Kokalis saukts pie kriminālatbildības, apsūdzēts pēc Krimināllikuma pantiem par viltošanu un krāpšanu
PIETIEK22.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr bijušais prokurors un tagadējais miljonārs Valentīns Kokalis ar cigāru, hūti, naudas koferīti un solījumiem “dzīvot līdz 120 gadiem” gozējas uz aktuālā Privātās Dzīves vāka, tikmēr Dienvidkurzemes prokuratūra viņu saukusi pie kriminālatbildības par krāpšanas un dokumentu, zīmogu viltošanas pantiem.
Tā izriet no Dienvidkurzemes prokuratūras pavadraksta, kas datēts ar šī gada 21. janvāri un mēnesi vēlāk iereģistrēts tālākai izsniegšanai cietušajai juridiskajai personai.
“Nosūtu Kurzemes rajona tiesai piekritīgu krimināllietu Nr. 11261006317 Valentīna Kokaļa apsūdzībā viena noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 275. panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 177. panta trešās daļas izskatīšanai pēc būtības,” pavadrakstā ziņo prokurore E. Mengote. Lietā pavisam esot četri sējumi, no kuriem abos pirmajos ir pa 258 lappusēm, trešajā — 240 lapas, bet pēdējā — 104 lapas.
Krimināllikuma 275. panta “Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana” 2. daļa nosaka: “Par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu [...], ja tādas darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Savukārt 177. panta “Krāpšana” 3. daļa nosaka: “Par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), — [...] ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”
Savukārt Krimināllikuma 15. pants vispārīgi definē, kas ir pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums, un šī panta 4. daļa nosaka: “Par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.”
Līdz ar to šo juridisko kvalifikāciju var izlasīt tā, ka miljonārs, iespējams, izgatavojis viltojumus (275. pants), taču līdz galam nav izdevies nodoms veikt krāpšanu (177. pants kombinācijā ar 15. panta 4. daļu), jo kaut kas shēmai, iespējams, iztraucējis — kas tur ir noticis patiesībā, skaidrs kļūs tikai tiesas izmeklēšanas gaitā. Tāpat kļūs skaidrs, vai tikuši pielietoti šaujamieroči, sprāgstvielas, narkotiskās vai psihotropās vielas.
Kā noziedzīgajā nodarījumā cietusī persona norādīta firma Ēdoles Druvas — kā redzams no Lursoft datiem, tā ir Kuldīgas novada agrofirma, kas savulaik izveidojusies kā lauksaimniecības kooperatīvs un no 2006. gada ir SIA. Ēdoles Druvām statūtkapitāls ir 123 tūkstoši eiro, īpašniekos ir 23 vietējie zemnieki, valdē ir Dzintars Ozoliņš. Kā darbības veids norādīta piena lopkopība. Arī V. Kokalis dzīvo Ēdolē, taču no Lursoft datiem nevar izdarīt secinājumu, ka viņu ar šo agrofirmu kaut kas saistītu.
Kā savulaik citā, ar šo pilnīgi nesaistītā krimināllietā skaidroja prokurors Andris Aleksejevs, no kriminālprocesu numuriem var pateikt, kāda iestāde kurā laikposmā attiecīgo procesu ierosinājusi — tā kā šeit numurs beidzas ar cipariem 17, var izdarīt pieņēmumu, ka konkrētais process, iespējams, ierosināts 2017. gadā.
Jāatgādina, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā V. Kokalis turpretī ir cietušais un daudzkārt sniedzis liecības par to, kā A. Lembergs no viņa deviņdesmito gadu vidū esot izspiedis 500 dolārus.
Pirms pieciem gadiem atklātībā nonāca ziņas, ka Finanšu policija prokuratūrai nodevusi lietu par V. Kokalim piederošās SIA Kuldīgas metropole izvairīšanos no nodokļu nomaksas 250 000 eiro apmērā.
Seko mums 
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
