Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko kā ik gadu veido žurnāls Kapitāls sadarbībā ar Lursoft.

Jāatgādina, ka saraksti tiek gatavoti, balstoties uz publiski pieejamu informāciju - izvērtējot Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju un izvērtējot uz TOPa sagatavošanas brīdi reģistrēto kapitāldaļu īpašnieku dalību uzņēmumos. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka dažkārt TOPā nokļuvušās personas tiešā veidā pat nav saistītas ar uzņēmējdarbību, un dažreiz persona izraudzīta, lai piereģistrētu vien uz tās vārda uzņēmuma kapitāldaļas.

Tāpat svarīgi pieminēt, ka sarakstam secen paslīd tās personas, kuras savu ietekmi Latvijas uzņēmumos nodrošina pastarpināti, piemēram, dalība uzņēmumā ir reģistrēta ārvalstu uzņēmumam vai ofšoram, kura faktiskais īpašnieks tomēr atrodams Latvijā. Cerams, ka nākotnē, izveidojot Eiropas Savienībā centralizētu patiesā labuma guvēju reģistru, varēsim daudz labāk izanalizēt un apjaust arī šo personu faktisko ietekmi Latvijas uzņēmumos.

Arnis Riekstiņš – 2015.gada pelnītāju TOPa godpilnajā 1.vietā

Līdzšinējo 100 lielāko pelnītāju saraksta 1.pozīcijā šogad notikušas izmaiņas. Banku sektorā strādājošos megapelnītājus Oļegu Fiļu, Ernestu Berni, Leonīdu Esterkinu, Arkādiju Suharenko, apsteidzis SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura uzņēmums 2015.gadā uzrādījis rekordlielu peļņu. Tā rezultātā Arnim Riekstiņam izdevies no pērnā gada 5.pozīcijas pacelties uz 1.vietu ar kopējo peļņas apjomu - 30,15 milj. EUR.

Vērtējot tālāko pelnītāju saraksta galvgali, redzam jau pieminētās banku sektoru pārstāvošās personas. Šeit jāpiebilst, ka kredītiestāžu jomā pašlaik vērojamas lielas pārmaiņas - stingrāka uzraudzība, papildus prasības saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, klientu padziļināta izpēte, klientu veikto darījumu papildus kontrole utml.

Saprotams, ka tas prasa bankām novirzīt papildus resursus šo prasību izpildei, savukārt prasību neizpildes gadījumā gan bankām, gan to amatpersonām tiek noteiktas soda sankcijas, kuru apmērs var sasniegt pat vairākus miljonus eiro. Tādēļ iespējams, ka šajā sektorā peļņas pieaugums turpmākos gados varētu vairs nebūt tik straujš.

Šobrīd publiskotie 2016.gada 1.ceturkšņa banku peļņas rādītāji gan vēl viennozīmīgi nesignalizē par šādu tendenci. AB.LV peļņa šī gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugusi par 7,17%, sasniedzot 21.51 milj. EUR. Savukārt Rietumu bankai šajā periodā, salīdzinot ar pērno gadu, reģistrēts peļņas kritums par 13,3%.

Izvērtējot pelnītāju TOPu, secinām, ka pērnais gads sekmīgs bijis dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmējiem – farmācija, būvniecība un darbība ar nekustamajiem īpašumiem, azartspēļu bizness, loģistikas nozare.

Šoreiz, analizējot pelnītāju TOPu, papildus izvērtējām arī šīm personām piederošo uzņēmumu valsts kopbudžetā iemaksāto nodokļu kopsummu. Lursoft apkopotie dati liecina, ka 2015.gadā TOP 100 pelnītāju uzņēmumi valstij nodokļos samaksājuši 532.28 milj. EUR, kas veido 9.33% no visiem Latvijas uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem valsts budžetā.

Izvērtējot TOP pelnītājiem piederošo uzņēmumu darbības ilgumu, redzams, ka 29% no visiem piederošajiem uzņēmumiem reģistrēti laika posmā no 1991.-1999.gadam, 49%- no 2000.-2009.gadam, savukārt 22% darbības ilgums nav lielāks par 5 gadiem. Tas savukārt ļauj secināt, ka miljonu peļņu šīm personām piederošie uzņēmumi var sasniegt arī jau pirmajos darbības gados. Tā, piemēram, Daumantam Vītolam piederošajam holdingam SIA Angelicus, kas dibināts 2015.gada aprīlī, jau pirmajā darbības gadā izdevies sasniegt peļņu 2,13 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas.

Vēl interesanti atzīmēt faktu, ka pelnītāju TOPā iekļuvušie uzņēmēji, būdami uzņēmuma īpašnieka statusā, bieži vien paši arī iesaistās un līdzdarbojās uzņēmuma pārvaldībā – darbojas valdē vai reģistrēti uzņēmuma padomē. 58% gadījumu pelnītāju TOPā iekļuvušais uzņēmējs vienlaikus ir arī savā uzņēmumā reģistrēts kā amatpersona.

Vērtējot TOP pelnītājiem piederošo uzņēmumu juridiskās adreses, redzams, ka 87% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā vai Pierīgas reģionā, Kurzemē – 6%, Zemgalē – 5%, savukārt Vidzemē un Latgalē – tikai pa 1%.

Zaudētāju TOPa bilance

Apkopojot TOP 100 lielāko zaudētājiem piederošo uzņēmumu finanšu rādītājus, redzam, ka to kopējie zaudējumi pērn veidojuši 167,12 milj.EUR.

Jāatzīmē, ka 10% no zaudētāju TOPā iekļuvušo piederošajiem uzņēmumiem uz saraksta sagatavošanas brīdi ir reģistrēts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process.

Šogad zaudētāju TOPā atrodami arī plaši pazīstamu personu vārdi – Ināra Tetereva, Vasīlijs Meļņiks, Helmuts Balderis, Gunārs Ķirsons, Ivars Strautiņš, Edgars Šīns.

Apskatot, kādu nozaru pārstāvētie uzņēmumu īpašnieki 2015.gadā cietuši zaudējumus, jāteic, ka liels ir nekustamo īpašumu un apsaimniekošanas jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars.

Kopumā, analizējot šī gada zaudētāju TOPu, jāatzīst, jau iepriekšējos gados gūtais secinājums - zaudējumi viena vai divu gada ietvaros uzņēmējdarbībā nebūtu uzreiz jāvērtē kā milzu neveiksme, jo visās jomās pastāv gan kāpumi, gan kritumi. Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbībā liela ietekme ir arī ārējiem apstākļiem (piemēram, sankcijas, nodokļu politika, ģeopolitiskā situācija utt.), kas var radīt gan lielu peļņu, gan arī dot negatīvus rezultātus, tādēļ ierasta ir prakse, ka uzņēmumā radušies zaudējumi tiek segti no citu gadu peļņas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...