Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko nedzirdam.

Uzbrukums Latvijas bankām nebūt nebija nejaušība vai vietējo amatpersonu nolaidība, - ir sācies pilna mēroga tirdzniecības karš, kurā ASV cīnās ar augošo Ķīnas ietekmi, bet visādi sīki Eiropas gariņi kā Makrons vai Merkele vispār netiek ņemti vērā, jo likmes augošajos Āzijas tirgos ir pavisam citas. Arī domāšanas mērogi ir pilnīgi citi, tāpēc ne vienmēr ir iespējams saprast notiekošā jēgu, it īpaši, ja LV sabiedriskie mediji visas norises apskata no sava ciņa perspektīvas.

Ir skaidri jāsaprot, ka ASV tāpat kā jebkurai lielvarai nav draugu un sabiedroto, bet tikai īslaicīgi satelīti un intereses. Un, tikai saprotot šīs intereses un publiski apspriežot šīs tēmas, Latvija var mēģināt ar iespējami mazākiem zaudējumiem izslīdēt no šīm dinozauru cīņām.

ASV prioritāte Nr.1 - uzlabot savu finansiālo stāvokli, liekot kapitāliem bēgt uz drošu ostu. Tam der karš vai kara draudi - Ziemeļkorejas epopeja, Tuvo Austrumu ekskalācija, oranžā revolūcija Armēnijā, Latvijas sīko "mazgātāju" piespiedu pārvietošana uz Delaveru (sīkums, bet patīkami).

ASV prioritāte Nr. 2 - apkarot Ķīnas, Irānas un Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos, lai kontrolētu sauszemes tirdzniecības ceļus no Ķīnas uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem.. Šis pasākums izskatās zaudēts, bet jāsaprot, ka ASV atrodas ļoti tālu no ES un Tuvajiem Austrumiem, tāpēc nenākas cerēt uz lielu izvēlību līdzekļos - ja būs nepieciešams jauns haoss, tad tur var uzsprāgt džihadistu aktivizēta kodoliekārta vai kas līdzīgs.

To netieši apstiprina kārtējais nesankcionētais Izraēlas aviācijas uzbrukums Sīrijas objektiem.

Jo cīņa ar Ķīnu ir arī cīņa ar Krieviju, kura kontrolē Ziemeļu jūras ceļu un lielu posmu no Ķīnas sauszemes tranzīta. Tāpēc arī šīs sankcijas, haosa zonas veidošana - Ukraina, Armēnija, Tuvie Austrumi - un presings, ko ASV realizē Vidusāzijas reģionā (sk. Kazahstānas šantāža ar bloķētiem aktīviem).

Kāda ir Latvijas vieta šajās globālajās norises?

Pirmkārt, kā vieta, kur sakraut ieročus un iekārtot bāzes. Otrkārt, kā korķis ES un Krievijas attiecībās un tirdzniecībā.

Tāpēc apzināti un ilgstoši tiek bojātas starpvalstu attiecības ar Krieviju, sākot no Latvijai pilnīgi neizdevīgajām tirdzniecības sankcijām un uzturēšanās atļauju politikas maiņas, tranzīta problēmu izraisīšanas (sk. Magones lieta) un finanšu plūsmu apciršanas. Arī Latvijas attiecības ar Ķīnu netiek veidotas skaidri un saprotami, bet nemitīgu dalailamas vizīšu ēnā un, atskatoties uz Lielo Brāli.

Latvija ir nonākusi ģeopolitiskā izolācijā bez manevra iespējas, kurā nespēj lietderīgi izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli daudzu politisko ierobežojumu dēļ. Mūs izmanto "izdedzinātās zemes" taktikā, apcērtot tranzītu un finanšu plūsmas, atkārtojot Ukrainas un Moldovas praksi, kas, protams, ir izdevīgi lielajiem spēlētājiem, bet absolūti postoši mums. Tāpat jāapzinās, ka, sākoties pilna mēroga tirdzniecības karam, tiks atmesti diplomātijas smalkumi un iepriekš pašsaprotamās diplomātiskās normas, aizstājot to ar lidmašīnu bāzes kuģu diplomātiju un stiprākā tiesībām.

Jau šobrīd vērojam situācijas, kad ANO sankcijas uzbrukumiem suverēnām valstīm vairs nav vajadzīgas un pašreizējā Latvijas "elite" tuvredzīgi atbalsta pēckara starptautisko attiecību sistēmas sabrukumu, cerot uz NATO atbalstu. Šāda politika ir pilnīgi bezatbildīga, jo var tikt pavērsta pret Latviju, it īpaši šajos ārkārtīgi labilajos ģeopolitiskās tektonikas izmaiņu laikos. Turklāt šī "elite" dekādēm nav bijusi spējīga radīt valsts attīstības koncepciju, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, skaidri apzinoties, ka varam palikt Eirāzijas ietekmes zonā, vājinoties ES un nostiprinoties Ķīnai.

Kādai būtu jābūt Latvijas reālpolitikai?

Latvija izdzīvos kā neitrāla valsts, izmantojot savas ģeogrāfiskās priekšrocības visos virzienos. Ir laiks bezkaislīgi paņemt rokā kalkulatoru un sarēķināt ieguvumus un zaudējumus, esot ES un NATO. Latvijai ir laiks beigt strādāt kā dzemdību namam un profvidusskolai attīstītās Eiropas vajadzībām - mēs neesam inkubators, bet valsts ar savām interesēm.

Latvijai ir laiks beigt iekārtot kara bāzes, bet sākt veidot industriālos parkus, kā to dara kaimiņi Baltkrievijā. Latvijai ir laiks, pats pēdējais laiks sākt nodarboties ar savām, nevis svešu lielvaru lietām. Un pie varas šobrīd esošie eirokrāti to noteikti nedarīs. Tas ir mūsu kopējais darbs, kurš sāksies 6. oktobrī.

Novērtē šo rakstu:

142
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...