Iesaki rakstu: 
Kopš šī gada sākumā atbrīvojās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora vieta, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir centusies šajā amatā iekārtot līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju Aigaru Prusaku. Izskatās, ka aizkulisēs ieplānotais mērķis tiks sasniegts tuvākajā laikā.
Portāls Pietiek.com jau iepriekš ziņoja par I.Jaunzemes februārī parakstīto rīkojumu iecelt A.Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju. Tikai pēc šīs publikācijas mūsu valsts specdienesti un citi sliņķi attapās, ka šādas metodes tomēr nav piemērotas svarīgas tiesībsargājošās iestādes vadītāja amata aizpildīšanai, kad kandidātu bez izvērtēšanas izvēlas iestādes vadītāja, kura pazīstama ar savu nekompetenci un ietekmējamību.
Tādēļ I.Jaunzeme ar steigu atcēla un noslepenoja pašas iepriekš parakstīto lēmumu un paziņoja, ka uz VID NMPP direktora vietu tiks izsludināts konkurss. Vienlaikus viņa nenoturējās un vairākkārt norādīja, ka par piemērotāko kandidātu uzskatot tieši A.Prusaku.
Konkursa komisija, kurā tikai nezinātājiem neskaidru iemeslu dēļ netika uzaicināti, piemēram, KNAB pārstāvji, šobrīd ir apkopojusi otrās kārtas rezultātus un izvēlējusies trīs kandidātus.
Viens no tiem ir jau pieminētais A.Prusaks, par kura sadarbību kopā ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu, aizdomām par iespējamu regulāru kukukuļņemšanu un grūti izskaidrojamu turīguma pieaugumu ir ziņojuši vairāki avoti.
Otrs ir caurkritušais politiķis Juris Rancāns, kurš pirms iesaistes J.Juraša un Jāņa Bordāna saimnieciski politiskajā projektā Jaunā konservatīvā partija strādāja VID par izmeklētāju.
Trešo kandidātu, respektējot viņam jau paredzamo nepieciešamību turpināt darbu Iekšlietu ministrijai pakļautajā Iekšējās drošības birojā (IDB), nesauksim vārdā.
Tā kā konkursa uzvarētājs bija zināms jau pirms šī "konkursa", par kandidātiem interesantāks ir tas, ka I.Jaunzeme ar saviem politiskajiem aizstāvjiem cenšas panākt, lai par uzvarētāju jau šobrīd tiek pasludināts A.Prusaks, nemaz negaidot trešās kārtas rezultātus.
Kāpēc tāda steiga, un kāpēc I.Jaunzemei ir tik svarīgi iecelt amatā tieši A.Prusaku?
Steiga galvenokārt ir saistīta ar to, ka šobrīd notiek aktīva VID reorgnanizācijas plāna izstrāde. Tā rezultātā, iespējams, jau jūlijā tiks paziņots, ka VID vietā tiek izveidota Nodokļu un muitas administrācija, NMPP tiks nošķirts no VID, savukārt VID IDP tiks likvidēta un tās funkcijas un darbiniekus pārņems vai nu IeM IDB vai KNAB.
Tādējādi jau tagad zināms, ka A.Prusaks zaudēs savu pašreizējo amatu, bet atrast vietu, kurā var nopelnīt tikpat daudz kā līdz šim ar līdz šim izmantotām metodēm, būs gandrīz neiespējami, tāpēc ir saprotama viņa vēlme iesēsties vakantajā amatā.
Bet kāpēc I.Jaunzeme, zinot, ka NMPP un A.Prusaks drīzumā nebūs viņas pakļautībā, tik ļoti cenšas pēdējā brīdī tur iekārtot tieši viņu?
Izskan divas versijas. Vieni apgalvo, ka A.Prusaka vadītais IDP ir atklājis shēmu vai shēmas, kurā iesaistīti gan I.Jaunzeme, gan viņai tuvi cilvēki. Samaksa par šīs informācijas neizmantošanu ir vairāku prasību izpilde, un viena no tām ir A.Prusaka iekārtošana NMPP direktora amatā.
Citi apgalvo, ka I.Jaunzeme tikai pilda ausgtākstāvošu cilvēku norādījumus, kuri izmanto viņas nekompetenci un aklo pakļaušanos. Savukārt A.Prusaka iebīdīšana konkrētajā amatā ir tikai daļa no plašāka plāna ietekmes sfēru sadalījumā.
Jebkurā gadījumā Latvijā šobrīd norisinās kārtējā konkursa parodija, kura rezultātā valstiski svarīgā amatā tiek bīdīts nevis labākais, bet dažiem izdevīgākais kandidāts.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
