Iesaki rakstu: 
Latvijas Tirgotāju asociācija ir nodibinājums ar oficiāli nedaudz vairāk nekā 100 biedriem, kurš uzdodas par visu Latvijas tirgotāju viedokli pārstāvošu organizāciju. To vada „čekas maisos” atrodamais bijušais VDK ziņotājs Henriks Danusēvičs, un tajā miniatūros mērogos novērojami tie paši procesi, kas notiek visā valstī. Pietiek.com šodien publicē jautājumus, ko Lato Lapsa aizvadītajā nedēļā nosūtījis asociācijai un uz kuriem H. Danusēvičs pēc nelielas stomīšanās ir solījies sniegt rakstiskas atbildes:
1. Vairāki no Latvijas Tirgotāju asociācijas biedriem pauduši neizpratni par to, ka Jūs regulāri dodaties dažādās ārvalstu vizītēs par asociācijas naudu, taču no tā nav nekāda “taustāma” labuma. Vēlos saņemt no Jūsu organizācijas īsu pārskatu par pēdējā gadā notikušajiem Jūsu komandējumiem - katra komandējuma maršrutu, datumiem, izmaksām, kā arī iemesliem, kāpēc tajā devāties, un sasniegtajiem rezultātiem. Kā tieši šie komandējumi palīdz Jūsu biedriem organizēt tirdzniecības procesu Latvijā?
2. Vairāki no Latvijas Tirgotāju asociācijas biedriem ir pauduši aizdomas, ka automašīna, ko Jūs lietojat, sākotnēji iegādāta līzingā par asociācijas līdzekļiem, bet pēc līzinga maksājumu izmaksāšanas pārrakstīta uz Jūsu vārda. Vai varat, lūdzu, izskaidrot šo situāciju un iemeslus, kādēļ asociācijai bija nepieciešams iegādāties automašīnu, kad darījums tika veikts un vai patiesībai atbilst biedru rīcībā esošā informācija, ka tā kļuvusi par Jūsu personīgo auto?
3. Kā es varu iepazīties par pēdējo divu gadu (2021.gada un 2022.gada) Latvijas Tirgotāju asociācijas budžeta pārskatu un revīzijas ziņojumu par to?
4. Vai taisnība, ka Latvijas Tirgotāju asociācijas veidotais žurnāls Latvijas Tirgotājs pieder citai Jūsu izveidotai biedrībai, nevis asociācijai? Kurš pieņem lēmumus par informācijas izvietošanu, rakstu tēmām utt.? Vai Jūs varat nodrošināt neatkarīgas redakcijas darbību, paužot nevis tikai personīgu viedokli par notiekošo tirdzniecībā, bet arī ievērojot labākās žurnālistikas praksi, kur tiek apskatīti vismaz trīs viedokļi? Vai tomēr žurnāla publikācijas uzskatāmas par reklāmas materiālu?
5. Vai taisnība, ka 2020.gada oktobrī esat viltojis informāciju un parakstus, kas tika pievienoti Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegumam par plānotajiem depozītu taras apjomiem bijušajam biedram “ELVI Latvija”, kas tika iesniegts Valsts vides dienestam par SIA “Nulles depozīts”?
6. Vairāki no esošajiem biedriem ir norādījuši, ka tuvākajā laikā Jūs plānojat doties pensijā. Vai tas atbilst patiesībai? Vai un kad ir plānota jaunā vadītāja vēlēšanas? Vai par to paredzēts informēt biedrus un lemt kopsapulcē vai tikai padomes vai valdes sapulcē? Kā es varu iepazīties Latvijas Tirgotāju asociācijas statūtu aktuālo redakciju?
7. Precizējiet, kuri no tirgotājiem pašreiz ir Latvijas Tirgotāju asociācijas biedri, kuriem ir sadarbības līgums ar asociāciju, kā arī cik lielu tirgus daļu šie tirgotāji kopumā pārstāv? Kā varu iepazīties ar visu Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru sarakstu?
8. Kas ir Latvijas Tirgotāju asociācijas algotie darbinieki? Kāds ir mēneša atalgojums katram no šiem darbiniekiem? Kas un kad to noteicis?
9. Kādi ir bijuši Latvijas Tirgotāju asociācijas degvielas un transporta izdevumi administrācijas vajadzībām 2021. un 2022. gadā?
10. Vai 2021. un 2022. gadā ir Latvijas Tirgotāju asociācija ir samaksājusi kādas soda naudas? Ja jā, par ko tās samaksātas un kādā apjomā?
11. Kādus reprezentācijas pasākumus 2021. un 2022. gadā ir rīkojusi Latvijas Tirgotāju asociācija? Kādi ir bijuši katra pasākuma izdevumi un atdeve?
12. Kādas naudas summas no bankomātiem skaidrā naudā ir izņemtas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas maksājumu karti 2021. un 2022. gadā? Kas un kādiem nolūkiem tās izņēmis?
13. Kādas personas pašlaik ir Latvijas Tirgotāju asociācijas padomē? Kas un kad tās šajā padomē ievēlējis? Vai šāda padome ir paredzēta Latvijas Tirgotāju asociācijas statūtos?
14. Kādas personas pašlaik ir Latvijas Tirgotāju asociācijas viceprezidenti? Kas un kad tās šajā padomē ievēlējis? Vai šādi viceprezidentu posteņi ir paredzēti Latvijas Tirgotāju asociācijas statūtos?
15. Kāda persona pašlaik ir Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs? Kas un kad to ievēlējis? Vai šāds postenis ir paredzēts Latvijas Tirgotāju asociācijas statūtos?
16. Kas ir Nozīmīgo tirgotāju savienība? Kas un kas to izveidojis? Vai šāda struktūra ir paredzēta Latvijas Tirgotāju asociācijas statūtos?
17. Cik reižu Latvijas Tirgotāju asociācija 2021. un 2022. gadā ir bijusi nodokļu parādnieks? Ar ko tas izskaidrojams?
18. Kādas ir Jūsu funkcijas šādās organizācijās un nodibinājumos: Latvijas Tirgotāju kamera, Latvijas Tirdzniecības institūts, Barona biedrība, Ata Kronvalda fonds, Latvijas mazo un vidējo un amatniecības darba devēju konfederācija, Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība, “Euro Trade ETC”, Latvijas poļu biedrība?
19. Kādus pārskaitījumus un par ko Latvijas Tirgotāju asociācija 2021. un 2022. gadā ir veikusi Latvijas Tirgotāju kamerai?
20. Vai 2021. un 2022. gadā no Latvijas Tirgotāju asociācijas līdzekļiem ir veiktas kādas no šādām apmaksām: Jūsu ģimenes locekļu automašīnu remonti, telefona rēķini, privāto telpu apsardzes pakalpojumi, privāto komunālo pakalpojumu rēķini, alga Jūsu dēlam? Ja jā, kādas ir šīs apmaksas un ar ko tas skaidrojams?
21. Miniet datumus, kad Jūs 2021. un 2022. gadā esat ticies ar Valsts policiju. Miniet konkrētās policijas amatpersonas un apspriestos jautājumus.
22. Miniet datumus, kad Jūs 2021. un 2022. gadā esat ticies ar Valsts vides dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu par "kreiso” tirdzniecību ar precēm, kurām paaugstināts dabas resursu nodoklis. Miniet konkrētās amatpersonas un tikšanos rezultātus.
23. Raksturojiet panākumus, izveidojot Latvijas Tirgotāju asociācijas instagram platformu.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
