Ko tad mēs? Mēs jau neko! Mums darbs tāds! Un saimnieki tādi!

Ņemot vērā, ka Smiltēns publiski apšaubījis šādas ziņas tapšanas motīvus, uzskatu, ka būtu tikai pamatoti arī atbildi sniegt publiski. Runa ir par šo rakstu: Bražei bažas par opozīcijas iesaisti "Latvijā zināma Krievijas oligarha" vārdā īstenotā kampaņā.

Īsumā: AS vērsās ar pieprasījumu pie Bražes, aicinot skaidrot informāciju, ka viņa 1990. gada augustā strādājusi Latvijas Jaunatnes progresa savienībā, kas bijis Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības tiešs mantinieks. Minēto pieprasījumu skatīja Saeimas Pieprasījumu komisija. Braže komisijas sēdē nepiedalījās, bet viņa tajā iesniedza atbildes vēstuli. Bija deputāti, kurus atbildes saturs neapmierināja. "Delfi" žurnālists par šo komisijas sēdi uzrakstīja ziņu. Tālāk lasāma mana atbilde frakcijas vadībai.

Labdien!

Secīgi atbildu uz frakcijas vadības uzdotajiem jautājumiem par publikāciju "Bražei bažas par opozīcijas iesaisti "Latvijā zināma Krievijas oligarha" vārdā īstenotā kampaņā". Nevis tāpēc, ka man kā "Delfi" galvenajam redaktoram ir tāds pienākums, jo šajā gadījumā tāda nav, bet tāpēc, lai veicinātu apvienības politiķu izpratni par mediju darbu un redakcionālajām izvēlēm.

Vēstulē lūdzat sniegt informāciju, vai "Delfi" rakstā minētā opozīcija ir "Apvienotais saraksts" (AS), kas ir iesaistīts "Latvijā zināma Krievijas oligarha" vārdā īstenotā kampaņā. Skaidroju, ka Baiba Braže vēstulē Saeimas Pieprasījumu komisijai apraksta publisku kampaņu, kas esot vērsta pret viņu. Ministre izsaka cerības, ka AS deputātu informācijas pieprasījums par viņas pagātni nav saistīts ar šo kampaņu. Tāpat viņa pauž cerību, ka AS deputātu pieprasījums nav īstenots kādu ārējo spēku, jo īpaši Krievijas oligarhu, interesēs.

Ņemot vērā, ka šāda piebilde par cerībām vēstulē izskan divas reizes, ir tieši secināms, ka ministrei ir bijis lielāks vai mazāks pamats domāt par AS iesaisti minētajā kampaņā.  Tas ir likumsakarīgs secinājums, kas izriet no Bražes vēstules. Cerība sarunvalodā parasti tiek uztverta pozitīvā nozīmē – kā vēlme un gaidas, lai piepildītos kaut kas labs. Piemēram, cerība, ka Latvijas hokeja izlase izcīnīs medaļas. Taču filozofijā un psiholoģijā cerību varam skatīt arī kā neitrālu psihoemocionālu stāvokli, kas var būt saistīts gan ar pozitīva, gan negatīva iznākuma gaidām. Par šī jēdziena ontoloģiju, protams, var izvērst sarunu, bet konkrētā gadījuma kontekstā šī vēstule tad aizstiepsies "Alumīnija cūka" izvērtējuma garumā. Un tas nevienam nav vajadzīgs.

Varu saprast, ka frakcijā nav patīkami apjaust, ka kaut kādu iemeslu dēļ politiskais spēks tieši vai netieši nonācis Pjotra Avena pārstāvju arsenālā, taču tad, lūdzu, risiniet to iekšienē, jums ir demokrātiskas partiju apvienības iekšējās institūcijas, kurās to ir iespējams paveikt. Tā vietā AS līderis izvēlējies vainot mediju par to, ka tas dara savu darbu. Ko labu Latvijai tas dod? Neko.

Vēstulē Braže izsaka cerības par to, ka nav notikusi virzība uz negatīvu iznākumu – tiešu vai netiešu Krievijas oligarha interešu aizstāvību. Šāda veida cerību izteikums balstās bažās, ka šāds negatīvs scenārijs vispār ir iespējams.

Varu piekrist, ka virsrakstā korektāk būtu bijis norādīt, ka šīs bažas ir attiecināmas tieši pret AS, nevis visu opozīciju. Jo, lai gan es nezinu, vai viņai šādas bažas ir arī par citām Saeimas frakcijām, no vēstules ir faktiski nolasāms, ka šādas bažas ir tieši par AS. Šajā gadījumā opozīcijas attiecināmība pret AS ir nolasāma no raksta satura un izvēlētās foto kolāžas.

Savā vēstulē minat, ka no "Delfi" raksta var secināt, ka tieši "Apvienotais saraksts" tiek atspoguļots kā tā Saeimas opozīcijas partija, kas cenšas nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas lēmumu gaidāmajā ES lēmumā par sankciju pret Krieviju turpināšanu.  Nē, lūdzu, izlasiet ziņu kārtīgi. No ziņas žanrā veidotās publikācijas izriet, ka Bražei ir bažas, ka AS darbība var būt saistīta ar Krievijas oligarha interesēm. Viņa izsaka cerību, ka tas tā nav.

Ar AS pieprasījumu ārlietu ministrei iespējams iepazīties šeit, bet ministres atbildi un Pieprasījumu komisijas sēdes audio ierakstu šeit.

Jūs pamatojat, ka šāda saikne ir acīmredzama un izriet gan no "Delfi" raksta nosaukuma, gan no pirmajā rindkopā norādītā teksta, ka "šādas bažas ministre pauž atbildes vēstulē opozīcijā esošajam politiskajam spēkam "Apvienotais saraksts" (AS)".  Nevaru piekrist, jo jūsu minētā kopsakarība nerada apgalvojumu, ka tieši AS ir tā Saeimas opozīcijas partija, kas cenšas nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas lēmumu gaidāmajā ES lēmumā par sankciju pret Krieviju turpināšanu. Ziņā ir lasāms par ministres bažām par AS pieprasījuma saistību ar kādu ārējo spēku, jo īpaši Krievijas oligarhu interesēs. Viņa izsaka cerību, ka tas tā nav.

Vēstulē pie šī punkta arī pieminat, ka "Delfi" raksta ilustrācijai izmantotas fotogrāfijas, kurās redzama ārlietu ministre, Saeimas sekretārs un "Apvienotā saraksta" līderis Edvards Smiltēns, kā arī sankcionētā persona Pjotrs Avens. Jā, tā ir taisnība. Šādi cilvēki ir redzami foto kolāžā.

Jūs lūdzāt paskaidrot, kādēļ "Delfi" rakstā līdzās Smiltēna fotogrāfijai ir ievietota sankcionētās personas Pjotra Avena fotogrāfija, lai gan viņa vārds nav pieminēts Baibas Bražes atbildē, tādējādi, jūsprāt, radot Latvijas un ārvalstu sabiedrībā maldinošu priekšstatu par iespējamu Smiltēna un "Apvienotā saraksta" saistību ar šo personu, kas netieši izrietot arī no "Delfi" raksta nosaukuma.

Atbildu, ka, lai gan Braže vēstulē nenosauc "Latvijā zināmo Krievijas oligarhu" vārdā, ir pamatoti un loģiski Avenu iekļaut foto kolāžā un tekstā neslēpt viņa identitāti vai izlikties, ka nezinām, par kuru personu ir runa, jo:

Braže vēl pirms šīs Saeimas komisijas sēdes ir publiski komentējusi tieši Avena organizētu kampaņu. Oligarhs lūdzis Valsts policijai sākt kriminālprocesu pret ārlietu ministri par neslavas celšanu. Tā nav slepena informācija;

vienkārši, lūdzu, iegūglējiet, tie ir daži klikšķi, lai saprastu, par ko viņa runā;

minētās Saeimas komisijas sēdes laikā opozīcijas deputāts Edvīns Šnore (NA)  sacīja, ka Avenu nevajag izņemt no sankciju saraksta, tādējādi arī norādot, ka komisijā cilvēki – vismaz viens – saprot, par kuru oligarhu tiek runāts. Šī epizode minēta arī rakstā;

bet, ja jums aizvien nav skaidrs, par ko ir runa (pieņemsim, tīri hipotētiski tas ir iespējams), tad raksta beigās ir fona informācija, ka ES 19. sankciju paketē pret Krieviju plānots lemt par patlaban sankciju sarakstā esošām personām, tostarp Krievijas miljardieri ar Latvijas pasi Pjotru Avenu.

Iepriekš minētie punkti atbild uz jautājumu, kāpēc fotogrāfijas kolāžā ir Braže un Avens.  Smiltēna fotogrāfija iekļauta, jo viņš ir viens no AS līderiem, valdes loceklis, kurš Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, kā arī 4. septembra Saeimas sēdē pamatoja motivāciju par informācijas pieprasījumu saistībā ar ministres CV. Tātad titulbildē pamatoti redzami konkrētā raksta notikuma būtiskākie dalībnieki.

Noslēgumā vēlos minēt, ka "Delfi" ir medijs, kas ziņo par notikumiem, ievērojot viedokļu daudzveidību. Konkrētajā rakstā ir lasāms, ka komisijas deputātiem bija iebildumi par Bražes sniegto skaidrojumu. Piemēram, ir minēts, ka deputāts Edvīns Šnore sēdē Bražes vēstuli vērtējis kā "diezgan emocionālu un savā ziņā histērisku". Minēts, ka Šņore [„Delfu” galvenais redaktors nemāk pareizi uzrakstīt deputāta uzvārdu’] atkārtoti interesējās par neskaidrībām ministres CV.

Redakcijai nav vienotu simpātiju vai antipātiju pret kādu politisko spēku. Ņemot vērā, ka Latvijā mediju īpašnieki dažkārt ir jaukuši un aizvien jauc politisko darbību ar redakcionālo brīvību, ko aprakstu arī šajā rakstā, redakcijas spēja nodrošināt viedokļu daudzveidību, politiskā procesa ziņas un analīzi ir kritiski svarīga vērtība. "Delfi" par to iestājas, kā arī šo vērtību aizstāv un aizstāvēs. Esam regulāri bijuši cieņpilnā komunikācijā ar frakcijas pārstāvjiem, un AS kā opozīcijas spēka viedoklis regulāri tiek pārstāvēts "Delfi" saturā. Tā, kā tam demokrātiskā valstī arī jābūt, un lepojos, ka "Delfi" redakcionālajā darbībā varu pēc šāda principa vadīt komandas darbu.

Piemēram, jautājumā par konkrēto ziņu, kā arī to, kā tas nākas, ka Edvards Smiltēns nespēj nosaukt, par kuru oligarhu ir runa Bražes vēstulē, žurnāliste Alina Lastovska uzdeva jautājumus pat 10 minūšu garumā. Tas ir ārkārtīgi, pat mežonīgi liels ētera laiks, kurā politiķis var izvēlēties būt atklāts pret sabiedrību, frakcijas biedriem un izvērsti skaidrot savu atbildi – vai arī ne. Ar video iespējams iepazīties šeit:

Rakstā "Oligarha Avena tīkls Latvijā – politiķi, mediji un PR?", kurā norādu, ka AS ideja par Bražes CV nav vienkārši nejaušība, bet to pienesa Avena kampaņas pārstāvji, pieminēju, ka man to apliecināja arī AS politiķi.

Es varu saprast, ka frakcijā nav patīkami apjaust, ka kaut kādu iemeslu dēļ politiskais spēks tieši vai netieši nonācis Pjotra Avena pārstāvju arsenālā, taču tad, lūdzu, risiniet to iekšienē, jums ir demokrātiskas partiju apvienības iekšējās institūcijas, kurās to ir iespējams paveikt. Tā vietā AS līderis izvēlējies vainot mediju par to, ka tas dara savu darbu. Ko labu Latvijai tas dod? Neko.

Novērtē šo rakstu: