Ko nevēlējās pamanīt pretvalstiskie „kurmji” Valsts drošības dienestā: publiski pieejamā informācija par „Rail Baltica” būvētāja sakariem un darbību Krievijā
Pietiek lasītājs18.10.2023.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībai jārēķinās, ka, ja netiks pārskatīti „Rail Baltica” būves iepirkuma rezultāti, Latvija ne tikai zaudēs aptuveni 900 miljonus eiro, bet dzelzceļu būvēs personu apvienība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir skaidri saskatāma darbība un sakari Krievijā un Baltkrievijā, tai skaitā sadarbojoties ar starptautiskām sankcijām pakļautiem uzņēmumiem. Šodien par pirmo no tiem - Rizzani de Eccher S.p.A. (Krievijas Federācija).
Rizzani de Eccher S.p.A. KF darbojas kopš 2014. gada un ir pazīstama ar nosaukumu “ФИЛИАЛ АКЦИОНЕРНОГО ОБЩЕСТВА РИЦЦАНИ ДЕ ЭККЕР С.П.А.” (KF uzņēmumu reģistrācijas Nr. (ОГРН): 10180003823); (turpmāk tekstā РИЦЦАНИ).
No 2019. līdz 2023. gadam РИЦЦАНИ izstrādāja un pasūtītājam СИЛАРУС nodeva priekšizpētes projektu trīs sējumos, kur kopējais lapaspušu skaits pārsniedz 800 lpp. par “Tehniskā silīcija rūpnīcas izbūvi” (Завод по производству технического кремния) KF pilsētā Verhņaja Salda (Верхняя Салда)
Tehniskais silīcijs rūpniecībā un tā produkti
Tehniskā silīcija pielietojums – metalurģija: piejaukums metāla (galvenokārt tērauds, bronza, alumīnijs, čuguns) sakausējumiem, mainot to fizikālās īpašības (leģējošie elementi), tiek izmatos arī kā deoksidants.
Tehniskā silīcija produkti:
Dažāda veida metāla sakausējumu izgatavošana (galvenokārt tērauds, bronza, alumīnijs, čuguns), kuri tiek izmantoti smagajā rūpniecībā, t.sk. munīcijas, tanku, to dzinēju un lielgabalu izgatavošanā (lūdzu skat. "Rūpnīcas atrašanās vieta”).
Elektriskais jeb transformatoru tērauds – plaši tiek izmantots elektroietaišu un elektronikas produktu ražošanā.
Izejviela polikristāliskajam silīcijam (Polycrystalline silicon), kura gala produkts ir mikroelektronika un saulesbaterijas.
Izejviela monokristāliskajam silīcijam, kura gala produkts ir optika, lāzerierīces un mikroelektronika.
Rūpnīcas atrašanas vieta
Plānotās tehniskā silīcija rūpnīcas atrašanās vieta ir KF pilsēta Verhņaja Salda (Верхняя Салда), kura ir tikai aptuveni 40 km attālumā no KF pilsētas Ņižņijtagilas (Нижний Тагил), kurā atrodas KF:
lielākā tanku un citas militārās tehnikas rūpnīca “Уралвагонзавод” (sankciju subjekts: https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/Details.aspx?id=16885 (sankciju kategorija: “Strong”); ОГРН: 1086623002190);
viens no lielākajiem metalurģijas kombinātiem – “ЕВРАЗ Нижнетагильский металлургический комбинат”; ОГРН: 1026601367539);
metāla konstrukciju ražotne “Нижнетагильский Завод Металлических Конструкций (НТЗМК)”
Abas pilsētas savieno ne tikai asfaltēti ceļi, bet arī dzelzceļa līnija (attēlā), kas ir būtisks loģistikas infrastruktūras objekts, nodrošinot lielapjoma izejvielu un gatavās produkcijas plūsmu rūpnīcai un tās KF klientiem.
Rizzani de Eccher S.p.A. (Baltkrievijā)
Rizzani de Eccher S.p.A. Baltkrievijā ir pazīstama ar nosaukumu “РИЦЦАНИ ДЕ ЭККЕР С.П.А. ПОДРАЗДЕЛЕНИЕ КОДЕСТ В БЕЛАРУСИ” (līdz 2019. gadam zināms ar nosaukumu “Codest”). Vēl 2023. gada septembrī par Baltkrievijas filiāles esamību informēja Rizzani de Eccher S.p.A. oficiālās mājaslapas kontaktu sadaļa: https://rde.it/en/contacts/, tomēr, sākot ar 2023. gada oktobri, šī informācija tika izdzēsta no mājas lapas.
Rizzani de Eccher S.p.A. nozīmīgākais objekts Baltkrievijā: МФК “Газпром центр” būvniecība (https://minsknews.by/vyibran-generalnyiy-podryadchik-stroitelstva-mfk-gazprom-tsentr/?ysclid=lnde25ibcs16337222; https://realt.by/news/article/21320/). Objekta celtniecība tika uzsākta 2018. gadā, bet no 2021.-2022. gadam notika tiesvedības process starp Rizzani de Eccher S.p.A. un pasūtītāju ОАО “Газпром трансгаз Беларусь” (https://reform.video/328490-italjanskij-genpodrjadchik-gazprom-centra-pobezhdaet-v-spore-s-gazpromom). Objekts joprojām nav pabeigts.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
