Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošā koalīcija cenšas sasteigti pieņemt joprojām nekompetentus un bezatbildīgus lēmumus saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Sabiedrība tiek maldināta, ka pēdējais koalīcijas priekšlikums, kurš paredz atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nodrošinās mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādes par pašreiz spēkā esošajiem tarifiem līdz šī gada beigām.

Koalīcijas izstrādātais likumprojekts paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu  reāli nodrošināt. Turklāt, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām – gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem  noteikumiem (skat. pievienoto materiālu), gan arī Eiropas Savienības prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra (skat. pievienoto materiālu).

Tādejādi šis koalīcijas piedāvājums nevis sakārtos tirgus liberalizācijas procesu un ļaus tam kvalitatīvi sagatavoties, kā to uzskata likumprojekta autori, bet tieši otrādi – radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Tā rezultātā šāda tirgus „virināšana”  mājsaimniecības nevis pasargās no sagaidāmā izmaksu pieauguma, bet gan izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.

Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.

Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:

Ja spēkā paliek  tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:

a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildu izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem būs vairāk kā 41 miljons eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk nekā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.

b) Īpaša VAS Latvenergo cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS Latvenergo var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido, nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.

Ja  tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembrī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās, - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumi, kas attiecas uz VAS Latvenergo tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS Latvenergo vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu vai arī ne, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, ir risināmi VAS Latvenergo iekšienē  - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.

Taču ir jāņem vērā, ka, ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas  izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem  valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi  kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu,  valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram  40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu  - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas? 

Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS Latvenergo kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma  rezultātā tiks neplānoti  samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS Latvenergo pakalpojuma izmaksas  par vairākiem miljoniem.

Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu  būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika  izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi  īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu  tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne kādai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties: likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās  dienas vakarā – pēc darba dienas beigām.  Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.   

Koalīcijas piedāvātais likumprojekts nekādā gadījumā nevar tikt izmantots pat par pagaidu risinājumu, lai novērstu šādu bezatbildīgu un nekompetentu elektrības tirgus „virināšanu”, kas var novest līdz haosam un daudzos miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem.

Pielikumā - augstākminēto koalīcijas piedāvāto juridiski aplamo grozījumu izvērtējums un Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija, kas uzskatāmi pierāda, ka valdības rīcībā ir bijusi visa nepieciešamā informācija, lai pieņemtu savlaicīgus   un atbildīgus lēmumus:

Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija un koalīcijas priekšlikuma juridiskais izvērtējums

 

 

Faktiskā situācija

1.      Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija jau kopš 2012. gada informējusi sabiedrību, ka Latvijā plānota pilnīga elektroenerģija tirgus atvēršana ar 2013. gada 1. septembri. Skat. informāciju LR Ekonomikas ministrijas interneta vietnē: http://em.gov.lv/images/modules/items/Elektroenergijas%20tirgus%20atversana.pdf )

2.      Atbilstoši iepriekš minētajam Valsts sekretāru sanāksmē jau 2012. gada 20. decembrī pieteikts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” http://mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2012-12-20 ).

3.      Latvijas Republikas ministru kabineta komitejā 2013. gada 18. februārī skatīts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” cita starpā nolemjot virzīt to uz izskatīšanu Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē. (skat.: http://mk.gov.lv/lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2013-02-18 )

4.      2013. gada 6. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – 2013. gada 6. novembra likums), paredzot visa elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, t.i. pilnīgu pāreju no regulētām elektroenerģijas cenām uz vienošanās cenām. 2013. gada 6. novembra grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet likuma normas, kas attiecas uz pilnīgu tirgus atvēršanu stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

5.      Ar 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” papildināti minētā likuma pārejas noteikumi, paredzot pienākumu Ministru kabinetam un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdot atbilstošus no 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” izrietošus normatīvos aktus.

6.      Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (publicēti Latvijas Vēstnesī 2014. gada 24. janvārī), kas stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

7.      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014. gada 26. februāra sēdē pieņemta „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika” (publicēta Latvijas Vēstnesī 2014. gada 28. februārī).

8.      2014. gada 6. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza Saeimas Prezidijam jaunu likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1089/Lp11) (Dok. nr. 3593, 3593A) (turpmāk – 2014. gada 6. marta likumprojekts), lūdzot iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 2014. gada 6. marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un ierosinot atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

2014. gada 6. marta likumprojekta izvērtējums

 

1.      2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu

1.1.2014. gada 6. marta likumprojekts neatceļ nevienu no 2013. gada 6. novembra likuma normām, vienīgi groza vienu pārejas noteikumu – Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 35. punktā paredzētais termiņš (2014. gada 1. aprīlis) tiek grozīts uz 2015. gada 1. janvāri. Tādējādi, nemainīgi paliek spēkā visas pārējās ar 2013. gada 6. novembra likumu noteiktās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā.

1.2.2013. gada 6. novembra likums kardināli izmaina Elektroenerģijas tirgus likuma sistēmu, proti, paredz, ka ar 2014. gada 1. aprīli zaudēs spēku visas normas, kuras regulē saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju. Tas ietver ne vien noteikumus, kas attiecas uz elektroenerģijas cenu noteikšanu saistīto lietotāju apgādei (Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta trešā), bet arī uz publiskā tirgotāja statusu un pienākumiem (piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otrā un ceturtā daļa). Citiem vārdiem, 2013. gada 6. novembra likums pilnībā izslēdz regulēta elektroenerģijas tarifa pastāvēšanu un iedibina brīvā tirgus principus.

1.3.2013. gada 6. novembra likums vispār neparedz regulētu elektroenerģijas cenu pastāvēšanu, līdz ar ko piemērojama ir Elektroenerģijas tirgus likuma 27. panta norma, kas noteic, ka „[e]lektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties”.

1.4.Elektroenerģijas tirgus likuma 2. pantā noteikts, ka viens no minētā likuma mērķiem ir „nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija”. 2014. gada 6. marta likumprojekts nesasniedz vismaz vienu no iepriekš minētajiem mērķiem – elektroenerģijas piegādi par pamatotām cenām. Elektroenerģijas cenas pamatotība brīvā tirgus apstākļos ir tas, ka šāda cena ir panākta pušu brīvas vienošanās ceļā (Elektroenerģijas tirgus likuma 27. pants), savukārt, regulēta tirgus gadījumā cenas pamatotība ir noteicama atbilstoši likumam „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” – pakalpojumu cenai ir jāatbilst „ekonomiski pamatotām izmaksām” (1. pants), kā arī lietotāju izdarītajiem tarifu maksājumiem ir jāsedz ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti (20. pants). Tādējādi, katra tirgus apstākļos ir savi kritēriji cenas pamatotībai.

1.5.No iepriekš minētā izriet, ka pēc 2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu, jo nav iespējams vienlaikus piemērot savstarpēji nesavietojamus elektroenerģijas tirdzniecības principus – brīvā tirgus principu un regulētā tirgus principu, jo šo principu īstenošanai nepieciešams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

2.      2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemtas vērā izmaiņas publiskā tirgotāja statusā

2.1.Regulēta elektroenerģijas tirgus gadījumā vienmēr ir jāparedz ne vien vienas puses (lietotāja), tiesības saņemt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un pienākumu veikt norēķinus, bet arī otras puses (tirgotāja) pienākumu piegādāt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un tiesības noteikt tarifu tādā apmērā, lai tas segtu ekonomiski pamatotas izmaksas.

2.2.2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemts vērā tas, ka 2013. gada 6. novembra likums ir nomainījis iepriekš minētos regulētā elektroenerģijas tirgus principus pret brīvā tirgus principiem, līdz ar ko ir mainījušies ne vien publiskā tirgotāja tiesības un pienākumi, bet ir noteikts cits publiskais tirgotājs. Proti, 2013. gada 6. novembra likums papildina Elektroenerģijas tirgus likumu ar jaunu pārejas noteikumu – „36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk - publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).”

2.3.Tādējādi, no 2014. gada 1. aprīļa līdzšinējais publiskais tirgotājs – AS Latvenergo zaudē savu publiskā tirgotāja statusu. Neskatoties uz iepriekš minēto 2014. gada 6. marta likumprojektā 1. punktā paredzēts, ka tieši AS Latvenergo nodrošina mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju „atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā šā panta spēkā stāšanās dienā”. Vienlaikus 2014. gada 6. marta likumprojektā nav nevienas norādes par šādas elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

2.4.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz publiskā tirgotāja statusu un elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

3.      2014. gada 6. marta likumprojekts rada neskaidrību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem

3.1.Ar 2013. gada 6. novembra likumu no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli ir izslēgta norma, kas paredzēja publiskajam tirgotājam pienākumu pārdot sadales sistēmas operatoriem, kuriem nav vislielākā licences darbības zona Latvijā, elektroenerģiju, kas nepieciešama saistīto lietotāju apgādei (33. panta otrās daļas 1. punkts).

3.2.Tādējādi, 2014. gada 6. marta likumprojekts pēc 2014. gada 1. aprīļa uzliek sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, pienākumu nodrošināt elektroenerģijas piegādi par noteiktiem tarifiem, tomēr nesniedz nekādu atbildi par to, kādā veidā šādu pienākumu minētie sadales sistēmas operatori varēs izpildīt. Kā redzams no 2014. gada 6. marta likumprojekta anotācijas, tad vispār nav ņemts vērā tas, ka šāda pienākuma izpilde ir saistīta ar noteiktām izmaksām.

3.3.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem un kurš segs ar šādu apgādi saistītās izmaksas.

4.       2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pants rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju

4.1.2014. gada 1. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 50), kas izdoti saskaņā ar 2013. gada 6. novembra likumu un, kuros vairs nav paredzēti noteikumi par saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju, kā arī kārtība, kādā saistītie lietotāji, kas izvēlējušies pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū var pāriet atpakaļ uz regulēto tirgu un pirkt elektroenerģiju par saistīto lietotāju tarifiem.

4.2.Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji.

4.3.2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā norādītais par elektroenerģijas piegādi, atbilstoši nosacījumiem par elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā līdz 2014. gada 31. martam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 914) „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” ir juridisks nonsenss, jo saistītā lietotāja jēdziens, kas minēts MK noteikumos Nr. 914, ir izslēgts no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli, līdz ar ko jebkāds MK noteikumu Nr. 914 regulējums par saistītajiem lietotājiem būs pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.4.Vienlaikus jānorāda, ka 2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā lietotā vispārīga norāde uz MK noteikumiem Nr. 914, „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” rada tiesisko nenoteiktību, jo nav saprotams, kuras tieši šo noteikumu normas ir vai nav pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā pēc 2014. gada 1. aprīļa.

4.5.Jāņem vērā, ka tieši tāpēc, lai Ministru kabineta noteikumi nebūtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likumu pēc 2014. gada 1. aprīļa, Ministru kabinets ir izdevis jaunus noteikumus, kas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijai, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz to, kuras tiesību normas būs jāpiemēro un, kuras tiesību normas vispār var piemērot attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojekta 1. pantā minētajiem tarifiem.

5.      2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu

 

5.1.Elektroenerģijas tirgus likuma sadaļā „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” cita starpā izdarīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK), kā arī uz iepriekšējo direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK).

5.2.Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts un 2. punkts līdzīgi tam, kā tas iepriekš ir ticis noteikts Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 1. punktā un 2. punktā, nosaka virkni būtisku pamatnoteikumu, ar kuriem 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk tiešā pretrunā.

5.3.Pirmkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts paredz, ka „dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem”. Ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojektā noteiktā saistība noteiktiem elektroenerģijas uzņēmumiem (AS Latvenergo un sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgts mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju), noteikti atšķirīgi pienākumi (t.i. – papildus pienākumi), kas šos uzņēmumus diskriminē no citiem tirgus dalībniekiem, turklāt neparedzot iespēju saņemt atbilstošu kompensāciju par šādu pienākumu izpildi, kā arī neparedzot precīzu kārtību kā šie uzņēmumi šādus pienākumus vispār var izpildīt.

5.4.Otrkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 2. punkts paredz, ka „dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem”. Arī šajā gadījumā ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā vismaz ar iepriekš minētajiem nosacījumiem par skaidru definējumu, pārskatāmību, nediskriminēšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu.

5.5.Treškārt, jāņem vērā, ka tieši iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu dēļ pret Latvijas valsti jau 2006. gada aprīlī ir bijusi uzsākta pārkāpuma procedūra un Eiropas Komisija 2006. gada 12. decembrī bija vērsusies pie Latvijas valsts ar Argumentētu atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226. pantu saistībā ar Direktīvas 2003/54/EK pārkāpšanu, kurā cita starpā secināts, ka „atsevišķi tiesību aktu noteikumi Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā paredz publiskajam tirgotājam elektroenerģijas piegādes saistības par regulētu cenu tādiem klientiem, kuri jau kops 2004. gada 1. jūlija ir tiesīgi izvēlēties piegādātāju”, „Latvijā praksē novērotais regulēto cenu līmenis bieži ir bijis zemāks par tirgus cenu līmeni; tas rada bīstamu šķērsli jaunajiem konkurentiem, kas varētu apdraudēt publiskā tirgotāja tirgus stāvokli”, kā arī, ka „regulētas cenas līmenis nav saistīts ar tirgus cenām. Tāpēc, šķiet, ka nevar uzskatīt, kas šis pasākums ir noteikts vispārējās ekonomiskās interesēs”. Kā redzams no iepriekš minētajiem secinājumiem, tādu pienākumu noteikšana attiecībā uz elektroenerģijas cenām, kas nav balstīti uz tirgus cenu līmeni, uzskatāma par šķērsli citiem (jauniem) tirgus dalībniekiem un tas nav uzskatāms par pasākumu, kas veikts vispārējās ekonomiskās interesēs.

5.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem, turklāt Direktīvas 2009/72/EK normām identisku normu iztulkojumu un izvērtējumu attiecībā uz Latvijas valstī esošajiem apstākļiem Eiropas Komisija ir veikusi jau 2006. gadā, secinot, ka šāda Latvijas valsts rīcība nav tiesiska.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...