Iesaki rakstu: 
Tās reizes, kad nākas runāt par pašsaprotamām lietām, man šķiet ļoti skumjas. Es tiešām nesaprotu, kā esam nonākuši pie tā, ka vēlme uzstādīt pieminekli kādam no mūsu tautas lielajiem cilvēkiem var izraisīt diskusijas? Kā ir iespējams, ka savas valsts nosaukuma un karoga krāsu izmantošanu kāds var nodēvēt par totalitārisma vai okupācijas simbolu izmantošanu? Un tomēr – te nu mēs esam!
Ogrē, topošajā Neatkarības laukumā vēlamies uzstādīt vairākas bronzas skulptūras tiem, kuru nopelni Latvijas labā ir lieli, kuru stāja un paveiktais ir kalpojis par pamatu mūsu valstij un tautai, lai tā spētu būt un augt.
Viens no mūsu tautas dižajiem ir Vilis Janums. Cilvēks, kurš izgājis Pirmo pasaules karu, Brīvības cīņas, Otro pasaules karu, izdarījis titānisku darbu, lai saturētu kopā latviešus trimdā, 24 gadus vadījis Daugavas Vanagu organizāciju, izglābis no drošas nāves vairākus simtus leģionāru, izvedot tos no Berlīnes aplenkuma, un organizējis arī citu vienību izlaušanos, bijis neskaitāmu trimdas latviešu organizāciju dalībnieks, dēvēts arī par Minsteres latviešu ģimnāzijas tēvu.
Normāla latvieša vērtējumā šis cilvēks ir pelnījis vairāk nekā tikai ierakstu “Vikipēdijā”. Tomēr šodien mūsu valstī toni nosaka karjeristi, kolaboracionisti un viņu pēcteči – kreisi progresīvie. Un viņiem kā jomu kontrolējošiem ir radies jautājums, kādēļ tieši Ogrē ir jātop Viļa Januma piemineklim?
Pirmkārt – kādēļ ne? Ogres novads ir daļa no Latvijas, lielākais Latvijas novads, un, ja neprotas valsts centrālā vara, tad vismaz mūsu novads var teikt savu vārdu, izrādot godu mūsu tautas labākajiem dēliem. Otrkārt – Vilis Janums ir tieši saistīts ar Ogres novadu. Kā strēlnieku pulku jaunākais virsnieks 1917.gada augustā piedalījies leģendārajā Juglas kaujā pie Mazās Juglas mūsu novadā, Ikšķiles un Ropažu apkārtnē un jau kā Leģiona virsnieks izglābis mūsu novadniekus no nāves Pomerānijā un Berlīnes aplenkumā. Vienu no šiem izglābtajiem Jāni Kažociņu arī man bija gods sastapt Austrālijā.
Lai saprastu Viļa Januma personības lielumu, traģikomiski, bet jānorāda, ka bez viņa paveiktā nebūtu Minsteres latviešu ģimnāzijas. Un bez šīs ģimnāzijas saikni ar Latviju nekad nebūtu saglabājis šīs ģimnāzijas skolnieks 1983.gadā Krišjānis Kariņš, kuru pēcāk par ministru prezidentu aicināja šīs pašas ģimnāzijas skolotājs Egils Levits. Un bez Kariņa kā ministru prezidenta pie varas nekad nebūtu tikuši “Progresīvie”, kuriem nu ir iebildumi pret Janumu. Nožēlojami.
Absurds ir jau pats uzstādījums – pamatot, kādēļ jebkur Latvijā uzstādām piemiņas zīmes savas tautas varoņiem. Manuprāt, mums joprojām ir nožēlojami maz piemiņas vietu mūsu senvēstures varoņiem, strēlniekiem, leģionāriem, partizāniem, pretestības kustībai 60.-80.gados.
Tauta bez savas vēstures un patības apziņas ir tikai manipulējams, merkantils pūlis. Mums ir iespēja tādiem nebūt!
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
