Koku ciršanas noteikumu grozījumu ietekmes izvērtēšanas vietā – ekskursija uz mežu
Latvijas Ornitoloģijas biedrība30.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija turpina ignorēt vides organizāciju un sabiedrības neatlaidīgi uzdotos jautājumus par iecerēto grozījumu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” pretrunām. Tā vietā lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu un sniegtu atbildes sabiedrībai, Zemkopības ministrija aicina atklātās vēstules dalībniekus un masu mediju pārstāvjus doties izbraukumā uz mežu.
Situācijā ar plašā sabiedrībā pretrunīgi vērtētajiem un pretrunīgiem pēc būtības Zemkopības ministrijas rosinātajiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neatbalstītajiem noteikumiem joprojām redzam apņēmīgu lēkšanu nezināmajā, neizvērtējot riskus. Iecere ļaut cirst tievākus kokus tiek mērķtiecīgi virzīta, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi apdraudot bioloģisko daudzveidību.
Grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta. Arī iecerētajā izbraukumā skaidrojumu par grozījumu “nekaitīgumu” dabai sniegs tikai meža nozares pārstāvji, nevis dabas aizsardzības speciālisti.
Varam tikai izteikt nožēlu, ka nopietna izvērtējuma vietā Zemkopības ministrija izvēlas nodarboties ar sabiedrisko attiecību aktivitātēm.
Vides organizācijas joprojām prasa Zemkopības ministrijai publiski un skaidri atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?
- Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams cirst tievākus kokus?
- Ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem?
- Kur ir pierādījumi, ka pēc noteikumu pieņemšanas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām vairāk necietīs aizsargājamās un retās sugas, kuras ir atkarīgas no liela diametra, veciem kokiem?
- Kāpēc Zemkopības ministrija neziņo Ministru kabinetam par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam (4. panta (4) daļa), t.i., meža kapitāla vērtības pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos?
Jautājumus Zemkopības ministrijai uzdeva un atbildes joprojām nav saņēmusi neviena no šīm organizācijām: Latvijas Dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Vides izglītības fonds FEE Latvia, “Latvijas Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
