Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošā koalīcija cenšas sasteigti pieņemt joprojām nekompetentus un bezatbildīgus lēmumus saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Sabiedrība tiek maldināta, ka pēdējais koalīcijas priekšlikums, kurš paredz atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, nodrošinās mājsaimniecībām elektroenerģijas piegādes par pašreiz spēkā esošajiem tarifiem līdz šī gada beigām.

Koalīcijas izstrādātais likumprojekts paredz tikai tiesības iegādāties elektroenerģiju par pašreizējiem tarifiem, taču neparedz mehānismu, kā to varētu  reāli nodrošināt. Turklāt, pat ja šāds risinājums tiktu piedāvāts, tas būs pretrunā ar daudzām citām elektrības tirgu regulējošām likumu normām – gan ar Elektroenerģijas tirgus likumu, gan ar pašas valdības pieņemtajiem  noteikumiem (skat. pievienoto materiālu), gan arī Eiropas Savienības prasībām, par kuru neievērošanu pret Latvijas valsti jau reiz ir tikusi ierosināta pārkāpuma procedūra (skat. pievienoto materiālu).

Tādejādi šis koalīcijas piedāvājums nevis sakārtos tirgus liberalizācijas procesu un ļaus tam kvalitatīvi sagatavoties, kā to uzskata likumprojekta autori, bet tieši otrādi – radīs tiesisko neskaidrību un haosu. Tā rezultātā šāda tirgus „virināšana”  mājsaimniecības nevis pasargās no sagaidāmā izmaksu pieauguma, bet gan izraisīs vēl straujāku elektroenerģijas cenu lēcienu nākotnē.

Pašreizējais valdošās koalīcijas priekšlikums piedāvā absurdu un neiespējamu risinājumu - vienlaicīgi atstājot spēkā gan esošo regulējumu, gan normas, kas tika izstrādātas un apstiprinātas, lai varētu īstenot pilnīgu tirgus atvēršanu no 1.aprīļa.

Lai neradītu pilnīgu haosu elektroenerģijas tirgū esošajā situācijā ir jāizvēlās vai nu viens, vai arī otrs regulējums, bet ne abi vienlaicīgi, jo tie ir savstarpējā pretrunā:

Ja spēkā paliek  tās likuma normas, kas ir pieņemtas jau 2013. gada 6. novembrī un paredz pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu no 1. aprīļa, šajā gadījumā ir iespējami divi risinājumi sociālās spriedzes mazināšanai:

a) Tiešs valsts atbalsts tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildu izmaksu sloga mazināšanai. Kopējie budžeta ieņēmumi saistībā ar tirgus liberalizācijas pasākumiem būs vairāk kā 41 miljons eiro. Ņemot vērā, ka apmēram 29 miljoni eiro no tiem tiks izmantoti obligātā iepirkuma komponentes pieauguma kompensēšanai, vēl paliek vairāk nekā 12 miljoni eiro, ko valsts iegūst no tirgus atvēršanas. Šī summa ir pietiekama, lai varētu sniegt atbalstu visām sociāli vismazāk aizsargātajām grupām – gan trūcīgajiem, gan mazturīgajiem, gan pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm, un citiem - neradot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un sociālo spriedzi sabiedrībā.

b) Īpaša VAS Latvenergo cenu politika brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos attiecībā uz tām lietotāju grupām, kurām būs nepieciešama palīdzība papildus izmaksu sloga mazināšanai. Lai to nodrošinātu, šādu īpašu cenu politiku brīva elektroenerģijas tirgus apstākļos VAS Latvenergo var veidot akcionāra uzraudzībā. Protams, šāds cenu piedāvājums ir jāveido, nepārkāpjot konkurences likumdošanas normas.

Ja  tiek atceltas visas tās likuma normas, kas ir pieņemtas 2013. gada 6. novembrī, vai arī tiek atlikta visu šo normu spēkā stāšanās, - tiek atstāts spēkā esošais regulējums un elektroenerģijas tirgus pilnībā netiek atvērts. Valdība iegūst laiku, lai pienācīgi sagatavotos pilnīgai tirgus atvēršanai. Jautājumi, kas attiecas uz VAS Latvenergo tarifiem saistītajiem lietotājiem – vai VAS Latvenergo vēršas Regulatorā ar jaunu tarifu projektu vai arī ne, kāds ir šī tarifu projekta saturs un citi jautājumi, ir risināmi VAS Latvenergo iekšienē  - tāpēc nav nepieciešams ar likumu kaut ko aizliegt.

Taču ir jāņem vērā, ka, ja elektrības tarifi mājsaimniecībām tiks „iesaldēti” līdz gada beigām, tas palielinās sociālo spriedzi, kas radīsies pēc atliktas tirgus atvēršanas 2015.gadā, kas būs saistīta ar lielāku elektroenerģijas cenas lēcienu, kas  izraisīs lielāku inflācijas pieaugumu nākamgad, kas savukārt nozīmē nepieciešamību pēc lielākiem  valsts budžeta tēriņiem, lai tās ietekmi  kompensētu sociāli mazāk aizsargātajām grupām. Ņemot vērā, ka tajā pašā laikā, īstenojot šo koalīcijas piedāvāto priekšlikumu,  valsts budžeta ienākumi samazināsies par apmēram  40 miljoniem eiro, ir pamatoti līdz ar šādu priekšlikumu sagaidīt atbildi uz jautājumu  - uz kā rēķina un kādā veidā tiks nodrošinātas šīs kompensācijas? 

Ir jāņem vērā arī tas, ka šādu priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu nevarēs uzskatīt par pārdomātu arī kredītreitinga aģentūras, kuras izvērtē VAS Latvenergo kredītspēju, kur būtiska nozīme ir uzņēmuma naudas plūsmai, kas šī priekšlikuma  rezultātā tiks neplānoti  samazināta par apmēram 36 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka uzņēmuma kredītsaistības ir apmēram miljardu eiro lielas, pat visnenozīmīgākās kreditreitinga izmaiņas var sadārdzināt lietotājiem VAS Latvenergo pakalpojuma izmaksas  par vairākiem miljoniem.

Šo visu risku un arī ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu  būtu jāsniedz Finanšu ministrijai, pirms šādu priekšlikumu vispār virzīt Saeimā apstiprināšanai pirmajā lasījumā. Diemžēl opozīcijas deputātiem tas nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav pieejams. Faktiski tas arī bija vienīgais iemesls, kādēļ šis likumprojekts netika  izskatīts steidzamības kārtībā un pieņemts vienā dienā jau pagājušajā ceturtdienā, kā to piedāvāja Ekonomikas ministrija un bija gatavi  īstenot koalīcijas deputāti. Šo likumprojektu  tika piedāvāts apstiprināt, neskatoties uz to, ka ne Saeimas deputātiem, ne Juridiskajam birojam, ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, ne kādai no iesaistītajām pusēm nebija iespējams ar to pienācīgi iepazīties: likumprojekts tapa pieejams tikai iepriekšējās  dienas vakarā – pēc darba dienas beigām.  Aicinājums pienācīgi izvērtēt šo priekšlikumu, pirms virzīt to apstiprināšanai, tika ignorēts.   

Koalīcijas piedāvātais likumprojekts nekādā gadījumā nevar tikt izmantots pat par pagaidu risinājumu, lai novērstu šādu bezatbildīgu un nekompetentu elektrības tirgus „virināšanu”, kas var novest līdz haosam un daudzos miljonos eiro mērāmiem zaudējumiem.

Pielikumā - augstākminēto koalīcijas piedāvāto juridiski aplamo grozījumu izvērtējums un Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija, kas uzskatāmi pierāda, ka valdības rīcībā ir bijusi visa nepieciešamā informācija, lai pieņemtu savlaicīgus   un atbildīgus lēmumus:

Elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanas hronoloģija un koalīcijas priekšlikuma juridiskais izvērtējums

 

 

Faktiskā situācija

1.      Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija jau kopš 2012. gada informējusi sabiedrību, ka Latvijā plānota pilnīga elektroenerģija tirgus atvēršana ar 2013. gada 1. septembri. Skat. informāciju LR Ekonomikas ministrijas interneta vietnē: http://em.gov.lv/images/modules/items/Elektroenergijas%20tirgus%20atversana.pdf )

2.      Atbilstoši iepriekš minētajam Valsts sekretāru sanāksmē jau 2012. gada 20. decembrī pieteikts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” http://mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2012-12-20 ).

3.      Latvijas Republikas ministru kabineta komitejā 2013. gada 18. februārī skatīts likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” cita starpā nolemjot virzīt to uz izskatīšanu Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē. (skat.: http://mk.gov.lv/lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2013-02-18 )

4.      2013. gada 6. novembrī Saeimā pieņemti grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” (turpmāk – 2013. gada 6. novembra likums), paredzot visa elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, t.i. pilnīgu pāreju no regulētām elektroenerģijas cenām uz vienošanās cenām. 2013. gada 6. novembra grozījumi „Elektroenerģijas tirgus likumā” stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, bet likuma normas, kas attiecas uz pilnīgu tirgus atvēršanu stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

5.      Ar 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” papildināti minētā likuma pārejas noteikumi, paredzot pienākumu Ministru kabinetam un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdot atbilstošus no 2013. gada 6. novembra grozījumiem „Elektroenerģijas tirgus likumā” izrietošus normatīvos aktus.

6.      Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra sēdē pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (publicēti Latvijas Vēstnesī 2014. gada 24. janvārī), kas stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

7.      Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2014. gada 26. februāra sēdē pieņemta „Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika” (publicēta Latvijas Vēstnesī 2014. gada 28. februārī).

8.      2014. gada 6. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza Saeimas Prezidijam jaunu likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1089/Lp11) (Dok. nr. 3593, 3593A) (turpmāk – 2014. gada 6. marta likumprojekts), lūdzot iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 2014. gada 6. marta sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā un ierosinot atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

2014. gada 6. marta likumprojekta izvērtējums

 

1.      2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu

1.1.2014. gada 6. marta likumprojekts neatceļ nevienu no 2013. gada 6. novembra likuma normām, vienīgi groza vienu pārejas noteikumu – Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 35. punktā paredzētais termiņš (2014. gada 1. aprīlis) tiek grozīts uz 2015. gada 1. janvāri. Tādējādi, nemainīgi paliek spēkā visas pārējās ar 2013. gada 6. novembra likumu noteiktās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā.

1.2.2013. gada 6. novembra likums kardināli izmaina Elektroenerģijas tirgus likuma sistēmu, proti, paredz, ka ar 2014. gada 1. aprīli zaudēs spēku visas normas, kuras regulē saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju. Tas ietver ne vien noteikumus, kas attiecas uz elektroenerģijas cenu noteikšanu saistīto lietotāju apgādei (Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta trešā), bet arī uz publiskā tirgotāja statusu un pienākumiem (piemēram, Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otrā un ceturtā daļa). Citiem vārdiem, 2013. gada 6. novembra likums pilnībā izslēdz regulēta elektroenerģijas tarifa pastāvēšanu un iedibina brīvā tirgus principus.

1.3.2013. gada 6. novembra likums vispār neparedz regulētu elektroenerģijas cenu pastāvēšanu, līdz ar ko piemērojama ir Elektroenerģijas tirgus likuma 27. panta norma, kas noteic, ka „[e]lektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties”.

1.4.Elektroenerģijas tirgus likuma 2. pantā noteikts, ka viens no minētā likuma mērķiem ir „nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija”. 2014. gada 6. marta likumprojekts nesasniedz vismaz vienu no iepriekš minētajiem mērķiem – elektroenerģijas piegādi par pamatotām cenām. Elektroenerģijas cenas pamatotība brīvā tirgus apstākļos ir tas, ka šāda cena ir panākta pušu brīvas vienošanās ceļā (Elektroenerģijas tirgus likuma 27. pants), savukārt, regulēta tirgus gadījumā cenas pamatotība ir noteicama atbilstoši likumam „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” – pakalpojumu cenai ir jāatbilst „ekonomiski pamatotām izmaksām” (1. pants), kā arī lietotāju izdarītajiem tarifu maksājumiem ir jāsedz ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti (20. pants). Tādējādi, katra tirgus apstākļos ir savi kritēriji cenas pamatotībai.

1.5.No iepriekš minētā izriet, ka pēc 2014. gada 6. marta likumprojekts kopumā ir pretrunā ar 2013. gada 6. novembra likumu, jo nav iespējams vienlaikus piemērot savstarpēji nesavietojamus elektroenerģijas tirdzniecības principus – brīvā tirgus principu un regulētā tirgus principu, jo šo principu īstenošanai nepieciešams atšķirīgs tiesiskais regulējums.

2.      2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemtas vērā izmaiņas publiskā tirgotāja statusā

2.1.Regulēta elektroenerģijas tirgus gadījumā vienmēr ir jāparedz ne vien vienas puses (lietotāja), tiesības saņemt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un pienākumu veikt norēķinus, bet arī otras puses (tirgotāja) pienākumu piegādāt elektroenerģiju par noteiktu tarifu un tiesības noteikt tarifu tādā apmērā, lai tas segtu ekonomiski pamatotas izmaksas.

2.2.2014. gada 6. marta likumprojektā nav ņemts vērā tas, ka 2013. gada 6. novembra likums ir nomainījis iepriekš minētos regulētā elektroenerģijas tirgus principus pret brīvā tirgus principiem, līdz ar ko ir mainījušies ne vien publiskā tirgotāja tiesības un pienākumi, bet ir noteikts cits publiskais tirgotājs. Proti, 2013. gada 6. novembra likums papildina Elektroenerģijas tirgus likumu ar jaunu pārejas noteikumu – „36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk - publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).”

2.3.Tādējādi, no 2014. gada 1. aprīļa līdzšinējais publiskais tirgotājs – AS Latvenergo zaudē savu publiskā tirgotāja statusu. Neskatoties uz iepriekš minēto 2014. gada 6. marta likumprojektā 1. punktā paredzēts, ka tieši AS Latvenergo nodrošina mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju „atbilstoši tiem elektroenerģijas tarifiem saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā šā panta spēkā stāšanās dienā”. Vienlaikus 2014. gada 6. marta likumprojektā nav nevienas norādes par šādas elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

2.4.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz publiskā tirgotāja statusu un elektroenerģijas apgādes izmaksu segšanu.

3.      2014. gada 6. marta likumprojekts rada neskaidrību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem

3.1.Ar 2013. gada 6. novembra likumu no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli ir izslēgta norma, kas paredzēja publiskajam tirgotājam pienākumu pārdot sadales sistēmas operatoriem, kuriem nav vislielākā licences darbības zona Latvijā, elektroenerģiju, kas nepieciešama saistīto lietotāju apgādei (33. panta otrās daļas 1. punkts).

3.2.Tādējādi, 2014. gada 6. marta likumprojekts pēc 2014. gada 1. aprīļa uzliek sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, pienākumu nodrošināt elektroenerģijas piegādi par noteiktiem tarifiem, tomēr nesniedz nekādu atbildi par to, kādā veidā šādu pienākumu minētie sadales sistēmas operatori varēs izpildīt. Kā redzams no 2014. gada 6. marta likumprojekta anotācijas, tad vispār nav ņemts vērā tas, ka šāda pienākuma izpilde ir saistīta ar noteiktām izmaksām.

3.3.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību kā tieši sadales sistēmas operators, kuram pieslēgti mazāk kā simt tūkstošu lietotāju, varēs nodrošināt mājsaimniecības lietotājus ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojektā minētajiem tarifiem un kurš segs ar šādu apgādi saistītās izmaksas.

4.       2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pants rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju

4.1.2014. gada 1. aprīlī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 50), kas izdoti saskaņā ar 2013. gada 6. novembra likumu un, kuros vairs nav paredzēti noteikumi par saistīto lietotāju apgādi ar elektroenerģiju, kā arī kārtība, kādā saistītie lietotāji, kas izvēlējušies pirkt elektroenerģiju brīvajā tirgū var pāriet atpakaļ uz regulēto tirgu un pirkt elektroenerģiju par saistīto lietotāju tarifiem.

4.2.Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” ir pielāgoti regulēta elektroenerģijas tirgus apstākļiem, proti tādam tirgum, kurā pastāv saistītie lietotāji.

4.3.2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā norādītais par elektroenerģijas piegādi, atbilstoši nosacījumiem par elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem, kādi bija spēkā līdz 2014. gada 31. martam, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 914) „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” ir juridisks nonsenss, jo saistītā lietotāja jēdziens, kas minēts MK noteikumos Nr. 914, ir izslēgts no Elektroenerģijas tirgus likuma ar 2014. gada 1. aprīli, līdz ar ko jebkāds MK noteikumu Nr. 914 regulējums par saistītajiem lietotājiem būs pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.4.Vienlaikus jānorāda, ka 2014. gada 6. marta likumprojekta 4. pantā lietotā vispārīga norāde uz MK noteikumiem Nr. 914, „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” rada tiesisko nenoteiktību, jo nav saprotams, kuras tieši šo noteikumu normas ir vai nav pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likuma redakciju, kas būs spēkā pēc 2014. gada 1. aprīļa.

4.5.Jāņem vērā, ka tieši tāpēc, lai Ministru kabineta noteikumi nebūtu pretrunā ar Elektroenerģijas tirgus likumu pēc 2014. gada 1. aprīļa, Ministru kabinets ir izdevis jaunus noteikumus, kas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma redakcijai, kas būs spēkā no 2014. gada 1. aprīļa.

4.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts rada tiesisku nenoteiktību attiecībā uz to, kuras tiesību normas būs jāpiemēro un, kuras tiesību normas vispār var piemērot attiecībā uz mājsaimniecības lietotāju apgādi ar elektroenerģiju par 2014. gada 6. marta likumprojekta 1. pantā minētajiem tarifiem.

5.      2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu

 

5.1.Elektroenerģijas tirgus likuma sadaļā „Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām” cita starpā izdarīta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvu 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2009/72/EK), kā arī uz iepriekšējo direktīvu – Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2003/54/EK).

5.2.Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts un 2. punkts līdzīgi tam, kā tas iepriekš ir ticis noteikts Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 1. punktā un 2. punktā, nosaka virkni būtisku pamatnoteikumu, ar kuriem 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk tiešā pretrunā.

5.3.Pirmkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 1. punkts paredz, ka „dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu konkurētspējīgu un drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem”. Ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojektā noteiktā saistība noteiktiem elektroenerģijas uzņēmumiem (AS Latvenergo un sadales sistēmas operatoriem, kuriem pieslēgts mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju), noteikti atšķirīgi pienākumi (t.i. – papildus pienākumi), kas šos uzņēmumus diskriminē no citiem tirgus dalībniekiem, turklāt neparedzot iespēju saņemt atbilstošu kompensāciju par šādu pienākumu izpildi, kā arī neparedzot precīzu kārtību kā šie uzņēmumi šādus pienākumus vispār var izpildīt.

5.4.Otrkārt, Direktīvas 2009/72/EK 3. pants 2. punkts paredz, ka „dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem”. Arī šajā gadījumā ir acīmredzami, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā vismaz ar iepriekš minētajiem nosacījumiem par skaidru definējumu, pārskatāmību, nediskriminēšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu.

5.5.Treškārt, jāņem vērā, ka tieši iepriekš minēto noteikumu pārkāpumu dēļ pret Latvijas valsti jau 2006. gada aprīlī ir bijusi uzsākta pārkāpuma procedūra un Eiropas Komisija 2006. gada 12. decembrī bija vērsusies pie Latvijas valsts ar Argumentētu atzinumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226. pantu saistībā ar Direktīvas 2003/54/EK pārkāpšanu, kurā cita starpā secināts, ka „atsevišķi tiesību aktu noteikumi Elektroenerģijas tirgus likuma VIII nodaļā paredz publiskajam tirgotājam elektroenerģijas piegādes saistības par regulētu cenu tādiem klientiem, kuri jau kops 2004. gada 1. jūlija ir tiesīgi izvēlēties piegādātāju”, „Latvijā praksē novērotais regulēto cenu līmenis bieži ir bijis zemāks par tirgus cenu līmeni; tas rada bīstamu šķērsli jaunajiem konkurentiem, kas varētu apdraudēt publiskā tirgotāja tirgus stāvokli”, kā arī, ka „regulētas cenas līmenis nav saistīts ar tirgus cenām. Tāpēc, šķiet, ka nevar uzskatīt, kas šis pasākums ir noteikts vispārējās ekonomiskās interesēs”. Kā redzams no iepriekš minētajiem secinājumiem, tādu pienākumu noteikšana attiecībā uz elektroenerģijas cenām, kas nav balstīti uz tirgus cenu līmeni, uzskatāma par šķērsli citiem (jauniem) tirgus dalībniekiem un tas nav uzskatāms par pasākumu, kas veikts vispārējās ekonomiskās interesēs.

5.6.No iepriekš minētā secināms, ka 2014. gada 6. marta likumprojekts nonāk pretrunā ar Direktīvas 2009/72/EK noteikumiem, turklāt Direktīvas 2009/72/EK normām identisku normu iztulkojumu un izvērtējumu attiecībā uz Latvijas valstī esošajiem apstākļiem Eiropas Komisija ir veikusi jau 2006. gadā, secinot, ka šāda Latvijas valsts rīcība nav tiesiska.

Novērtē šo rakstu:

28
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...