Iesaki rakstu: 
Ko nesen pie pusdienu galda restorānā-picērijā Da Sergio apsprieda vispazīstamākais Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns (no kreisās), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs un ētikas komisijas priekšsēdētājs Juris Pujāts un līdzšinējais KNAB operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs? Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, trīs drošībniekus, kuru vārdi tikuši pieminēti tiesībsargāšanas un citu valsts iestāžu darbinieku "astoņkāja" sakarā, nopietni satraucis jautājums - kā rīkoties saistībā ar KNAB iecerēto jauno reorganizāciju.
Pirms nepilnām divām nedēļām Pietiek publicēja šīs fotogrāfijas fragmentu, lūdzot lasītājus – lai labāk izprastu fotogrāfijā redzamā kontekstu, palīdzēt noskaidrot, kas ir divi no cilvēkiem, kas redzami attēlā (viegli atpazīstamais SAB darbinieks Sparāns fragmentā nebija iekļauts).
Pietiek lasītāju skaidrojumi sakrita ar paša fotogrāfijas autora sniegto aprakstu, - attēlā reizē ar Sparānu redzamie cilvēki, visticamākais, ir KNAB darbinieki Pujāts un Jurašs, kuri trijatā pusdienojuši restorānā-picērijā Da Sergio netālu no Matīsa un Tērbatas ielu krustojuma.
Taču vēl interesantākas par fotogrāfiju, kas apliecina jau iepriekš publiskotās ziņas par tuvajām attiecībām, kas valda konkrētu specdienestu pārstāvju starpā, izrādījās divu dažādu informācijas avotu sniegtās ziņas par iemesliem, kas likuši trim specdienestu darbiniekiem sēsties pie viena galda „neitrālā teritorijā”.
Saskaņā ar šīm ziņām KNAB darbinieki faktiski meklējuši „palīdzību” pie ietekmīgā un „nenogremdējamā” Sparāna, lai tas, izmantojot savus kontaktus un iespējas, palīdzētu aizkavēt vai – vēl labāk – vispār novērst KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka iecerētās reformas birojā, kas varētu samazināt jau tā sarukušo Juraša un viņa tuvāko domubiedru ietekmi un nekontrolētas darbības iespējas.
Tikšanās laikā vēl tikai baumu līmenī bija zināms par Streļčenoka reorganizācijas plāniem, kuri tika atklāti tikai 1. jūnijā, dienu pēc tam, kad Ministru prezidents Māris Kučinskis bija akceptējis jauno KNAB reglamentu.
Saskaņā ar Streļčenoka tagad oficiāli atklātajiem nodomiem kopumā KNAB tiks likvidēti 22 amati un izveidota jauna – Informācijas analīzes nodaļa. Taču gaidāmā procesa apraksts liek domāt, ka amatus likumīgā un neapstrīdamā ceļā varētu zaudēt vēl vairāki KNAB priekšnieka oponenti.
Kā norāda Pietiek informācijas avoti, šis iznākums vismaz pašlaik liekot domāt, ka Sparāna pārstāvētajam „astoņkājim” nav bijis reālu iespēju ietekmēt KNAB pašreizējās vadības plānus vai arī SAB darbinieka ietekme pēdējā laikā tomēr ir būtiski samazinājusies.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
