Kodoltrieciena gadījumā pa Ādažu bāzi mani un manus bērnus gaida nāve, bet vienalga - šis ir īstais brīdis, kad Kremļa bandai jāierāda tās vieta
Ex-seržants*13.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Ukraiņi šodien mirst, izcīnot cīņu par visas civilizētās pasaules nākotni. Un šis ir moments, kad Rietumiem ir jāizrāda stingrība, jo vēlāk var būt par vēlu. Pieņemtās sankcijas ir iedarbīgas, bet, kā redzams, tad Kremļa žurku tas neaptur. Vajadzīgs vel kaut kas - pilnīgs embargo energoresursu eksportam no Krievijas. Jā, sāpīgi, bet vai kodolkarš nebūs sāpīgāks? Un vēl - lidojumu aizliegums virs Ukrainas. Vai šajā gadījumā žurkulēns būs gatavs pielietot kodolrungu? Ja pielietos, tad dabūs kārtīgi pretī, bet labāk lai tas notiek tagad un nevis sekojošos šeit aprakstītajos etapos.”
Šis ir citāts no mana raksta, kas tika publicēts šajā portālā 3.martā. Latvijas ārlietu minists E.Rinkēvičs savā 11.marta intervijā “Spried ar Delfi” saistībā ar gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas izteicās: “Mums ir cilvēki, kas varonīgi aicina ux skarbiem soļiem, bet viņiem pašiem šie soļi nebūs jāīsteno, dīvanos sēžot.”
Rinkēvič, ja lasīsi šo rakstu, un domāju, ka lasīsi, gribu Tev pateikt, lūk, ko. Neesmu muļķis, lai nesaprastu, ka kodoltrieciena gadījumā pa Ādažu bāzi mani un manus bērnus, ja paveiksies, gaida ātra nāve, bet, ja nepaveiksies, tad šī nāve būs lēna un mokoša. Man personīgā bunkura nav un pamest valsti arī nav iespējas. Tomēr atkārtoju - šis ir īstais brīdis, kad Kremļa bandai ir jāierāda tās vieta, un nekāda trešā pasaules kara nebūs.
Ja NATO vai vismaz ASV izrādīs gatavību iesaistīties konfliktā, agresors atvilksies ar iežmiegtu asti. Kremlis Ukrainā ir pamatīgi iestidzis un mēģina sagrabināt visu, ko var, kur nu vēl karš ar NATO.
Baidens nemitīgi atkārto, ka NATO aiztāvēs katru collu tās dalībvalstu teritorijas, bet uz Ukrainu karavīrus nesūtīšot. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs tam piebalso. Kas tas ir - muļķība vai gļēvulība? Vai tad nav skaidrs, ka šādi paziņojumi tikai iedrošina agrosoru turpināt ukraiņu pilsētu un civiliedzīvotāju iznīcināšānu? Vai tad noteikti bija jāpiemin tā otra paziņojuma daļa?
Ja runa ir par kodoldraudiem, tad tie pastiprināsies un var pat realizēties mazas jaudas kodoltrieciena veidā pa Kijevu, ja Rietumi turpinās izrādīt gļēvulību. Rietumiem ir jāliek saprast Kremlim. ka gadījumā, ja Ukrainā no Krievija puses tiks pielietoti masu iznīcināšanas ieroči, tad atbilde būs adekvāta ar līdzīgu vai jaudīgāku ieroču pielietošanu.
Un jāpārstāj ticēt tām blēņām par Putina neadekvātumu. Viņš bija un paliek pilnīgi adekvāts un norūpējies par savu drošību, bet tas, ka iebruka Ukrainā, liecina tikai par to, ka noticēja savu propagandistu un korumpēto ģenerāļu meliem - Krievijas armija ir otra stiprākā pasaiulē un ukraiņu tauta sagaidīs “atbrīvotājus” ar ziediem (saskaņā ar pēdējo informāciju Krievijas izlūkdienestu vadītāji ir krituši nežēlastībā).
Ja var ticēt medijiem, tad Kremļa saimnieka piegulētāja vai civilsieva, nezinu, kas viņa tur skaitās, bijusī olimpiskā čempione vingrošanā A.Kabajeva dzīvo ar bērniem bezrūpīgu dzīvi savā villā Šveicē, un lai dzīvo tālāk, jo bēniem nav jāatbild par pieaugušo sastrādāto.
Ja Rietumu politiķi turpinās izrādīt neizlēmību, tad vairāk jāiesaistās attiecīgo valstu sabiedrībām, organizējot akcijas ar konkrētām prasībām, tai skaitā lidojumu aizlieguma zonas noteikšanai virs Ukrainas.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
