Ko par Bunkus prāvu „aizmirsa” pastāstīt ar pasūtījuma sižetiem slavenais „analītiskais raidījums”

„Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Viktora Krivošeja tiesību uz aizstāvību pārkāpumus, kurus apelācijas tiesā nebūs iespējams novērst, tādēļ spriedums krimināllietā ir atceļams un lieta nosūtāma pirmās instances tiesai, neuzsākot tiesas izmeklēšanu.

Konkrēti: 1) pirmās instances tiesa krimināllietā ir taisījusi divus dažādus spriedumus, norādot atšķirīgu Viktoram Krivošejam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 233. panta trešajā daļā, aprakstu jeb dispozīciju un 2) ir pārkāptas Viktora Krivošeja tiesības uz pēdējo vārdu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 566. pantā noteikto likumdevējs ir paredzējis jebkurā lietas iztiesāšanas brīdī tādu būtisku kriminālprocesa likuma pārkāpumu gadījuma, ko apelācijas tiesa pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.

Kriminālprocesa likuma 566. panta regulējums paredz, ka nav nepieciešams uzsākt lieta tiesas izmeklēšanu, lai izlemtu jautājumus, kas skar pirmās instances tiesas pieļauto būtisku kriminālprocesa likuma pārkāpumu novēršanu. Aizstāvība vēlas uzsvērt, ka tiesas izmeklēšanas laikā kriminālprocesa pārkāpumus nebūs iespējams novērst jebkurā gadījumā un lieta būs jānodod pirmās instances tiesai jaunai skatīšanai.

Aizstāvība vēlas norādīt, ka minēto būtisko kriminālprocesa likuma pārkāpumu konstatēšana neskar Viktora Krivošeja vainas konstatēšanu un jebkādu pierādījumu izvērtēšanu. Norādītie būtiskie kriminālprocesa likuma pārkāpumi ir konstatējami pirmās instances saīsinātā un pilna sprieduma redakcijās un attiecīgo tiesas sēžu protokolos.

Būtiski ir arī tas, ka tieši pilno spriedumu persona var pārsūdzēt, tādēļ pilnā sprieduma redakcija ir būtiska Viktora Krivošeja aizstāvības realizēšanai apelācijas instances tiesā. No pilnā sprieduma redakcijas nav saprotams, kādas darbības Rīgas pilsētas tiesas ieskatā ir veicis Viktors Krivošejs.

Nebūtu lietderīgi un no procesa ekonomijas principa neefektīvi šobrīd uzsākt lietu skatīt pēc būtības, neizlemjot jautājumus par Viktora Krivošeja tiesību uz aizstāvību pārkāpumiem, kas noved pie sprieduma viennozīmīgas atcelšanas un lietas nosūtīšanas pirmās instances tiesai.

DIVU SPRIEDUMU ESAMĪBA

2024. gada 29. oktobrī tiesa pasludināja saīsināto spriedumu, bet pilna sprieduma pieejamības datums tika noteikts 2024. gada 22. novembrī.

Saīsinātā sprieduma aprakstošajā daļā 2. punktā 6.lappusē ir norādīts. "[2] Turklāt Viktors Krivošejs izdarīja šaujamieroču un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas organizētā grupā, šādos apstākļos: [...]

Savukārt pilnā sprieduma tekstā aprakstošajā daļā 2.punktā 6. lappusē ir norādīts, "[2] Turklāt Viktors Krivošejs, šādos apstākļos: [...].

Kā redzams no pilnā sprieduma aprakstošās daļas, tad tā neatbilst saīsinātā sprieduma aprakstošajai daļai par V. Krivošejam inkriminētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma dispozīcijas aprakstu.

Augstāk minētais liecina, ka lietā atrodas divi dažādi spriedumi, kur katram ir sava teksta redakcija.

Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju, minot tā izdarīšanas laiku, vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu, motīvus un šā nodarījuma sekas.

Vērā ir ņemams, ka pirmās instances tiesa pilnā sprieduma tekstā nav norādījusi noziedzīgā nodarījuma dispozīciju jeb noziedzīga nodarījuma aprakstu, kas ir jebkura notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa.

Augstākās tiesas Senāts savā lēmumā lietā Nr. SKK-41/2018 arī ir norādījis, ka pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts ir jebkura notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis.

Tiesa pilna sprieduma tekstā ir norādījusi nepilnīgu noziedzīgā nodarījuma dispozīciju, tādējādi ir pārkāpusi Viktora Krivošeja tiesības uz taisnīgu tiesu, jo vispārīga atsauce uz Krimināllikuma 233.panta trešo daļu nedod pilnīgu un saprotamu pierādītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, proti, kuru konkrēti no Krimināllikuma 233.panta otrās da|as noteiktajām prettiesiskajām darbībām, iespējams, ir izdarījis V. Krivošejs.

Tādējādi lietā ir procesuāli nederīgs pirmās instances spriedums un zūd izskatīšanas priekšmets apelācijas instances tiesā, kas izraisa lietas jaunu izskatīšanu pirmās instances tiesā. Šādi secinājumi ir izdarīti Augstākās tiesas 2010.gada 3.jūnija lēmumā lietā Nr. SKK-288/201Q, krimināllieta Nr. 11330052008.

2025. gada 7.janvārī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese S. Dolniece saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 474.pantu pieņēma lēmumu labot Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 29. oktobra spriedumā krimināllietā Nr. 11511001018 pieļauto pārrakstīšanās kļūdu.

Tiesas lēmums par kļūdas labojumu nav stājies spēkā, jo par to tika iesniegtas aizstāvju sūdzības, kas nav izskatītas. Kriminālprocesa likuma 474. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka šādu sūdzību izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis rakstveida procesā.

Rīgas apgabaltiesas sastāvs ir pieņēmis krimināllietu iztiesāšanai (Kriminālprocesa likuma 559. pants) apelācijas instances tiesā un uzsācis šīs lietas izskatīšanu apelācijas kārtībā, kaut gan nav izlemtas sūdzības par pirmās instances tiesas lēmumu par kļūdas labojumu.

Kriminālprocesa likuma 562. pants paredz, ka liela apelācijas instancē tiek skatīta apelācijas sūdzību un apelācijas protestā izteikto lūgumu apjomā, tādēļ apelācijas tiesas sastāvs uzsākot lietas izskatīšanu nevarēs labot radušos tiesisko situāciju, jo tas neietilpst šī tiesas sastāva kompetencē.

Šobrīd apelācijas instances tiesas sastāvs nevar arī lietu nosūtīt pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai, jo krimināllietas izskatīšana ir jau uzsākta.

Aizstāvība apelācijas instances tiesā iesniedza rakstveida pierādījumus:

1) Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes sniegto juridisko atzinumu, kur ir secināts, ka tiesas pirmatnējā teikuma papildinājumu ar Krimināllikuma 233.panta otrās un trešās daļas tiesību normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (dispozīciju), nevarētu uzskatīt par pārrakstīšanās kļūdas labojumu Kriminālprocesa likuma 4 4 panta izpratnē;

2) savukārt Latviešu valodas aģentūra pēc aizstāvības lūguma sniegtajā lingvistiskajā atzinumā, analizējot spriedumā norādīto sākotnēji izveidoto teikumu un teikumu pēc labojuma izdarīšanas, ir atzinusi, ka izveidotais teikums drīzāk uzskatāms par sākotnējā teikuma struktūras papildināšanu un precizējošas informācijas sniegšanu, nevis pārrakstīšanos.

TIESĪBU UZ PĒDĒJO VĀRDU PĀRKĀPUMS (Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5.punkts)

2024.gada 15.oktobra tiesas sēdē tiesa Viktoram Krivošejam deva pēdējo vārdu. Viktors Krivošejs vēlējās realizēt savas tiesības teikt pēdējo vārdu, taču lūdza laiku sagatavoties. Viktors Krivošejs norādīja, ka viņš nav pilnībā iepazinies ar aizstāves Ivetas Vietnieces tiesu debašu runas saturu.

2024.gada 10.oktobrī Viktora Krivošeja aizstāvei Ivetai Vietniecei tika dots vārds uzsākt savu tiesu debašu runu, un 2024.gada 11.oktobrī aizstāve tiesu debašu runu turpināja.

2024.gada 10.oktobrī un 2024.gada 11.oktobrī, t.i. tad, kad Viktora Krivošeja aizstāve teica tiesu debašu runu, Viktors Krivošejs tika izraidīts no tiesas sēdes zāles un aizstāves tiesu debašu runu nedzirdēja.

V.Krivošeja aizstāve savu tiesu debašu runu pabeidza teikt 2024.gada 14.oktobrī.

2024.gada 15.oktobrī, kad plkst. 10.00 Viktoram Krivošejam tika dots pēdējais vārds, Viktors Krivošejs ar aizstāves tiesu debašu runas saturu nebija iepazinies pilnā apmērā, kas liedza Viktoram Krivošejam zināt un izprast visus aizstāvības argumentus.

Viktora Krivošeja aizstāvei nebija iespējas savu klientu iepazīstināt ar savu tiesu debašu runas un izteiktā replikas saturu, jo aizstāvei nebija tam laika. Aizstāve savu tiesu debašu runu pabeidza teikt 2024. gada 14. oktobrī vēlā pēcpusdienā (ap 16.00), kad vairs nevarēja paspēt Viktoru Krivošeju apmeklēt Rīgas Centrālcietumā, savukārt nākošajā tiesas sēdē 2024. gada 15. oktobrī plkst. 10.00 Viktoram Krivošejam tika dots pēdējais vārds, kad viņš lūdza laiku sagatavoties tam.

Aizstāvība vēlas norādīt, ka Viktors Krivošejs līdz pēdējam vārdam nebija iepazinies ne tikai ar sava aizstāvja tiesu debašu runu un repliku, bet arī ar citu aizstāvju un prokurora replikām.

Tiesa deva Viktoram Krivošejam laiku sagatavoties pēdējam vārdam 2024.gada 15.oktobrī no pīkst. 08:45 līdz plkst. 10:00. Nenoliedzami, ka šāds laiks priekš konkrētās lietas apjoma nav pieliekošs un tika dots formāli. Tādējādi ir secināms, ka tiesa Viktoram Krivošejam nedeva laiku sagatavoties pēdējam vārdam un nepamatoti uzskatīja, ka Viktors Krivošejs nav izmantojis tiesības teikt pēdējo vārdu.

Viktoram Krivošejam tika liegtas tiesības izteikties pēdējā vārdā par pret viņam celto apsūdzību pamatotību vai nepamatotību.

Aizstāvība uzskata, ka 2024.gada 15.oktobrī Viktors Krivošejs pamatoti lūdza saprātīgu laiku sagatavoties pēdējam vārdam un norādīja uz. objektīviem apstākļiem, kas traucēja Viktoram Krivošejam izmantot tiesības uz pēdējo vārdu.

2024.gada 14.oktobrī Viktors Krivošejs pirmās instances tiesā pieteica lūgumu izsniegt tiesas sēžu audio ierakstu protokolus par 2024.gada 10. oktobra, 11.oktobra un 14.oktobra tiesas sēdēm. V. Krivošejam tiesas sēdes protokoli līdz brīdim, kad tiesa V. Krivošeju uzaicināja teikt pēdējo vārdu, netika izsniegti.

Vērtējot V. Krivošeja tiesību uz pēdējo vārdu pārkāpumu, jāņem vērā arī Augstākās tiesas judikatūrā izteikto atziņu, ja apsūdzētais nepārprotami informējis tiesu par savu vēlmi īstenot tiesības uz pēdējo vārdu un norādījis iemeslu, kas viņam liedz to darīt konkrētajā brīdī, tiesai, nodrošinot apsūdzētā procesuālo tiesību īstenošanas iespēju, jāizvērtē, vai apsūdzētā norādītie iemesli tam, kādēļ vinš nav sagatavojies pēdējam vārdam, atzīstami par pamatotiem, un pozitīva atzinuma gadījumā jāpasludina lietā pārtraukums, dodot apsūdzētajam laiku sagatavoties pēdējam vārdam.

Tiesa pat neizvērtēja Viktora Krivošeja norādītos iemeslus, kādēļ viņš nebija sagatavojies pēdējam vārdam.

Ņemot vērā augstāk minēto, ka Viktoram Krivošejam netika nodrošinātas tiesības uz pēdējo vārdu, kas ir tāds tiesiskuma pārkāpums, kas katrā ziņā izraisa tiesas nolēmuma atcelšanu Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 5. punkta izpratnē.”

Novērtē šo rakstu: