Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Grūtības, ar ko saskaras Ukrainas bēgļi, cenšoties atrast dzīvesvietu, bija viegli paredzamas ikvienam, kurš sekoja līdzi bēgļu un integrācijas politikai Latvijā.

Bija skaidri zināms, ka:

- (jēgpilni) uzņemt 10 000 vai 40 000 bēgļu ir utopija;

- cilvēkiem nebūs, kur dzīvot;

- lielāko smagumu iznesīs NVO;

- valsts līmenī vienkārši nav stratēģijas, kā risināt mājokļu/integrācijas izaicinājumu.

Šī problēma ir simptoms plašākai problēmai, kas ietekmē ikvienu LV iedzīvotāju: sabiedriskā sektora īpašumā ir mazs dzīvojamais fonds, tāpēc sniegt ar mājokli saistītu sociālo palīdzību ir sarežģīti. To papildina politiskais uzskats, ka cilvēkiem pašiem ar visu jātiek galā.

Tāpēc arī tādās situācijās kā šī labākais, ko valsts/pašvaldība ātrumā spēj darīt, ir censties (monetāri) motivēt privāto sektoru, izmantot savu īpašumu, lai sniegtu palīdzību. Ja privātais sektors to dara, viss ir jauki, bet, ja ne, iestājas apjukums un stagnācija.

Latvija ir dzīvokļu īpašnieku nācija. Tas skan labi, tomēr, kā zināms, īpašums uzliek atbildību, ko ne vienmēr ir iespējams realizēt. Latvijas mājokļi mēdz būt sliktā kvalitātē, tomēr iedzīvotājiem trūkst līdzekļu (un/vai gribas) tos atjaunot.

Kvalitāti ietekmē arī pārapdzīvotība - relatīvi liels cilvēku skaits, dzīvo relatīvi mazos dzīvokļos. Šī ir Rīgas problēma, visticamāk, saistīta ar mikrorajonu bloku mājām. Un mazie dzīvokļi tieši ietekmē demogrāfiju - ģimenēm nav fiziskas telpas vairāk nekā 1-2 bērniem.

Turklāt pārvākties uz jaunu mājokli arī ir grūti. OECD simulācijas liecina, ka tikai 43% mājsaimniecību varētu atļauties jaunu hipotēku 50m2 dzīvoklim. Tajā pašā laikā kopš 2006. gada īres maksas ir pieaugušas par 60%, bet pirkt dzīvokli joprojām sanāk izdevīgāk!

Šo dažādo problēmu sakne ir rodama neizteiktajā priekšstatā, ka mājoklis primāri ir individualizēts ekonomisks aktīvs, nevis sociāls labums. Tāpēc valsts arī nemaz nav centusies formulēt politikas mērķus (piemēram, vai vēlamies lielāku īres tirgu? cik lielu?).

Maija sākumā Ekonomikas ministrija (EM) publicēja Mājokļu pieejamības pamatnostādnes. Šim vajadzēja būt pirmajam solim pretī šādai stratēģijai, tomēr, ņemot vērā, ka dokuments tika rakstīts teju divus gadus, rezultāts ir bēdīgs: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d9854ae6-6adb-4f67-aff5-69e04ebe14c1

„Stratēģijā” nav noteikti mērķi; tajā nav noteiktas konkrēti atbalstāmās sociālās grupas (teikts tikai, ka tādas jānosaka); un ir ierakstīta utopiskā cerība, ka zemu cenu īres mājokļus finansēs pensiju fondi, bez skaidrojuma, kā šāda sistēma īsti strādātu.

Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iesaistījusies īres mājokļu politikā, izstrādājot ideju par Mājokļu fondu (te vērts pievērst uzmanību, ka tādu grib veidot arī EM!). Tomēr fonda līdzekļi nebūs pieejami Rīgai! Pilsētai, kas šī fonda kapitālu daudzkāršotu.

Tāpēc #vissirslikti, bet vēlos vēl ieskicēt to, kā „Progresīvie” uzlūko šo problēmu, jo mūsu plašajā programmā mājokļu politikai ir veltīti divi punkti:

- sabiedriskā sektora dzīvojamā fonda palielināšana;

- bezpajumtniecības politikas izstrāde.

Ir nepieciešams būvēt jaunus īres mājokļus. Tam varbūt piekritīs visi, tomēr svarīgi ir saprast, KĀ to darīt. Lai nodrošinātu zemu īres cenu mājokļus, ir jāpārliecinās, ka uzbūvētie mājokļi paliek sabiedriskā sektora īpašumā.

Slovēnijas modelis (plašāk aprakstīts šajā pētījumā https://providus.lv/raksti/petijums-pieejami-ires-majokli-latvija-izaicinajumi-un-iespejas/) ir pievilcīgs:

- ir pašvaldības mājokļu aģentūra, kas pasūta būvniecību, ko izpilda privātais sektors;

- aģentūra menedžē dz. fondu, rindas, ja nepieciešams piesaista sociālos pakalpojumus, utt.

Protams, būvēt jaunus mājokļus ir ilgtermiņa projekts. Turklāt, piemēram, Rīgā 2011. gada dati liecina, ka 55 000 mājokļu ir tukši.

Te pastāv iespējas ar nodokļu politiku labāk balansēt sabiedrības intereses un indivīda tiesības. Tukšie mājokļi noderētu bēgļu krīzēs kā šī.

Bet jāatceras, ka mājokļi ir ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa vajadzība. Cilvēkiem, kas cieš no vardarbības; vai bēgļi; vai eksieslodzītie, - jebkuriem cilvēkiem, kam ir bezpajumtniecības risks, jābūt pieejai īstermiņa risinājumam, kas nav patversme.

Mēs cerīgi skatītos uz "Housing First" jeb "Mājoklis vispirms" projektu, kas šogad tiks pilotēts vairākās pašvaldībās. Mājoklis ir pirmais solis uz stabilitāti un neatkarīgu dzīvi. Sabiedrība tikai iegūs, ja nodrošinās šādu atspēriena punktu jebkuram, kam ir vajadzība.

Kopsavilkumā, Latvijai ir nepieciešama proaktīva mājokļu politika, kas palielina sabiedriskā sektora dzīvojamo fondu. Tas palīdzēs risināt sociālas problēmas/krīzes, ļaujot privātajam sektoram apkalpot maksātspējīgo publiku. Alternatīva ir redzama tagad.

Pārpublicēts no Twitter.

Novērtē šo rakstu:

13
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...