Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt? Atbilde ir skaudra un skumja. Pagaidām neko. Tiešām?
Alfrēds24.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laika ritenis griežas. Esam ievēlējuši jaunu Saeimu. Nevienu labu darbu tautas interesēs jaunie/vecie deputāti vēl nav paspējuši izdarīt. Saprotams – nav laika, ir jārisina savas problēmas. Bet nedarbus gan viens otrs Latvijas lielākā bērnudārza „Saeima” audzēknis/deputāts spītējot „darba slodzei” ir paspējis izdarīt.
Meklēju loģisku izskaidrojumu, kāpēc tas tā ir, un atradu. Ja gribat kādu cilvēku pārbaudīt, tad iedodiet viņam kaut uz īsu brīdi varu - (nav svarīgi, pašvaldībā, Saeimā vai kādā citā amatā (korumpēts tiesnesis utt.). Masu saziņas līdzekļos neskaitāmas reizes ir minētas amatpersonas - malu mednieki (visrūdītākais uzdarbojās Jelgavas pusē, valsts mantas un nodokļu maksātāju sarūpēto finanšu līdzekļu izšķērdētāji (daži pat neskādē nolaisties tik zemu un zagt pašvaldības malku, citu padotie brauc vienlaicīgi ar vairākām mašīnām utt.).
Ilgi meklēju, kā precīzāk nosaukt šāda tipa cilvēkus. Saukt viņus par Kangariem, tautas nodevējiem? To var un vajag. Bet vai tas līdzēs. Tādiem viss jau ir pie sēžamvietas (pakaļ...).
Gribu pateikt vienkāršiem vārdiem – tādiem no visatļautības čuras ir sakāpušas galvā un paralizējušas smadzeņu darbu. Un to vairs izārstēt nevar neviens ārsts, pat pacientu pateicības dāvanas mīlošs. Bet viņi savas kļūdas nekad neatzīst, viņi turas pie tautas miesas kā dēles – kamēr nebūs piesūkušās, nost nedabūsi. Demokrātija (dzērāju, cilvēku ar seksuālām novirzēm, zagļu, demagogu) taču, tas nekas ka tā nav tautas demokrātija. Kas viņiem tauta – pelēka masa, kura viņiem ir vajadzīga tikai pie vēlēšanu urnām.
Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt! Dziedāt, dejot, smagi strādāt, rūpēties par saviem vecākiem, bērniem, līdzcilvēkiem, kuri ir nonākuši nelaimē. Vienkārši cīnīties par izdzīvošanu. Tas ir katra normāla Latvijas sabiedrības locekļa pienākums. Bet vai ar to pietiek! Protams, ka nē. Ko tad Latvijas iedzīvotāji var darīt!
Atbilde ir skaudra un skumja. Pagaidām neko. Jautāsiet - kāpēc?
Tāpēc, ka Latvijā tautas pārstāvjiem vairs nepiemīt drosme cīnīties par savām tiesībām (vecāka gada gājuma cilvēkos un vidējas paaudzes cilvēkiem, vecākiem par 35 gadiem, to iznīdēja padomju sistēma). Bailes, vienaldzība, verga sindroms un nevēlēšanās pašam kaut ko darīt kopējo interešu aizstāvēšanai neveicina gadu desmitus ilgušas komunistu kliķes sabradātā Latvijas tautas gara spēka atdzimšanu, kuru veiksmīgi turpina bradāt Austrumu, Rietumu un dažu Latvijas „pelēko kardinālu” koordinēto politisko partiju biedri/afēristi, un viņu pakalpiņi arodbiedrībās, pensionāru federācijā, pensionāru apvienībās/nodaļās un citu NVO vadībā. To droši varu teikt, jo neviens no arodbiedrību un pensionāru apvienību pārstāvjiem uz manu priekšlikumu sasaukt Latvijas pilsoņu kongresu un sarīkot Latvijā īslaicīgu brīdinājuma streiku (kā Latvijas tautas vienotības apliecinājumu) nav atsaucies. Viņiem ir vienalga, ka:
- Jūs cīnāties par elementāru izdzīvošanu tirgotāju, kuri bieži precēm (pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, energoresursiem) nosaka nesamērīgi lielas cenas, skavās,
- Jūs ar pēdējiem spēkiem maksājat nodokļus, bet Latvijas visu līmeņu amatpersonas tos tērē nelietderīgi/nelikumīgi uz nebēdu.
Ar Jūsu pašu piekrišanu (ja klusējat, tātad piekrītat) Latvijas šovmeņu laiks veiksmīgi turpinās.
Domājiet paši. Neviens Jūsu vietā mūsu dzimto māju Latviju no parazītiem neatbrīvos.
Vienīgā vāja cerība vēl ir uz Latvijas jaunatni. Varbūt jaunatne spēs iztaisnot savas muguras un atbrīvot Latviju no parazītu žņaugiem. Varbūt! Ja mīlēs savu Tēvzemi, ja saglabās Latvijas tautas tradīcijas. Jautāsiet - kāpēc varbūt? Atbilde ir viena. Ja Latvijas jaunatne spēs/vēlēsies saglabāt savu piederību Latvijas tautai daudzsološu globalizācijas kārdinājumu priekšā.
Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju nabadzību, Latvijas valdība grib uzlikt tautai Grieķijas finansiālā atbalsta un patvēruma meklētāju/imigrantu nastu.
Nesen Ministru kabinetam nosūtīju šādus priekšlikumus:
1) pieņemt MK lēmumu - "Kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis nesasniedz Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, Latvijas Republika masveidā neuzņem patvēruma meklētājus/imigrantus".
2) pieņemt MK lēmumu - "Kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis nesasniedz Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, Latvijas Republika nepiedalās nevienā finanšu līdzekļu aizdevumu programmā".
3) Papildus rosinu pieņemt arī līdzīgu lēmumu attiecībā uz lauksaimniecības zemi. "Kamēr Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis nesasniedz Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni, ārvalstniekiem tiek liegtas iespējas iegādāties Latvijas zemi".
Vai MK izskatīs priekšlikumus, stipri šaubos. Visdrīzāk Latvijas valdība zemu klanīs galvu ES klerku priekšā un pazemīgi teiks maģiskos vārdus “klausos, Kungs, izpildīsim”. Un viņiem nospļauties, ka tas ir spļāviens sejā visiem nabadzībā grimstošajiem Latvijas iedzīvotājiem, bērniem, pensionāriem.
Ko tad Latvijas iedzīvotājiem darīt? Klusēt un vilkt tautas asinssūcēju piekrauto vezumu tālāk!!! Varbūt vienreiz pietiek un tautai ir jānorāda izlepušiem tautas kalpiem viņu īsto vietu tautas vairākuma gribas izpildes mehānismā. Pirmā tuvākā iespēja Latvijas iedzīvotājiem to izdarīt ir dota 4.augustā - Protests pret imigrantu piespiedu uzņemšanu Latvijā. Aicinu cilvēkus ņemt aktīvu nevardarbīgu dalību Tēvijas Sargi rīkotajā pasākumā šā gada 4. augustā plkst. 18:00 Rīgā, Brīvības ielā 36, pie Ministru kabineta.
Stipri šaubos, vai Latvijas iedzīvotāju neskaitāmi tūkstoši atnāks. Skan diezgan pesimistiski. Bet labāk teikt skaudru patiesību nekā salkanus melus. Ja pagājušajā gadsimtā latvieti simbolizēja Lāčplēša tēls (spēks), tad mūsdienās latvieti precīzāk raksturo koalas lācis (nevarīgs, miermīlīgs, gatavs paciest visus pāri darījumus).
Tā kā aicināt latviešu tautu aizstāvēt savas likumīgās tiesības ir bezjēdzīgi (to daudzi godīgi cilvēki ir darījuši neskaitāmas reizes), tad aicināšu Latvijas tautu vismaz izveidot Kauna aleju, kurā varētu izvietot Kangaru un tautas nodevēju glumo ģīmju portretus/bareljefus un ļaut Latvijas iedzīvotājiem apmētāt šos bareljefus kaut vai ar puvušām olām. Piemērotāka vieta tam varētu būt Pārdaugavā, gar pievadceļiem uz komunistu „Uzvaras” pieminekli. Ļeņina, Staļina, Berijas, Stučkas utt. bareljefus tuvāk asiņainā režīma uzvaras simbolam par brūnā mēra impēriju un tālāk viņu tālaika un mūsdienu pakalpiņu bareljefus. Starp citu, tas veicinās arī tūrisma un tā atbalstošo nozaru attīstību. Un to pēc būtības neviens nevar aizliegt. Galu galā Latvijā taču ir demokrātija.
Ja tomēr kādā Latvijas iedzīvotājā vēl mīt Lāčplēša gars, tad aicinu viņus atsaukties kopīgam darbam Latvijas tautas labā. Iespējamā līdzdalība– jaunas, tautas vairākuma gribu īstenojošas politiskas partijas izveide. Ir izstrādāts partijas programmas un statūtu projekts. Zvaniet, rakstiet: 26694977, [email protected]
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
