Iesaki rakstu: 
Tās reizes, kad nākas runāt par pašsaprotamām lietām, man šķiet ļoti skumjas. Es tiešām nesaprotu, kā esam nonākuši pie tā, ka vēlme uzstādīt pieminekli kādam no mūsu tautas lielajiem cilvēkiem var izraisīt diskusijas? Kā ir iespējams, ka savas valsts nosaukuma un karoga krāsu izmantošanu kāds var nodēvēt par totalitārisma vai okupācijas simbolu izmantošanu? Un tomēr – te nu mēs esam!
Ogrē, topošajā Neatkarības laukumā vēlamies uzstādīt vairākas bronzas skulptūras tiem, kuru nopelni Latvijas labā ir lieli, kuru stāja un paveiktais ir kalpojis par pamatu mūsu valstij un tautai, lai tā spētu būt un augt.
Viens no mūsu tautas dižajiem ir Vilis Janums. Cilvēks, kurš izgājis Pirmo pasaules karu, Brīvības cīņas, Otro pasaules karu, izdarījis titānisku darbu, lai saturētu kopā latviešus trimdā, 24 gadus vadījis Daugavas Vanagu organizāciju, izglābis no drošas nāves vairākus simtus leģionāru, izvedot tos no Berlīnes aplenkuma, un organizējis arī citu vienību izlaušanos, bijis neskaitāmu trimdas latviešu organizāciju dalībnieks, dēvēts arī par Minsteres latviešu ģimnāzijas tēvu.
Normāla latvieša vērtējumā šis cilvēks ir pelnījis vairāk nekā tikai ierakstu “Vikipēdijā”. Tomēr šodien mūsu valstī toni nosaka karjeristi, kolaboracionisti un viņu pēcteči – kreisi progresīvie. Un viņiem kā jomu kontrolējošiem ir radies jautājums, kādēļ tieši Ogrē ir jātop Viļa Januma piemineklim?
Pirmkārt – kādēļ ne? Ogres novads ir daļa no Latvijas, lielākais Latvijas novads, un, ja neprotas valsts centrālā vara, tad vismaz mūsu novads var teikt savu vārdu, izrādot godu mūsu tautas labākajiem dēliem. Otrkārt – Vilis Janums ir tieši saistīts ar Ogres novadu. Kā strēlnieku pulku jaunākais virsnieks 1917.gada augustā piedalījies leģendārajā Juglas kaujā pie Mazās Juglas mūsu novadā, Ikšķiles un Ropažu apkārtnē un jau kā Leģiona virsnieks izglābis mūsu novadniekus no nāves Pomerānijā un Berlīnes aplenkumā. Vienu no šiem izglābtajiem Jāni Kažociņu arī man bija gods sastapt Austrālijā.
Lai saprastu Viļa Januma personības lielumu, traģikomiski, bet jānorāda, ka bez viņa paveiktā nebūtu Minsteres latviešu ģimnāzijas. Un bez šīs ģimnāzijas saikni ar Latviju nekad nebūtu saglabājis šīs ģimnāzijas skolnieks 1983.gadā Krišjānis Kariņš, kuru pēcāk par ministru prezidentu aicināja šīs pašas ģimnāzijas skolotājs Egils Levits. Un bez Kariņa kā ministru prezidenta pie varas nekad nebūtu tikuši “Progresīvie”, kuriem nu ir iebildumi pret Janumu. Nožēlojami.
Absurds ir jau pats uzstādījums – pamatot, kādēļ jebkur Latvijā uzstādām piemiņas zīmes savas tautas varoņiem. Manuprāt, mums joprojām ir nožēlojami maz piemiņas vietu mūsu senvēstures varoņiem, strēlniekiem, leģionāriem, partizāniem, pretestības kustībai 60.-80.gados.
Tauta bez savas vēstures un patības apziņas ir tikai manipulējams, merkantils pūlis. Mums ir iespēja tādiem nebūt!
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
