Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?

Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs, profesors Arnis Sauka uzskata, ka tie ir potenciāli vērtīgi uzlabojumi, bet īsto labumu parādīs laiks un šos rezultātus varēsim redzēt pēc viena vai diviem gadiem. “Domāju, ka jaunajai VID vadītājai būs arī savi priekšlikumi funkciju uzlabošanai. Ir bijušas komunikācijas kļūdas, par to jādomā,” tā Sauka.

Viņš - atšķirībā no politoloģes Ilgas Kreituses (publikāciju var izlasīt šeit) gan domā, ka Muitas policijas pāriešana Finanšu ministrijas pakļautībā mazinās politisko ietekmi, jo, viņaprāt, Finanšu ministrijas ietekme visu laiku ir bijusi attiecībā uz visu VID. “Tagad ietekme mazināsies, tā tam vajadzētu būt. Skatīsimies loģiski: finanšu ministram (ministrijai) visu laiku ir bijusi pakļauta viena liela institūcija - VID, savukārt tagad tā būs Muitas policija.”

Citādi domā politikas vērotājs, fotogrāfs un raidieraksta “Jautājums no provinces” līdzautors Mārcis Bendiks: “Atbildēt uz jautājumu - kas un kā nodarbojas ar darbaļaužu terorizēšanu? - vienmēr ir bijis sarežģīti. Nav jau tā, ka kopš 1918. gada Muitas un finanšu policija ir bijusi vienā pakļautībā un tagad te kāds iedomājas kaut ko mainīt. Visu laiku kaut kas mainās. Šādā pieņemšanas - nodošanas aktā ir ļoti ērti kaut ko nomainīt vai pārstrukturēt. Piemēram, tā bija Finanšu policija, bet tagad mēs to sauksim par Minanču policiju, tur būs nevis priekšnieks, bet puspriekšnieks, nevis divi vietnieki, bet septiņi pusvietnieki.” Viņš uzskata: ja kāds ir iecerējis kaut ko sashēmot sev vajadzīgajā virzienā, šī ir ērta metode.

Kaut arī ir visai pamatotas aizdomas, ka shēmošana patiešām notiek, neviens no koalīcijas partneriem neprotestē, līdz ar to nevienam arī nav ienācis prātā, ka koalīcija varētu šķelties kaut kādu iekšēju pretrunu dēļ. “Zaļzemnieku” protests pret skolu reformu bija pārāk kusls, lai to kāds ņemtu vērā: tas bija tikai formāls “uzbrauciens” Čakšai un viņas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai, sak, mēs te kaut ko drusku iebildām, bet tu neņem vērā, tas tikai tā - formas pēc.

Un tomēr - kādā gadījumā koalīcija varētu izbeigties? Bendiks skaidro: “Vienīgais plaisas avots varētu būt, ka vienā brīdī Aivars Lembergs saka: šādi nedrīkst rīkoties! Respektīvi: valdību var nogāzt Lembergs. Bet tas nozīmēs, ka visas norunas tiek lauztas, un viņam var klāties slikti. Šis trauslais līdzsvars ir visu manevru centrā. Bet šī koalīcija - vismaz pagaidām - ir nenormāli saskanīga:

„Mēs bijām trīs māsiņas,

Visas mīļi dzīvojām:

Vienu riekstu kodoliņu

Uz trijām dalījām.”

Patlaban koalīcijā viss ir kārtībā. “Jaunajai vienotībai” naudas lietas iet uz augšu, vēl valsts uzņēmumus ieliks biržā, un Lembergam liek mieru. Visi dabū to, ko gribējuši. Brīnišķīgi saskanīga koalīcija,” ironizē Bendiks.

Savukārt arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns, politiskās apvienības “Apvienotais saraksts” izveides iniciators un vadītājs, uzskata, ka koalīcijas partneriem jāturas citam pie cita, jo - tēlaini runājot - jāpeld pāri Daugavai. “Tā kā “Jaunā vienotība” izdomāja šādu konstrukciju, to vairs nedrīkst palaist vaļā. “Zaļzemnieki” ir gājuši uz ļoti nopietniem kompromisiem, un laiks rādīs, ko tas dos viņiem un Latvijai kopumā. “Progresīvajiem” bija uzstādījums: obligāti nonākt varā. Bet viena lieta ir demonstrēt lozungus, pavisam cita - lietišķa darbība. Ar to “Progresīvajiem” ne visai veicas,” tā Pīlēns.

Viņš uzskata, ka “Jaunā vienotība” ir tā armatūra, kas satur šo koalīciju: kā JV vēlēsies, tā notiks. “Tas, ka no VID tika atdalīta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde, jāskata kopumā un laika gaitā. Bet ar atdalīšanu vien pelēkā ekonomika nepaliks mazāka. Tikai ar ravēšanu vai pārstādīšanu dārzs nepaliks krāšņāks un ražīgāks. Ir nepieciešams veicināt ekonomiskās aktivitātes, lai izrautu uzņēmējus no pelēkās vai pat melnās zonas. Un bija visas iespējas to izdarīt kaut vai ar samazināto PVN pārtikai un Latvijas tradicionālajiem dārzeņiem un augļiem. Būtu papildu motivācija reģionu mazo un vidējo uzņēmēju darbībai. Diemžēl valdība nodarbojas vien ar kosmētiskiem remontiņiem,” uzskata uzņēmējs.

Pīlēns cer, ka iestāsies laiks, kad vairums cilvēku sapratīs, kādā stagnācijā patlaban atrodamies. “Dzirdot koalīcijas retoriku, paviršam klausītājam varētu šķist, ka mēs ejam kalnup. Acīmredzot tik necilas domas šai valdībai ir par sabiedrību. Bet tumsa nekad nav mūžīga,” piebilst Pīlēns.

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...