Iesaki rakstu: 
Daudziem, kas šovasar pēc Covid lokdauniem beidzot plānoja doties uz siltajām zemēm pelnītā atpūtā, izmantojot nacionālo aviokompāniju, diemžēl nācās piedzīvot dusmas, vilšanos un sabojātas brīvdienas. Reisi atcelti, biļešu cenas pieaugušas daudz straujāk nekā inflācija, un gandrīz tikpat strauji lejup noslīdējusi aviokompānijas kvalitāte.
airBaltic pasažieris
Pietiek pareizi nesen rakstīja: airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu “Airbus A220-300” iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnām, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas.
Ko varam vainot par šādu scenārija attīstību, un kas veicinājis to, ka mūsu nacionālo aviokompānijas vadības pulti pārņēmis vēl neprofesionālāks vācietis par iepriekšējo? Iespējams, varam vainot Kārli Krastiņu (attēlā), kurš dažādās situācijās uzdevies par pārmaiņu arhitektu un uztuntulējies par dažādu stratēģisku uzņēmumu konsultantu.
Viņa firmu Prudentia valsts noalgoja kā konsultantu airBaltic investora piesaistei, kā arī Kārlis mums atvilka Martinu Gausu, kurš tik tiešām izrādījās gauss vadītājs. Un pa lielam vecais, s…īgais bizness palicis tikpat s…īgs, tikai prasa vēl vairāk valsts naudas.
K. Krastiņš tautās pazīstams ar pagaldē veiktiem darījumiem. Liepājas tirgū runā, ka viņš saņem prāvas summas par it kā investoru piesaisti, bet klusītiņām norēķinoties ar veciem, trekniem un bārdainiem oligarhiem, kad tas nepieciešams.
TV pirms vairākiem gadiem norādīja, ka airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta “jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību, iespējams, izrādījis arī Aivars Lembergs, pieļauj raidījums.
2011. gadā Latvijas valsts B. Flikam aviokompāniju atņēma, kam sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Bertolds Fliks”.
Un tad 2015.gadā Delfi vēstīja, ka valdība slepenā sēdē esot atvēlējusi deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu “sakārtošanai”. Naudiņa tikusi noguldīta kontā Nordea bankā, un, lai sakārtotu problēmas, tā esot bijusi jāpārskaita firmām, kas tiesājās ar aviokompāniju. Tautā runā, ka arī šo jautājumu “sakārtošanu” skandināvu bankas piesegā nodrošinājis tas pats bēdīgi slavenais pārmaiņu arhitekts K. Krastiņš. Taču valstij laikam šis K. Krastiņa konsultāciju virziens nebija pieņemams, jo tā sadarbību ar Prudentia firmu tobrīd nolēma pārtraukt.
Bet airBaltic tā arī turpināja gulēt uz valsts pleciem, arvien pieprasot kabatas naudu dzīvības vilkšanai. Tad pienāca Covid pandēmija, un visas neizdarības un neveiksmes varēja novelt uz vispasaules krīzi. Taču te būtisks ir Valsts kontroles atzinums, minot, “ka arī pirms Covid-19 pandēmijas airBaltic finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdz iespēju, ka ieguldījums airBaltic pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju”. Interesanti, vai kādudien Latvijas sabiedrībai būs lemts ieskatīties airBaltic patiesajā situācijā un saprast, cik daudz patiesībā ir izklakarēti valsts līdzekļi?
Gandrīz tikpat “veiksmīgi” K. Krastiņš nokonsultēja arī Liepājas metalurgu. To, cik prasmīgas un Latvijas ekonomikai izdevīgas izrādījušās augsti apmaksātā Kārļa Krastiņa pseidokonsultācijas Liepājas metalurga lietā, liecina tas, kas pašlaik notiek Liepājas metalurgā. Nekas! Starp citu, šogad festivālā "Liepājas Mākslas forums" laikmetīgā māksla "ieņems" aizejošā laikmeta industrijas telpu – Liepājas metalurgu. Varbūt valdība uzsauks smalkajam Metalurga censonim K. Krastiņam kādu biļeti uz šo pasākumu? Lai darbu zaudējušie metalurgi pa ceļam pilsētā var viņam ieskatīties acīs.
Un tagad Kārlis, izskatās, ir uzmetis acis Latvijas gāzes jautājumam. Vai viņš grib būt savām kabatām veiksmīgs konsultants arī gāzes nozarē? Spriežot pēc visas iepriekšējās biogrāfijas, varam vien iedomāties, kāds scenārijs mūsu gaida, ja Kārlim būs iespēja pasildīt rokas un kabatas pie mūsu gāzes termināļa! Saulaina krasta vietā uzsēdīsimies uz purvaina sēkļa, kur aukstajos dzīvokļos viens otrus sildīt varēsim, saspiežoties ar mugurām. Vai nav dīvaini, kāpēc dažādi valdības pārstāvji velkas šī Kārļa Krastiņa pavadā?
Pasaki paldies ar vēstuli vai zvanu Kārlim par viņa veiksmīgo darbu Latvijas tautsaimniecības labā.
Prudentias mājas lapā atrastie kontakti:
MOB: +371 29218183
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
