Ko „sabiedriskā” Latvijas Televīzija „piemirsa” pajautāt „airBaltic” Gausam
Aivars Strakšas22.04.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Īss komentārs par airBaltic vadītāja interviju “Rīta panorāmai”. Pēc kompānijas vadītāja M. Gausa kunga vārdiem viss ir lieliski.
- Lidojumu skaits pret 2019. gadu ir pieaudzis par 10%;
- Pasažieru skaits pret 2019. gadu - par 13,2%;
- Pasažieru skaits pret pagājušo gadu - pat par 23%;
- airBaltic - spēcīgākais zīmols Baltijā;
- strādā ar peļņu (tikai neprecizēja, vai tā ir šī gada 1. ceturkšņa vai pagājušā gada peļņa)
- otrajā pusgadā dosies uz biržu;
- strādā pie 200 miljonu obligāciju pārfinansēšanas;
- 2029. gadā airBaltic būs 100 lidmašīnas.
Tas, ko nepateica un žurnālisti nepajautāja.
- Būs vai nebūs vajadzīgs valsts atbalsts obligāciju pārfinansēšanai;
- Vai airBaltic šī gada pirmajā ceturksnī ir strādājis ar peļņu vai zaudējumiem;
- Vai izdevās uz 31.03.2024. nodrošināt naudas atlikumus kontos vismaz 25 miljonu eiro apmērā, kā tas ir apsolīts esošo obligāciju īpašniekiem;
- Ja 2019. gadā vidējais airBaltic lidmašīnu skaits bija 36, bet šobrīd ir 47, tātad par 30% vairāk nekā 2019. gadā, vai patiešām lidojumu skaita pieaugums par 10% un pasažieru skaita pieaugums par 13,2% dod pamatu cerēt uz labiem finanšu rādītājiem.
Šobrīd airBaltic valdei jau ir zināmi šī gada 1. ceturkšņa finanšu rezultāti, un, ja finanšu rādītāji būtu pozitīvi, tad par to arī tiktu paziņots. Pagaidīsim, līdz mēneša beigām tie ir jāpublisko. Nav ilgi jāgaida.
P.S. Patiešām novēlu pašiem atrisināt finansējuma piesaistes problēmas, lai nav jāsarūgtina finanšu ministrs un uz budžeta palielinājumu rindā stāvošās nozares - izglītība un medicīna. Jo, ja kas, tad airBaltic ies uz Valsts kasi bez rindas.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/325158/rita-panorama, no 57. min. līdz 1:08. min.
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
