Iesaki rakstu: 
Problēmas ar darbam valdībā nepieciešamo pielaižu valsts noslēpumam saņemšanu un draudi zaudēt ministru krēslus, ja piedalīsies ne tik tālajos pasākumos pie Brīvības pieminekļa 16. martā, nav vienīgie apstākļi, kas Nacionālajai apvienībai (NA) šajā valdībā liek justies kā "mazākajam brālim". Koalīcijas partneri 30. janvārī atkārtoti spriedīs, vai iespējams kāds kompromiss, pārdalot NA pārraudzītās Kultūras ministrijas (KM) projektiem iezīmēto Eiropas Savienības (ES) fondu naudu par labu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības politiskajā ietekmē esošiem projektiem.
Valdības koalīcijas partneru darba grupā par ES fondu apguvi 7. janvārī pēc ZZS iniciatīvas ar Vienotības atbalstu nācis ierosinājums pārdalīt aptuveni 30 miljonus eiro no NA pārziņā esošās KM iecerēto lielo projektu līdzfinansējuma par labu atsevišķiem lielo pilsētu projektiem. Tā kā NA pārstāvji un KM par šādu pavērsienu neesot bijuši iepriekš informēti, koalīcijas partneri pie šī jautājuma atgriezīsies atkārtoti 30. janvārī.
Runa ir par aptuveni 30 miljoniem eiro, kurus no KM iecerētajiem lielajiem kultūras objektiem - tādiem kā Daugavas stadiona rekonstrukcija, akustiskās koncertzāles celtniecība Rīgā, Tabakas fabrikas kultūras kvartāla izbūve Miera ielas rajonā, iespējams, arī VEF Kultūras pils rekonstrukcija, - nu ierosināts pārdalīt par labu atsevišķiem lielo pilsētu projektiem.
Kopumā vairākiem KM lielajiem projektiem iezīmēti aptuveni 80 miljoni eiro, un Laimdotas Straujumas (Vienotība) iepriekšējā valdība to akceptēja vēl mēnesi pirms vēlēšanām, spriežot par ES fondu prioritātēm periodam no 2014. līdz 2020. gadam.
Lielie projekti, kas saistīti ar miljonos mērāmiem celtniecības darbu pasūtījumiem, ir ne tikai iespēja politiskai partijai palepoties ar tās politiskā pārziņā realizētiem darbiem. ES fondu naudas piesaiste, nodrošinot šādu projektu realizāciju, nozīmē arī pasūtījumus būvfirmām un saistītiem nozares uzņēmumiem, kuru pārstāvji ir dāsni partiju sponsori. Arī šis aspekts līdztekus "labo darbu" sarakstu veidošanai un ietekmes vairošanai reģionos izskaidro partiju konkurenci par ES fondu naudas apguvi.
7. janvāra sēdē koalīcijas partneru darba grupā starp projektiem, kuriem par labu varētu tikt pārdalīti KM projektiem līdz šim iezīmētie ES fondu līdzekļi, esot minēta, piemēram, akustiskās koncertzāles celtniecība Ventspilī. Tā kopš 2007. gada ir projektēšanas stadijā un tālākai realizācijai gaida atbalstu no valsts, tostarp, ES fondu veidā. Ventspils pozīcijas sanāksmē aizstāvējis ZZS sadarbības partnera Latvijai un Ventspilij līderis, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Viens no NA līderiem, kurš nav bijis klāt sanāksmē, bet ticis informēts par radušos domstarpību, tā iespaidā, runājot par valdības stabilitāti kopumā, izteicās, ka "ZZS kļuvuši agresīvāki".
Tomēr runa nav tikai par projektiem, kuru līdzfinansēšanā no ES fondu naudas ieinteresēta Ventspils. Kopumā vairākiem lielo pilsētu iecerētajiem projektu realizācijai pašlaik trūkstot aptuveni 50 miljonu eiro. Lielajās pilsētās - tādās kā, piemēram, Valmiera - ietekmi centusies nostiprināt arī Vienotība, bijušais pilsētas mērs Inesis Boķis no tās saraksta ievēlēts 12. Saeimā. Lielo pilsētu asociāciju koalīcijas darba grupā par ES fondu apguvi nereti pārstāv no ZZS 12. Saeimā ievēlētais Māris Kučinskis.
Oficiālos izteikumos politiķi pauž pārliecību, ka līdz prezidentūras beigām šā gada pirmajā pusgadā nekādi satricinājumi valdībai nedraud un koalīcijas partijas jūtas komfortabli Straujumas nu jau otrajā vadītajā valdībā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
