Ko tas trūcīgais lai dara ar to drazu, kas ir palīdzības pakās?
Pietiek lasītājs02.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zināt tās "trūcīgo pakas"? Ir tādas, ko par trūcīgajiem reģistrējušies (jā, to "zeltu" nevar dabūt vienkārši, ja izskaties nabadzīgs) var dabūt reizi mēnesī. Ir pārtikas, un ir… kā viņu nosaukt... laikam higiēnas paka. Tās visas tiek apmaksātas no valsts budžeta.
Pārtikas pakās katru mēnesi ir eļļa! Puslitrs rapšu eļļas no Dobeles dzirnavnieka. Interesanti, ko lai tas trūcīgais tik ļoti cep? Vai dzert to eļļu? Ja pagadās griķi, rīsi vai iztvaicētie kartupeļi - paveicās. Bieži ir manna un auzu pārslas. Jautājums tas pats - ko tas trūcīgais lai dara ar to drazu?
Regulāri ir cukurs un piena pulveris. Nu, lētā kafija jāpiepērk pašam trūcīgajam. Jāsalasa tikai kādas 1200 pudeles. Vēl tāds sīkums - cukurs ir importa prece! Un tas piena pulveris metas kunkuļos, un puse paliek kafijas krūzē.
Tad vēl ir kviešu milti. Tiem trūcīgajiem kuri mājās savā ceptuvē uzceps maizi. Konservi - vienkārši neēdama smirdoša draza. Kaut kas līdzīgs gaļai, pēc vairākkārtējas karsēšanas uz pannas sanāk aptuveni 1/3 no masas. Tā konservu kārba izmaksā dārgāk par to saturu.
Higiēnas paka ir vel interesantāka. Veļas pulveris - OK, loģiski. Šķidrās ziepes! Kāda mārrutka pēc vajag trūcīgajam kaut kādas šķidrās ziepes, kur plastmasas atkritumos jāizmet milzīgs plastmasas gabals? Kāpēc nevar parastu ziepju gabaliņu...
Zobu birste un pasta, milzīgā iepakojumā. Varētu padomāt, ka trūcīgie tos zobus birstē tā, ka ik pa pāris mēnešiem vajag jaunu! Trauku mazgājamais līdzeklis, nu labi... pēc tās drazas kas ir pārtikas pakā - tie trauki jāmazgā divreiz.
Būtu labi, ja kāds šo paku saturu nopietni pārbaudīt. Piemēram, aiznest uz laboratoriju šos konservus. Un, ja laboratorija atzīs par labu esam, - piedāvāt viņiem apēst…
Un vēl - mums, tautai, vairāk par akcionāru strīdiem interesē medikamentu cena! Ieejiet jebkurā aptiekā un paprasiet benzilbenzoātu. Ja nezināt, kas tas ir - tā ir smēre pret kašķi. Liktos, ka esam Eiropā un ir jau 2019. gads, vai ne? Nēē...
Es norāvos kašķi 2017. gada decembra beigās. Nekur nebiju bijis kā tikai uz vienu dārgu veikalu un vienu lētu. Gāju uz aptieku cimdos, un lamājos: "Nu kā? Tūliņ taču 2018. gads! Eiropa! KĀ?!" Iegāju aptiekā, ieraudzīju cenu, un viss momentā tapa skaidrs…
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
