Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Pietiek lasītāji ir lūguši plašāk pastāstīt – ko tieši izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paveica savā komandējumā ASV laikā no 23. jūlija līdz 31. jūlijam un cik lietderīgi tika iztērēti 2700 eiro, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem tika samaksāti par šo komandējumu. Izpildot šo lūgumu, Pietiek šodien publicē Šuplinskas atskaiti par komandējumā paveikto.

Komandējuma atskaite

Garezers 23. - 27. jūlijs

Atzinības rakstu pasniegšana Garezera vasaras vidusskolas (GVV) skolas direktorei Sandrai Kronītei-Sīpolai un ilggadējai latviešu valodas skolotājai Elisai Freimanei, uzruna. Garezera vasaras vidusskolas stundu (mūzikas, vēstures, literatūras, valodas) apmeklējums: vērošana un iesaistīšanās latviešu valodas stundu dažādajās darba formās. Latviešu valodas zināšanu pārbaudes rakstu eksāmena vērošana. Nodarbības vadīšana “Katram sava rakstu zīme” GVV 3. klasē (atbilstoši Latvijas 11. klasei). Skolēnu asociācijas ar Latviju, latvietību, Garezeru. Vērtīga pieredze skolotāju un skolēnu sadarbībai.

Rietummičiganas universitātes apskate kopā ar Latviešu centra vadītāju, ilggadēju latviešu grāmatu fondu kārtotāju, konferenču organizētāju, trimdas arhīvu kārtotāju Maiju Bundžu. Diskusija par trimdas arhīviem, iespējamajiem veidiem, kā efektīvāk, ar mazāku līdzekļu un laika resursa ieguldījumu apgūt lielāku arhīvu klāstu, padarīt to pieejamu pētniekiem un citiem interesentiem. Latviešu centra Kalamazū apmeklējums, sarunas par sadarbību ar vēstniecību, infrastruktūras uzturēšanu. “Mūžizglītības kursi” Klinklāvu galerijā - priekšlasījums par Latgales kultūrvides konceptiem. Susātivs latgaliešu un trimdas kultūrtelpā, sarunas par mūsdienu aktualitātēm kultūrizglītībā un identitātes saglabāšanā. Auditorija: vietējie un Latvijas kultūras cilvēki, skolotāji.

Tikšanās ar GVV skolas vadību, pārrunājot nākamo gadu sadarbību. Aktuāls ir programmas saturs, atbilstošu (vecumposms, diaspora) mācību līdzekļu trūkums, administratīvās lietas, skolotāju atlases un sagatavošanas jautājums.

Līdzdalība Valsts valodas eksāmenā (runas daļa).

Latvietības apzināšanās GVV pasākumā pie ugunskura. Iepazīšanās ar vietējo sabiedrību: vecāki un skolēni no dažādiem ASV štatiem. Emocionāli spēcīgākais brīdis: bērnu un audzinātāju stāsti, dziesmas par piederību - zemei, tautai, valodai. Formāts, kas pietrūkst Latvijas skolās.

Tikšanās ar ALA līderi Pēteri Blumbergu. ALA problemātikas pārrunāšana: diasporas atbalsts, Diasporas likuma svarīgums, jaunu biedru piesaiste, GVV infrastruktūras uzturēšanas jautājumi.

Pārlidojums no Čikāgas uz Sietlu.

28. jūlijā

Rietumkrasta latviešu izglītības centra un vasaras vidusskolas “Kursa” apciemojums. Svinīgs pasākums, kurā tika pasniegti atzinības raksti Kursas vidusskolas direktorei Indrai Ekmanei un Mežotnes bērnu nometnes ilggadējai vadītājai Inesei Graudiņai. Iepazīšanās ar skolotājiem, mācību kabinetu iekārtojumu, sarunas par metodoloģiju, pamatproblēmām. Kursā ir krietni mazāk skolēnu, programmā vairāk amatniecības elementu. Atšķirīga abu vidusskolu vadībai ir pieeja latviešu valodas apmācībai, īpaši gala pārbaudījumam. Kursai ir laba sadarbība ar Baltistikas profesoru no Vašingtonas Universitātes Sietlā Gunti Šmidchenu. Baltistikas latviešu valodas pasniedzēji tiek iesaistīti valodas pārbaudījuma sagatavošanā un vērtēšanā.

29. jūlijā

Vašingtonas universitātes apmeklējums (G. Šmidchens, J. Pēkalis): tikšanās ar baltistikas studiju programmas studējošajiem, doktorantiem citās programmās, sarunas par pētniecības tēmām, ASV un Latvijas doktorantūras studiju atšķirībām.

Tikšanās ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību, studentu kopdarbības telpu apmeklējums, diskusija par aktualitātēm augstākajā izglītībā, pētniecības un uzņēmējdarbības sasaiste.

Vašingtonas Universitātes bibliotēkas apmeklējums, problēmas ar baltistikas fondu kataloģizēšanu, filmu un citu video, audio resursu trūkums.

Tikšanās ar zinātnes produktu un pakalpojumu komercializācijas daļas pārstāvjiem Vašingtonas universitātē, saruna par informācijas tehnoloģiju, digitalizācijas starpdisciplinaritātes svarīgumu pētījumos un nākotnes problēmrisinājumos.

Latviešu centra Sietlā apmeklējums. Sarunas par citu akadēmisko centru attīstības iespējām ASV.

30. jūlijā Izlidošana no Sietlas.

31. jūlijā Ielidošana Rīgā

Novērtē šo rakstu:

36
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...