Ko nozīmīgu un kvalitatīvu esmu panācis Saeimā
Atis Lejiņš, 11. Saeimas deputāts08.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šīs Saeimas darbības laiks ir īsāks kā ierasts - četru gadu vietā vien trīs, jo 11.Saeima tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās. Neskatoties uz to, paveikt ir izdevies daudz. Ir arī daudzas labas lietas, kas iesāktas un tiks turpinātas nākotnē. Jau rudenī šīs Saeimas pilnvaras beigsies, tādēļ vēlos Jums pastāstīt, ko nozīmīgu Saeimā man izdevies panākt līdz šim, kas ir iesākts un kas jāturpina.
Jāatzīmē, ka Saeimā viens nav cīnītājs, tādēļ ātrāka un labāka rezultāta panākšanai, bez šaubām, esmu strādājis vienotā komandā ar citiem frakcijas deputātiem, piedalījies Vienotības frakcijas likumdošanas iniciatīvās un Saeimas komisiju darbā, kuras skatīja un gatavoja daudzus nozīmīgus jautājumus, tajā skaitā eiro ieviešanu Latvijā, kuru aktīvi atbalstīju. Taču bez tās vēlos atzīmēt vēl vairākus nozīmīgus lēmumus un darbus 11. Saeimas laikā, kuru tapšanā esmu ielicis arī savu artavu.
Sākt vēlos ar vienu darbu, ko ne bez pretestības paveicām jau 10. Saeimā, bet ieguvumus jūtam pašreiz - nulles deklarāciju ieviešanu, kuras rezultātā arvien uzlabojas VID nodokļu iekasēšana. Diemžēl mēs to izdarījām 20 gadus vēlāk nekā mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi. Arī 10. Saeimā "oligarhu partijas" centās to nepieļaut - PLL, ZZS un SC balsoja pret.
Viens no nozīmīgākajiem šīs Saeimas darbiem, kura kvalitatīvā sagatavošanā un pieņemšanā aktīvi piedalījos arī es, ir lēmums par gāzes tirgus liberalizāciju no 2017.gada pavasara, kad beigsies Latvijas Gāzes monopols Latvijā. Šis lēmums dos Latvijai divus būtiskus ieguvumus - samazinās gāzes cenu (kas atsauksies gan uz rūpniecības izmaksām, gan siltuma ražošanu) un vairos mūsu politisko un ekonomisko neatkarību no Krievijas. Lai šos ieguvumus varētu izmantot pilnvērtīgi, svarīgi jau nākamajos gados radīt infrastruktūru, kas ļauj izmantot alternatīvus gāzes piegādātājus.
Lai spētu sekot līdzi likumdošanas procesam un aizstāvētu savas iniciatīvas, nepieciešama aktīva un regulāra piedalīšanās Saeimas sēdēs. Šajā ziņā esmu centies būt priekšzīmīgs, jo man ir svarīgi panākt rezultātu. 2011. un 2012.gadā esmu apmeklējis 100% plenārsēžu, bet 2013. gadā 97% (kavējums komandējuma dēļ). Arī Saeimas komisiju sēdēs, kur tieši norit likumu sagatavošanas darbs, mans apmeklējums nevienu gadu nav bijis zemāks par 96%.
Aktīvi darbojoties Saeimas Eiropas lietu komisijā, nācās iesaistīties arī Eiropas Savienības budžeta tapšanā un Latvijas interešu aizstāvībā. Lai gan sarunās neizdevās panākt visu, ko vēlējāmies, tomēr kopumā rezultāts vērtējams kā ļoti labs. Latvijas zemniekiem tiešmaksājumi sasniegs 80% no ES vidējā, tāpat pieaugs arī kohēzijas fondos pieejamie līdzekļi.
Strādājot pie nākamā plānošanas perioda ES naudas izlietojuma Latvijā, aktīvi atbalstīju Eiropas Komisijas pozīciju, ka nepieciešams būtiski vairāk līdzekļus atvēlēt pētniecībai un inovācijām. Rezultātā "Partnerības līgumā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam" pēdējā versijā tika veiktas būtiskas izmaiņas, pārdalot 127 miljonus eiro (38,7% pieaugums) prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas".
Kopā ar kolēģiem izdevās panākt ne vien Latvijas, bet arī visas ES un ASV vienotu un ātru reakciju par Krievijas agresiju Ukrainā un tās nosodīšanu. Tieši Saeimas Eiropas lietu komisija un Ārlietu komisija bija pirmās, kas rosināja sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu. Savukārt, Baltijas valstis un Polija kopīgiem spēkiem veicināja un panāca vienotu un ātru ES nosodījumu Krievijas rīcībai. Svarīgi, ka tika panākta vienotība ES iekšienē un Krievijas rīcība tika nosaukta par agresiju. Šodien jāturpina aktīvi strādāt, lai veiktu spiedienu uz Krieviju un saglabātu spēcīgu vienoto ES nostāju, neļaujot Krievijas "advokātiem" ES iekšienē to vājināt.
11.Saeimas laikā ir izdevies ne vien stabilizēt Latvijas ekonomisko un finansiālo situāciju, bet arī atgriezties pie nodokļu samazināšanas. Nodokļu sloga mazināšana ir būtiska gan ekonomikas attīstībai, gan iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanai. Svarīgi, ka nodokļus izdevies mazināt tā, lai lielākie ieguvēji būtu maznodrošinātās personas un ģimenes ar bērniem. No šī gada janvāra ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums ir paaugstināts līdz 75 eiro, bet neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām pat līdz 165 eiro. Tāpat ir samazinātas sociālā nodokļa likmes gan darba ņēmēju, gan darba devēju veiktajām iemaksām. Tas ir labs sākums darbaspēka nodokļu mazināšanai.
Vēl šīs Saeimas atlikušajos mēnešos, kā arī 12.Saeimā par savu prioritāti vēlos izvirzīt divus jautājumus - ēnu ekonomikas samazināšanu un labklājības līmeņa celšanu Latvijā, sasniedzot vismaz vidējos ES rādītājus. Ēnu ekonomikas samazināšana ir svarīga, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus un taisnīgu konkurenci starp uzņēmējiem. Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo pētījumi rāda, ka ēnu ekonomika pieaug. Savukārt ES vidējā labklājības līmeņa sasniegšana ir nepieciešama, lai uzlabotu Latvijas demogrāfisko situāciju, ekonomikas izaugsmes augļus justu pēc iespējas plašāks cilvēku loks un augtu mūsu lepnums par savu valsti.
Aicinu Jūs noteikti piedalīties gaidāmajās vēlēšanās!
Seko mums 
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
