Koalīcijā briest aizvien lielāka neapmierinātība ar Kariņu, valdības gals, visticamākais, nav aiz kalniem
Pietiek lasītājs26.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne vien sabiedrībā, kā rāda socioloģisku aptauju reitingi, bet arī koalīcijas partiju vidū jau ilgāku laiku briest neapmierinātība ar partijas Jaunā Vienotība (JV) pārstāvja, premjera Krišjāņa Kariņa darbu. Šaubas par K.Kariņa turpmāku atrašanos valdības vadītāja amatā radot ne vien viņa haotiskums un bailes uzņemties atbildību, bet arī nespēja piedāvāt risinājumus Covid-19 radītās krīzes risināšanai.
K.Kariņa valdību no tās krišanas faktiski glābj fakts, ka pašreizējā koalīcijā nav kopīgas izpratnes, kurš varētu būt jaunais premjers. Politiskajos kuluāros ir diskusijas par to, vai valdības vadītājam būtu jānāk no citas koalīcijas partijas vai tomēr valdības vadīšanu varētu uzņemties persona, kas ir ārpus Saeimas partiju kandidātu loka.
Neapmierinātība ar premjera K.Kariņa vadības stilu, viņa nespēja atrast un piedāvāt risinājumus uzvirmoja jau pērn rudenī. Plānus aizstāt K.Kariņu ar pragmatiskāku un ne tik haotisku valdības vadītāju izjauca skandāls partiju apvienībā Attīstībai/Par saistībā ar bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces tā saukto Rīgas domes automašīnu caurlaides lietu.
J.Pūce bija noskatīts kā K.Kariņa pēctecis un nākamais valdības vadītājs, un pēc viņa "noairēšanas" koalīcijā bija iestājies nosacīts miers. Tomēr līdz ar Covid-19 otrā viļņa eskalāciju, kā arī valdības vadītāja un viņa kolēģa, finanšu ministra Jāņa Reira nespēju rast sabiedrībai saprotamus risinājumus koalīcijas partneru neapmierinātība uzņēmusi apgriezienus.
Partija Jaunā Vienotība gan uz partneru noskaņojumu mainīt premjeru cenšas raudzīties sev ierastajā stilā, uzsverot, ka bez K.Kariņa nav citu premjera kandidātu, lai esošās koalīcijas ietvaros izveidotu jaunu valdību.
Taču eļļu gruzdošajai partiju neapmierinātībai ar K.Kariņa haotisko vadības stilu šonedēļ pielēja viņa tikšanās ar valsts prezidentu Egīlu Levitu, pēc kuras abi vienoti piedraudēja ar ministru demisijas prasīšanu, ne vārda nebilstot par paša premjera vai valsts prezidenta kļūdām valsts vadībā.
Lai arī kuluāros izskatīti vairāki varianti, kā saglabāt K.Kariņa valdību, tai skaitā atsevišķu ministru nomaiņa, tagad dienaskārtībā kā ticamākais scenārijs ir premjera K.Kariņa un viņa vadītās valdības demisija, lai izietu no krīzes un pārtrauktu haosu valdībā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
