Ko „sabiedriskā” Latvijas Televīzija „piemirsa” pajautāt „airBaltic” Gausam
Aivars Strakšas22.04.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Īss komentārs par airBaltic vadītāja interviju “Rīta panorāmai”. Pēc kompānijas vadītāja M. Gausa kunga vārdiem viss ir lieliski.
- Lidojumu skaits pret 2019. gadu ir pieaudzis par 10%;
- Pasažieru skaits pret 2019. gadu - par 13,2%;
- Pasažieru skaits pret pagājušo gadu - pat par 23%;
- airBaltic - spēcīgākais zīmols Baltijā;
- strādā ar peļņu (tikai neprecizēja, vai tā ir šī gada 1. ceturkšņa vai pagājušā gada peļņa)
- otrajā pusgadā dosies uz biržu;
- strādā pie 200 miljonu obligāciju pārfinansēšanas;
- 2029. gadā airBaltic būs 100 lidmašīnas.
Tas, ko nepateica un žurnālisti nepajautāja.
- Būs vai nebūs vajadzīgs valsts atbalsts obligāciju pārfinansēšanai;
- Vai airBaltic šī gada pirmajā ceturksnī ir strādājis ar peļņu vai zaudējumiem;
- Vai izdevās uz 31.03.2024. nodrošināt naudas atlikumus kontos vismaz 25 miljonu eiro apmērā, kā tas ir apsolīts esošo obligāciju īpašniekiem;
- Ja 2019. gadā vidējais airBaltic lidmašīnu skaits bija 36, bet šobrīd ir 47, tātad par 30% vairāk nekā 2019. gadā, vai patiešām lidojumu skaita pieaugums par 10% un pasažieru skaita pieaugums par 13,2% dod pamatu cerēt uz labiem finanšu rādītājiem.
Šobrīd airBaltic valdei jau ir zināmi šī gada 1. ceturkšņa finanšu rezultāti, un, ja finanšu rādītāji būtu pozitīvi, tad par to arī tiktu paziņots. Pagaidīsim, līdz mēneša beigām tie ir jāpublisko. Nav ilgi jāgaida.
P.S. Patiešām novēlu pašiem atrisināt finansējuma piesaistes problēmas, lai nav jāsarūgtina finanšu ministrs un uz budžeta palielinājumu rindā stāvošās nozares - izglītība un medicīna. Jo, ja kas, tad airBaltic ies uz Valsts kasi bez rindas.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/325158/rita-panorama, no 57. min. līdz 1:08. min.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
