīpēti. Ar kolēģiem nedaudz uzjautrinājāmies, ka valsts prezidentam, ministru prezidentam, aizsardzības ministram un man kopā ar abu ministriju un pārstāvniecības NATO darbiniekiem vajadzēja līgot kopā, jo darbs šajās svētku dienās bija samērā intensīvs, liels paldies visiem iesaistītajiem par ieguldījumu, tāpat arī mūsu Kanādas un ASV sabiedrotajiem par izpratni un atbalstu. Paldies visiem tiem, kas jau kopš 2017.gada ir kopā ar mums Ādažos, palīdzot sargāt mūsu drošību.

Ceru, ka visi mums būtiskie lēmumi 28.-30.06.tiks pieņemti un tas vēsturē iezīmēs jaunas, drošākas nodaļas sākumu mūsu valstij un reģionam kopumā.

Novērtē šo rakstu:

21
40

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...