Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji ir lūguši plašāk pastāstīt – ko tieši izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paveica savā komandējumā ASV laikā no 23. jūlija līdz 31. jūlijam un cik lietderīgi tika iztērēti 2700 eiro, kas no nodokļu maksātāju līdzekļiem tika samaksāti par šo komandējumu. Izpildot šo lūgumu, Pietiek šodien publicē Šuplinskas atskaiti par komandējumā paveikto.
Komandējuma atskaite
Garezers 23. - 27. jūlijs
Atzinības rakstu pasniegšana Garezera vasaras vidusskolas (GVV) skolas direktorei Sandrai Kronītei-Sīpolai un ilggadējai latviešu valodas skolotājai Elisai Freimanei, uzruna. Garezera vasaras vidusskolas stundu (mūzikas, vēstures, literatūras, valodas) apmeklējums: vērošana un iesaistīšanās latviešu valodas stundu dažādajās darba formās. Latviešu valodas zināšanu pārbaudes rakstu eksāmena vērošana. Nodarbības vadīšana “Katram sava rakstu zīme” GVV 3. klasē (atbilstoši Latvijas 11. klasei). Skolēnu asociācijas ar Latviju, latvietību, Garezeru. Vērtīga pieredze skolotāju un skolēnu sadarbībai.
Rietummičiganas universitātes apskate kopā ar Latviešu centra vadītāju, ilggadēju latviešu grāmatu fondu kārtotāju, konferenču organizētāju, trimdas arhīvu kārtotāju Maiju Bundžu. Diskusija par trimdas arhīviem, iespējamajiem veidiem, kā efektīvāk, ar mazāku līdzekļu un laika resursa ieguldījumu apgūt lielāku arhīvu klāstu, padarīt to pieejamu pētniekiem un citiem interesentiem. Latviešu centra Kalamazū apmeklējums, sarunas par sadarbību ar vēstniecību, infrastruktūras uzturēšanu. “Mūžizglītības kursi” Klinklāvu galerijā - priekšlasījums par Latgales kultūrvides konceptiem. Susātivs latgaliešu un trimdas kultūrtelpā, sarunas par mūsdienu aktualitātēm kultūrizglītībā un identitātes saglabāšanā. Auditorija: vietējie un Latvijas kultūras cilvēki, skolotāji.
Tikšanās ar GVV skolas vadību, pārrunājot nākamo gadu sadarbību. Aktuāls ir programmas saturs, atbilstošu (vecumposms, diaspora) mācību līdzekļu trūkums, administratīvās lietas, skolotāju atlases un sagatavošanas jautājums.
Līdzdalība Valsts valodas eksāmenā (runas daļa).
Latvietības apzināšanās GVV pasākumā pie ugunskura. Iepazīšanās ar vietējo sabiedrību: vecāki un skolēni no dažādiem ASV štatiem. Emocionāli spēcīgākais brīdis: bērnu un audzinātāju stāsti, dziesmas par piederību - zemei, tautai, valodai. Formāts, kas pietrūkst Latvijas skolās.
Tikšanās ar ALA līderi Pēteri Blumbergu. ALA problemātikas pārrunāšana: diasporas atbalsts, Diasporas likuma svarīgums, jaunu biedru piesaiste, GVV infrastruktūras uzturēšanas jautājumi.
Pārlidojums no Čikāgas uz Sietlu.
28. jūlijā
Rietumkrasta latviešu izglītības centra un vasaras vidusskolas “Kursa” apciemojums. Svinīgs pasākums, kurā tika pasniegti atzinības raksti Kursas vidusskolas direktorei Indrai Ekmanei un Mežotnes bērnu nometnes ilggadējai vadītājai Inesei Graudiņai. Iepazīšanās ar skolotājiem, mācību kabinetu iekārtojumu, sarunas par metodoloģiju, pamatproblēmām. Kursā ir krietni mazāk skolēnu, programmā vairāk amatniecības elementu. Atšķirīga abu vidusskolu vadībai ir pieeja latviešu valodas apmācībai, īpaši gala pārbaudījumam. Kursai ir laba sadarbība ar Baltistikas profesoru no Vašingtonas Universitātes Sietlā Gunti Šmidchenu. Baltistikas latviešu valodas pasniedzēji tiek iesaistīti valodas pārbaudījuma sagatavošanā un vērtēšanā.
29. jūlijā
Vašingtonas universitātes apmeklējums (G. Šmidchens, J. Pēkalis): tikšanās ar baltistikas studiju programmas studējošajiem, doktorantiem citās programmās, sarunas par pētniecības tēmām, ASV un Latvijas doktorantūras studiju atšķirībām.
Tikšanās ar Humanitāro zinātņu fakultātes vadību, studentu kopdarbības telpu apmeklējums, diskusija par aktualitātēm augstākajā izglītībā, pētniecības un uzņēmējdarbības sasaiste.
Vašingtonas Universitātes bibliotēkas apmeklējums, problēmas ar baltistikas fondu kataloģizēšanu, filmu un citu video, audio resursu trūkums.
Tikšanās ar zinātnes produktu un pakalpojumu komercializācijas daļas pārstāvjiem Vašingtonas universitātē, saruna par informācijas tehnoloģiju, digitalizācijas starpdisciplinaritātes svarīgumu pētījumos un nākotnes problēmrisinājumos.
Latviešu centra Sietlā apmeklējums. Sarunas par citu akadēmisko centru attīstības iespējām ASV.
30. jūlijā Izlidošana no Sietlas.
31. jūlijā Ielidošana Rīgā
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
