Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saistībā ar diskusijām par eiro ieviešanu kāds Pietiek lasītājs mums norādīja uz toreizējā Ministru prezidenta Einara Repšes runu Saeimas debatēs par Eiropas Savienību 2003.gada 29.maijā. Tā izrādījās pietiekami interesanta, lai mēs uzskatītu par lietderīgu to publicēt, - nu katrs lasītājs pats var pārliecināties, par ko toreizējais premjers runāja un ko uzskatīja par labāku noklusēt.

Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība iesniegusi kārtējo ziņojumu par padarīto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir Jūsu rīcībā. Ziņojums ir tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam - proti, 16. aprīlī esam Atēnās esam parakstījuši vēsturisko Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība Pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimai. Valdība tagad nodod tautas priekšstāvjiem šo līgumu izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī par to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas nenoliedzami dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam.

Jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni. Vai būt kopā ar citām Eiropas tautām, vai arī palikt Eiropas apvienošanas procesa nomalē. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu: vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai ārpus tās. Vai Latvija būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās.

Šie ir pamatīgi un izšķiroši jautājumi. Un mēs esam nenoliedzami vēsturiska lēmuma priekšvakarā. Tādēļ pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šī lēmuma tuvošanos. Tāpēc arī mēs esam uzsākuši šo diskusiju, tāpēc turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un citām lietām.

Es gribu sākt ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdami dalībvalsts, mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm.

Apzināsimies, ka ja mēs analizējam reizēm Latvijas suverenitāti, tad šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kas šai produkcijai tiek uzstādītas. Taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Ietekme uz mums jau tagad ir, bet mūsu līdzdalība šīs situācijas ietekmēšanā, mūsu ietekmes nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm kā Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot Eiropas Savienības likumdošanas normas, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā. Gan tās nācijas, kas ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kas nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems, kādām normām jāatbilst Latvijā ražotam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu. Un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums ir jābalso referendumā par un jāgūst Latvijas valstij tā ietekme, ko mēs patiesi spēsim pēc tam arī īstenot.

Otrāmkārtām, mums jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskos jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm. Ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad būdami kandidātvalsts statusā mēs izjūtam Eiropas Savienības ‘svaru’, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm.

Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kur tādu vai citu apstākļu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies.

Sakārtosim mūsu austrumu robežu un muitu. Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu, kas protams ir valdības prioritātes arī patlaban. No iestāšanās brīža Latvijas muitas informāciju sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu austrumu robežas sakārtošanai un ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā, starp citu, ir vairāk kā puse no summas, kādu jau paši bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai.

Tālāk ļaujiet pieskarties zemnieku un lauku attīstības jautājumiem.

Pirmkārt, zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd trūkst visvairāk – prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē ES Kopējā lauksaimniecības politika.

Otrkārt, pašreiz no vairāk kā 150 000 saimniecībām tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām ar pirmo apsēto un novākto hektāru.

Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji: jau nākamgad viņi saņems reālu naudu t.s. tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, nebūs jāraksta kādus bezgalīgus projektus un jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, ir neziņā, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt. Tādēļ rūpēsimies – valdība, es ceru kopā ar Saeimu – par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, samazinot iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt, un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas. Šeit Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus, subsīdijas.

Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistīti naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus paši savā budžetā – arī t.sk. runājot par infrastruktūru, ceļiem.

Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas uz Ādažiem pa Tallinas šoseju, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienības sākas un kur beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms piemērs. 75% no izmaksām šī ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai, nupat ir uzsākta arī ceļa Rīga – Ādaži posma rekonstrukcija. Pēc iestāšanās mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

No ES Strukturālajiem fondiem piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas Attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīklu uzlabošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūrisma mītņu celšanai, u.c. mērķiem.

Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo 3 gadu laikā no dažādiem ES Kohēzijas un Strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algas mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan iztrūkumu baudošo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru izslēgs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšanu un bēdīgi slavenās “aplokšņu algas.

Apzināsimies, ka esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespējas attīstīt ražošanu, lielāku noieta tirgu. Preču zīme “ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem tas šķiet. Jau tagad šobrīd vairāk kā 60% Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. 72% no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropas Savienībā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, jāatbild uz jautājumu: kurš būs ātrāk konkurētspējīgs – tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību. Kaut arī Norvēģijai, piemēram, ir Eiropas Ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk kā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze par to, kad nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem jābrauc lasīt zemenes uz citām zemēm, un strādāt melnos darbus citās zemēs. Mēs paši būsim zeme, uz kuru varbūt brauks šādas iespējas meklēt. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, tas ir mūsu rokās.

Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs draugi un sabiedrotie. Jau tagad tie ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām.

Godātie deputāti!

Latvijai nav palicis daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas Savienības institūcija, kas vērtē Latvijas šā brīža gatavību.

Mēs gaidām šī gada novembrī visaptverošu Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties tā svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus identificē iespējamos klupšanas akmeņus Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem Komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā.

Pirmkārt, Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma arvien vēl nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām. Tas ir nepieciešams, jo saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas Savienības muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas ko ir saražojis, kas ir nomaksājis kādus nodokļus, un cik daudz ir vests pāri mūsu robežai. Būs patiešām grūti pārvest tādā gadījumā kaut ko kontrabandas ceļā un krāpties ar nodokļu maksājumiem. Mana valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un strādājam pie tā. Protams, ne viss vēl ir padarīts, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestu un it īpaši tā jauno vadību gaida saspringti turpmākā darba mēneši.

Par Strukturālajiem fondiem, uz ko arī norādījusi Komisija. Te mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka Strukturālo fondu nauda aizies paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā. Tādēļ mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs Strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus, un valdība varēs tos apstiprināt jau līdz 1. jūlijam.

Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūrai drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to pilnīgi saprotama ir Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst tam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā, neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūs krastiem. Tādēļ arī mēs līdz šim varbūt neesam šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču mēs kuģojam, mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūrniecības kodeksu, kas ir iesniegts šodienas (29. maija) Saeimas dienaskārtībā.

Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir sāpīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti ziņojumā par “Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto ES jautājumos”. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams un es viņu šeit neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu administratīvu kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu, panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpotu tautas interesēm.

Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. Kā redzat, t.s. mazās valstīs Eiropas Savienībā ir vairāk. Eiropas Savienības Ministru Padomē Vācijai būs tikai 29 balsis no 345. Tas ir faktiski tikpat maz, cik 4 Latvijas balsis, rēķinot uz iedzīvotāju. Atcerēsimies, ka mums Eiropā vienmēr būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm. Tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šis balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas, un panākt mums nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Vēlreiz aizrādīšu, ka arī līdz šim tas mums ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām esam iestāšanās sarunās izcīnījuši ļoti lielu pārejas pierodu skaitu.

Nākamie trīs ar pus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Visvairāk lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā, kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. Tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to, gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem.

Mēs astoņus gadus esam smagi strādājuši, un beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu, un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicas!

Novērtē šo rakstu:

56
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...