Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par spīti tam, ka apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga „labā roka”, Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Jānis Vītoliņš (attēlā) Pietiek kategoriski noliedzis, ka bijis un ir slēpts Ventspils ostas sauskravu termināla Noord Natie Ventspils termināls (NNVT) līdzīpašnieks, cits šī uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks, Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis Pietiek pirmdien apstiprināja, ka tā tas tomēr esot. Kokalis Pietiek arī atzina, ka pirms pāris nedēļām ticis izsaukts uz Ģenerālprokuratūru, lai kriminālprocesa ietvaros liecinātu par Vītoliņa kā Ventspils pašvaldības un Ventspils brīvostas amatpersonas ārzonu firmās paslēptām interesēm vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT.

Sarunā ar Pietiek Kokalis atzina: „Jā, pilnīgi noteikti, kā viens no NNVT dibinātājiem un līdzīpašniekiem zinu, ka Vītoliņš bija starp uzņēmuma īpašniekiem. Toreiz, kad 90. gadu beigās bija skaidrs, ka dibināsim NNVT, Lembergs pateica, ka daļas šajā uzņēmumā būs arī Vītoliņam, jo viņam bija uzticēts kārtot visas tās lietas, kas saistītas ar valsti un kredīta saņemšanu. Ja pareizi atminos, arī Ventspils brīvostas pārvaldniekam Imantam Sarmulim toreiz tika iedalītas daļas NNVT kapitālā, jo viņš darbojās ar visām tām lietām no brīvostas puses. Ja pareizi atminos, Vītoliņam tika iedalīti ap 5% NNVT akciju, kuras viņš paslēpa ārzonas firmā, Sarmulim laikam bija mazāk NNVT daļu.”

Tāpat sarunā ar Pietiek Kokalis atzina, ka, ņemot vērā NNVT dibināšanu, „es uzskatu, ka Vītoliņš bija NNVT līdzīpašnieks un aizvien ir NNVT īpašnieks, jo es kā šī uzņēmuma akcionārs neesmu saņēmis nekādu citu informāciju par to, ka Vītoliņš savus aptuveni 5% NNVT būtu atsavinājis par labu kādai citai personai”.

Pietiek rakstīja, ka tā sauktā vecā oligarha Lemberga „labā roka”, ilggadējais Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Vītoliņš sekojis sava šefa pēdās un, visticamākais, arī ir atsevišķu brīvostas uzņēmumu slēpts īpašnieks. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācija, Vītoliņam caur sazarotu ārzonu firmu tīklu, iespējams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā NNVT kapitālā. Proti, Vītoliņš kā Ventspils brīvostas valdes loceklis, iespējams, vienlaikus ir arī 5,42% ostā strādājošā termināļa NNVT daļu īpašnieks, un viņam piederošās šī uzņēmuma daļas paslēptas aiz Britu Virdžīnās reģistrētas ofšoru kompānijas Acornstone Limited.

Oficiāli britu Virdžīnu ofšoram piederošo daļu pārvaldību nodrošina advokāts Indulis Ludiņš, kuram kopā ar Lemberga intereses Rīgas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš. Turklāt no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Vītoliņam, iespējams, piederošā Acornstone līdzdalības nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT līdzīpašnieci.

Sarunā ar Pietiek Kokalis arī neslēpa, ka pirms pāris nedēļām, marta vidū saistībā ar Ventspils vicemēra Vītoliņa, iespējams, slēptām interesēm NNVT un vairākos citos Ventspils uzņēmumos sniedzis liecības Ģenerālprokuratūrā. Kokalis uzsvēra, ka nav tiesīgs sniegt informāciju par prokuratūrā sniegtajām liecībām, jo to aizliedz likums. Taču ir noprotams, ka Ģenerālprokuratūra no tā sauktās Ventspils lietas izdalījusi jaunu kriminālprocesu, kurā izmeklē Vītoliņa iespējamos likuma pārkāpumus un slēptas intereses Ventspils uzņēmumos.

Prokuratūras viedokli Pietiek neizdodas iegūt, jo Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne atteikusies sniegt atbildes uz Pietiek elektroniski nosūtītajiem jautājumiem, pieprasot jautājumos iesūtīt Iesnieguma likumā noteiktajā kartībā.

Vītoliņa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pērn iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodamas ziņas par to, ka viņš būtu jebkādu ārzonās vai Ventspilī reģistrētu uzņēmumu līdzīpašnieks.

Vītoliņš sarunā ar Pietiek svētdien kategoriski noraidīja, ka būtu bijis un ir NNVT kapitāla daļu īpašnieks. Uz jautājumu, vai viņš jebkad bijis slēpts līdzīpašnieks NNVT vai citos Ventspils uzņēmumos, Vītoliņš atbildēja: „Nekad neesmu bijis nevienas kapitālsabiedrības līdzīpašnieks ne iekšzemē, ne ārzonās. Tas viss ir atrodamas manā valsts amatpersonas deklarācijā.” Uz norādi, ka arī Lembergs nekad savā VID iesniegtajā amatpersonas deklarācijā nav norādījis visus sev patiesi piederošos īpašumus, Vītoliņš sacīja, ka par to nevar izteikties. Ventspils vicemērs arī atzina, ka līdz šim nav aicināts uz prokuratūru, lai sniegtu liecības par, iespējams, sev slēpti piederošiem NNVT kapitāla daļām.

Kokalis Ventspils tranzīta biznesā bija iesaistīts jau kopš 90. gadu sākuma. Viņš arī bija viens no pirmajiem ar Lembergu saistītā Ventspils naftas tranzīta biznesa pārstāvjiem, kas medijos norādīja uz Ventspils mēra slēptām interesēm visos lielākajos Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos.

Tikai aptuveni divus gadus pēc Kokaļa uz līdzīgu rīcību saņēmās pārējie tā sauktie Lemberga oponenti, viņu vidū tagad par jauno oligarhu sauktais ekspremjera Einara Repšes vadītās biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, miljonārs Olafs Berķis. Viņš, atbildot uz Pietiek jautājumu, vai kā NNVT dibinātājs un līdzīpašnieks (uzņēmums N&J) var apstiprināt, ka Ventspils vicemērs Vītoliņš bija starp NNVT dibinātājiem un līdzīpašniekiem un aizvien tāds ir, no plašākiem komentāriem atteicās. Tiesa, Berķis visai diplomātiski atzina, ka faktu par Vītoliņa ārzonu firmā paslēptām interesēm NNVT ne apstiprinot, ne noliedzot.

Pietiek jau rakstīja, ka NNVT izveide un celtniecība ar vērienu tika izziņota jau 1998.gada vasarā, bet uzņēmuma dibināšana notika 1999.gadā. Toreiz gan Lembergs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidē Ventspils brīvostā tiks ieguldīti aptuveni 70 miljoni dolāru, ka jaunais terminālis radīs ap 300 jaunu darba vietu, aizņems 36 hektārus Ventas kreisajā krastā pilsētas teritorijā, bet NNVT jauda būs vismaz 150 000 konteineru gadā un uzņēmuma darbs tiks orientēts uz NVS, Krievijas un Rietumeiropas kravu apkalpošanu.

1999.gada pavasarī, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdības laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta īstenošanai ar Ventspils brīvostas garantijām tiek piesaistīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīts 21,2 miljonu dolāru apmērā. Šī kredīta līguma parakstīšanā Londonā 1999.gada 30.jūnijā piedalījās arī pretrunīgā vērtētā un ar Lemberga „stipendijām” saistītā Krištopana valdības ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre (tagad Latimira).

Uz Londonu Ūdre toreiz devās par Ventspils brīvostas naudu, un medijos, to vidū toreiz Lembergam opozīcijā esošajā laikrakstā Diena šāda ministres rīcība tika asi kritizēta. Savukārt gan Ventspils mērs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas tad uzsvēra, ka Ūdre par došanos uz Londonu un līguma parakstīšanu ar ERAB par kredītu NNTV būvniecībai esot jāuzslavē. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis toreiz, attaisnojot Ūdres braucienu uz Londonu, medijos norādīja, ka ERAB kredīts NNTV projekta īstenošanai „ir lielākais šāda veida kredīts Austrumeiropā un ir ievērojams notikums”.

Mediju telpā tobrīd, 1999.gada jūnijā bija tikai aizdomas, ka vērienīgi iecerētais NNVT projekts patiesībā varētu būt saistīts ar Lembergu kā vienu no šī termināļa patiesajiem īpašniekiem.

Tikai Ģenerālprokuratūras 2005.gadā sāktā Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšana un krimināllieta, kuras ietvaros Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēla apsūdzību (krimināllietas iztiesāšana pašlaik norit Rīgas apgabaltiesā), atklāja, ka mediju jau 1999.gadā izteiktās bažas bija pamatotas un, ka Lembergs caur ārzonu firmu Electrotech (Europe) Limited bijis slēpts vismaz 11,7% NNVT daļu līdzīpašnieks. Tas, ka Electrotech patiesā labuma guvējs bija Lembergs, izriet no Rīgas apgabaltiesai nodotās tā sauktās Lemberga krimināllietas materiāliem, kurā kopā ar Lembergu apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Tagad Pietiek rīcībā esošā informācija un dokumenti ļauj secināt, ka līdzīgi kā Lembergs toreiz, 1999.gadā NNTV dibināšanā, iespējams, iesaistījies arī Lemberga vietnieks Vītoliņš. Viņam, kurš jau tolaik bija arī Ventspils brīvostas valdes loceklis, NNVT, visticamākais, „iedalīti” 5,7% jaunā termināļa daļu, kas tikušas paslēptas aiz britu Virdžīnu ofšora Acornstone.

Turklāt no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Vītoliņam, iespējams, piederošā Acornstone līdzdalības nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT līdzīpašnieci.

Pēc ERAB kredīta iegūšanas NNVT kravu termināla izbūve tika sākta 1999.gada otrajā pusē. Tā pirmā kārtā tika atklāta jau 2000.gada maijā. Lemberga vērienīgi izsludinātais konteineru kravu pārkraušanas bizness NNVT gan neizdevās. NNVT nodarbojas ar tā saukto sauskravu jeb ģenerālkravu – koksnes un metāla – pārkraušanu Ventspils brīvostā.

NNVT dibināšanā iesaistījās un tā īpašnieki ir Berķim piederošā firma N&J. NNVT īpašnieku vidū ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks, Kokalis un Lemberga Electrotech.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...