Koku ciršanas noteikumu grozījumu ietekmes izvērtēšanas vietā – ekskursija uz mežu
Latvijas Ornitoloģijas biedrība30.01.2020.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Zemkopības ministrija turpina ignorēt vides organizāciju un sabiedrības neatlaidīgi uzdotos jautājumus par iecerēto grozījumu “Noteikumi par koku ciršanu mežā” pretrunām. Tā vietā lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu un sniegtu atbildes sabiedrībai, Zemkopības ministrija aicina atklātās vēstules dalībniekus un masu mediju pārstāvjus doties izbraukumā uz mežu.
Situācijā ar plašā sabiedrībā pretrunīgi vērtētajiem un pretrunīgiem pēc būtības Zemkopības ministrijas rosinātajiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neatbalstītajiem noteikumiem joprojām redzam apņēmīgu lēkšanu nezināmajā, neizvērtējot riskus. Iecere ļaut cirst tievākus kokus tiek mērķtiecīgi virzīta, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu, tādējādi apdraudot bioloģisko daudzveidību.
Grozījumi aizvien tiek pamatoti tikai ar ekonomikā balstītiem argumentiem, neanalizējot iespējamās sekas no ekoloģijas un sabiedrības interešu skatupunkta. Arī iecerētajā izbraukumā skaidrojumu par grozījumu “nekaitīgumu” dabai sniegs tikai meža nozares pārstāvji, nevis dabas aizsardzības speciālisti.
Varam tikai izteikt nožēlu, ka nopietna izvērtējuma vietā Zemkopības ministrija izvēlas nodarboties ar sabiedrisko attiecību aktivitātēm.
Vides organizācijas joprojām prasa Zemkopības ministrijai publiski un skaidri atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Ja tiek apgalvots, ka Latvijā ir izveidojies “pāraugušu” mežu uzkrājums, kāpēc jāļauj cirst jaunākus mežus?
- Ja apgalvojums, ka Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, būtu patiess (t.i., tā, kā saimniekojam šobrīd, varēsim saimniekot vienmēr), tad kāpēc nepieciešams cirst tievākus kokus?
- Ja AS “Latvijas valsts meži” nemaz neinteresē iespēja cirst jaunākus mežus, kāpēc noteikumu grozījumi tomēr jāattiecina arī uz valsts mežiem?
- Kur ir pierādījumi, ka pēc noteikumu pieņemšanas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām vairāk necietīs aizsargājamās un retās sugas, kuras ir atkarīgas no liela diametra, veciem kokiem?
- Kāpēc Zemkopības ministrija neziņo Ministru kabinetam par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu atbilstoši Meža likumā noteiktajam (4. panta (4) daļa), t.i., meža kapitāla vērtības pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos?
Jautājumus Zemkopības ministrijai uzdeva un atbildes joprojām nav saņēmusi neviena no šīm organizācijām: Latvijas Dabas fonds, “Zaļā brīvība”, Vides izglītības fonds FEE Latvia, “Latvijas Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs, Ekodizaina kompetences centrs, Pasaules dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Seko mums 
Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Brīdī
Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
