Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Anita Daukšte, la.lv
10.04.2025.
Komentāri (57)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs.

Ādolfs Hitlers tāpat kā Donalds Tramps varas virsotnē nonāca demokrātisku vēlēšanu rezultātā. Hitlers, izmantojot valsts konstitūcijas likumiskās iespējas, ar referendumu palīdzību panāca gan Vācijas kanclera un prezidenta amata apvienošanu, gan Austrijas “anšlusu” jeb aneksiju, būtībā pilnīgu varas pārņemšanu. Un pasakiet vēl, ka konstitūcija bija kaut kas, kas viņu atturēja. Kaut vai tāpēc, ka arī “tautas gribu” ir iespējams izmantot, lai demokrātiskā veidā stiprinātu autoritārismu.

Kāpēc salīdzinājums ar Trampu? Jo viņš jau divu mēnešu laikā ir panācis līdz šim par demokrātijas citadeli uzskatītajās ASV demokrātijas institūciju nonivelēšanu, tiesu varas diskreditāciju un Kongresa (parlamenta) padarīšanu par savu balsošanas mašīnu. Ar ko tad Kanādas saukšana par 51.štatu atšķiras no augsnes gatavošanas “anšlusam”? Ar ko tad Grenlandes kā “nacionālo drošības interešu” subjekta dēvēšana atšķiras no Hitlera “likumīgajām” tiesībām uz Čehoslovākijas Sudetiem, kuru aneksija arī notika 1938.gadā?

Nesen izskanējušais Trampa apgalvojums, ka varētu censties saglabāt amatu arī trešo termiņu, lai gan ASV Konstitūcija paredz ne vairāk kā divus četru gadu termiņus, liecina, ka ASV demokrātijai ir beigas.

Trampa teiktais, ka “ir metodes, ko varētu darīt”, lai kļūtu par ASV prezidentu, nozīmē tikai to pašu, ko vēsture ir jau pieredzējusi: “ļoti labprātīgus” konstitūcijas grozījumus, kas Trampam šo iespēju dos. Un ticiet droši – ASV Kongress to atbalstīs. Viss būs likuma ietvaros.

Nekāda atpakaļceļa demokrātijā nav, un visi tie, kas saka - “pagaidiet, vēl jau nekas nav noticis, paskatieties, pirmajā prezidentūrā nekas briesmīgs nenotika” –, melo paši sev.

Kāpēc šis pagarā vēstures un tagadnes savijuma etīde? Kā atgādinājums, ka Latvijā līdzīgi kā ASV vēl ne tik senajos “Baidena laikos” šobrīd ir ļoti vāja politiskā vara un sabiedrība, kas ar to ir pamatoti neapmierināta. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs politiskās (izpildvaras) varas vājumu un nespēju atbilst sabiedrības ekspektācijām mēģina labot ar vairākiem likuma grozījumiem, piemēram, neatkarīgo institūciju – Valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta un tiesībsarga – kandidatūru izvēles uzticēšanu valsts prezidentam.

Iemeslu Rinkēvičs ir paudis skaidri – lai neatkārtotos “cirks”, kā tas bija ar Latvijas Bankas prezidenta izvēles procesu. Tas, ko nesaka ne Rinkēvičs, ne arī lielākā daļa politiķu, – ka valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana ir nevis ar kādiem parastiem likumu grozījumiem panākama kārtība, bet prasītu grozīt Satversmi. Un, lai grozītu Satversmi, nevar sanākt, piemēram, 50 Saeimas deputāti un ar 26 balsīm kaut ko pieņemt un izgrozīt. Vismaz pagaidām likums to neļauj.

Otrs – ja jau ir runa par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, tad cik plašām tām jābūt? Šie likuma grozījumi skaidri atver vērienīgākas diskusijas ietvaru – par to, vai nav jāmaina konstitucionālā kārtība, veidojot tautas vēlēta prezidenta institūciju, attiecīgi mazinot šībrīža valsts prezidenta institūcijas lielā mērā tikai reprezentatīvo raksturu. Edgaram Rinkēvičam kā populāram prezidentam, katrā gadījumā krietni populārākam nekā valdība ar Eviku Siliņu vai Saeima ar Daigu Mieriņu priekšgalā, ir iespēja izskatīties tālredzīgi un labi, šādu diskusiju ierosinot.

Taču jautājums ir neapšaubāms – vai prezidenta rosinātie likuma grozījumi uzlabos varas kvalitāti? Jāšaubās. Drīzāk to panāktu parlamenta vēlēšanu sistēmas maiņa, jo šībrīža sistēma ir nonivelējusi personības vērtību politikā un varā. Mērķis būtu parlamenta lomas un sastāva politiskās kvalitātes uzlabošana, varas arogances un neaizskaramības mazināšana. Nevis pārlieka paļaušanās uz “saimnieka” un “stingrās rokas” principiem.

Jā, un ko tad galu galā politiķi jums nestāsta? Ļoti vienkārši: to, ka uzskata sabiedrību par manipulējamu masu. Kurai var “iebarot” baltu par melnu, un kuru var izmantot gluži demokrātiskā veidā. Diemžēl vēsture dod šim uzskatam pamatu.

Novērtē šo rakstu:

48
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi