Koku ciršanas noteikumu grozījumu ietekmes izvērtēšanas vietā – ekskursija uz mežu
Latvijas Ornitoloģijas biedrība30.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija turpina ignorēt vides organizāciju un sabiedrības neatlaidīgi uzdotos jautājumus par iecerēto grozījumu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” pretrunām. Tā vietā lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu un sniegtu atbildes sabiedrībai, Zemkopības ministrija aicina atklātās vēstules dalībniekus un masu mediju pārstāvjus doties izbraukumā uz mežu.
Situācijā ar plašā sabiedrībā pretrunīgi vērtētajiem un pretrunīgiem pēc būtības Zemkopības ministrijas rosinātajiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neatbalstītajiem noteikumiem joprojām redzam apņēmīgu lēkšanu nezināmajā, neizvērtējot riskus. Iecere ļaut cirst tievākus kokus tiek mērķtiecīgi virzīta, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi apdraudot bioloģisko daudzveidību.
Grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta. Arī iecerētajā izbraukumā skaidrojumu par grozījumu “nekaitīgumu” dabai sniegs tikai meža nozares pārstāvji, nevis dabas aizsardzības speciālisti.
Varam tikai izteikt nožēlu, ka nopietna izvērtējuma vietā Zemkopības ministrija izvēlas nodarboties ar sabiedrisko attiecību aktivitātēm.
Vides organizācijas joprojām prasa Zemkopības ministrijai publiski un skaidri atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?
- Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams cirst tievākus kokus?
- Ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem?
- Kur ir pierādījumi, ka pēc noteikumu pieņemšanas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām vairāk necietīs aizsargājamās un retās sugas, kuras ir atkarīgas no liela diametra, veciem kokiem?
- Kāpēc Zemkopības ministrija neziņo Ministru kabinetam par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam (4. panta (4) daļa), t.i., meža kapitāla vērtības pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos?
Jautājumus Zemkopības ministrijai uzdeva un atbildes joprojām nav saņēmusi neviena no šīm organizācijām: Latvijas Dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Vides izglītības fonds FEE Latvia, “Latvijas Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
