Iesaki rakstu: 
Daudziem, kas šovasar pēc Covid lokdauniem beidzot plānoja doties uz siltajām zemēm pelnītā atpūtā, izmantojot nacionālo aviokompāniju, diemžēl nācās piedzīvot dusmas, vilšanos un sabojātas brīvdienas. Reisi atcelti, biļešu cenas pieaugušas daudz straujāk nekā inflācija, un gandrīz tikpat strauji lejup noslīdējusi aviokompānijas kvalitāte.
airBaltic pasažieris
Pietiek pareizi nesen rakstīja: airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu “Airbus A220-300” iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnām, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas.
Ko varam vainot par šādu scenārija attīstību, un kas veicinājis to, ka mūsu nacionālo aviokompānijas vadības pulti pārņēmis vēl neprofesionālāks vācietis par iepriekšējo? Iespējams, varam vainot Kārli Krastiņu (attēlā), kurš dažādās situācijās uzdevies par pārmaiņu arhitektu un uztuntulējies par dažādu stratēģisku uzņēmumu konsultantu.
Viņa firmu Prudentia valsts noalgoja kā konsultantu airBaltic investora piesaistei, kā arī Kārlis mums atvilka Martinu Gausu, kurš tik tiešām izrādījās gauss vadītājs. Un pa lielam vecais, s…īgais bizness palicis tikpat s…īgs, tikai prasa vēl vairāk valsts naudas.
K. Krastiņš tautās pazīstams ar pagaldē veiktiem darījumiem. Liepājas tirgū runā, ka viņš saņem prāvas summas par it kā investoru piesaisti, bet klusītiņām norēķinoties ar veciem, trekniem un bārdainiem oligarhiem, kad tas nepieciešams.
TV pirms vairākiem gadiem norādīja, ka airBaltic akciju piederība bijusi skandāliem apvīta “jau kopš brīža, kad par 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjas Andris Šķēle un Ainars Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību, iespējams, izrādījis arī Aivars Lembergs, pieļauj raidījums.
2011. gadā Latvijas valsts B. Flikam aviokompāniju atņēma, kam sekoja prasības tiesā. Ar uzņēmēju Andri Šķēli saistīti uzņēmēji centās panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā. Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Bertolds Fliks”.
Un tad 2015.gadā Delfi vēstīja, ka valdība slepenā sēdē esot atvēlējusi deviņus miljonus eiro airBaltic juridisko problēmu “sakārtošanai”. Naudiņa tikusi noguldīta kontā Nordea bankā, un, lai sakārtotu problēmas, tā esot bijusi jāpārskaita firmām, kas tiesājās ar aviokompāniju. Tautā runā, ka arī šo jautājumu “sakārtošanu” skandināvu bankas piesegā nodrošinājis tas pats bēdīgi slavenais pārmaiņu arhitekts K. Krastiņš. Taču valstij laikam šis K. Krastiņa konsultāciju virziens nebija pieņemams, jo tā sadarbību ar Prudentia firmu tobrīd nolēma pārtraukt.
Bet airBaltic tā arī turpināja gulēt uz valsts pleciem, arvien pieprasot kabatas naudu dzīvības vilkšanai. Tad pienāca Covid pandēmija, un visas neizdarības un neveiksmes varēja novelt uz vispasaules krīzi. Taču te būtisks ir Valsts kontroles atzinums, minot, “ka arī pirms Covid-19 pandēmijas airBaltic finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms ir bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdz iespēju, ka ieguldījums airBaltic pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju”. Interesanti, vai kādudien Latvijas sabiedrībai būs lemts ieskatīties airBaltic patiesajā situācijā un saprast, cik daudz patiesībā ir izklakarēti valsts līdzekļi?
Gandrīz tikpat “veiksmīgi” K. Krastiņš nokonsultēja arī Liepājas metalurgu. To, cik prasmīgas un Latvijas ekonomikai izdevīgas izrādījušās augsti apmaksātā Kārļa Krastiņa pseidokonsultācijas Liepājas metalurga lietā, liecina tas, kas pašlaik notiek Liepājas metalurgā. Nekas! Starp citu, šogad festivālā "Liepājas Mākslas forums" laikmetīgā māksla "ieņems" aizejošā laikmeta industrijas telpu – Liepājas metalurgu. Varbūt valdība uzsauks smalkajam Metalurga censonim K. Krastiņam kādu biļeti uz šo pasākumu? Lai darbu zaudējušie metalurgi pa ceļam pilsētā var viņam ieskatīties acīs.
Un tagad Kārlis, izskatās, ir uzmetis acis Latvijas gāzes jautājumam. Vai viņš grib būt savām kabatām veiksmīgs konsultants arī gāzes nozarē? Spriežot pēc visas iepriekšējās biogrāfijas, varam vien iedomāties, kāds scenārijs mūsu gaida, ja Kārlim būs iespēja pasildīt rokas un kabatas pie mūsu gāzes termināļa! Saulaina krasta vietā uzsēdīsimies uz purvaina sēkļa, kur aukstajos dzīvokļos viens otrus sildīt varēsim, saspiežoties ar mugurām. Vai nav dīvaini, kāpēc dažādi valdības pārstāvji velkas šī Kārļa Krastiņa pavadā?
Pasaki paldies ar vēstuli vai zvanu Kārlim par viņa veiksmīgo darbu Latvijas tautsaimniecības labā.
Prudentias mājas lapā atrastie kontakti:
MOB: +371 29218183
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
