Koku izciršana Daliņa stadionā: atbildes joprojām nav saņemtas

Viens no biedrības mērķiem saskaņā ar statūtiem ir mobilizēt sabiedrību politiskai līdzdalībai pašvaldību darbībā, kā arī attīstīt un nostiprināt demokrātiskās vērtības sabiedrībā. Biedrībā darbojas dažādu politisko partiju biedri un atbalstītāji, kas vienojušies kopīgiem mērķiem. Biedrību pārstāv gan gados jauns cilvēks, gan seniors, uzņēmēja, juriste, arī tiesībsargājošās iestādēs un pašvaldības kapitālsabiedrībās strādājuši cilvēki, kuriem ir pieredze saskarsmē ar pašvaldību.

Tiekoties ar valmieriešiem un diskutējot par saimnieciski nozīmīgiem jautājumiem Valmierā, biedrība saskārās ar situāciju, kad cilvēks ir gatavs sniegt informāciju, uzticēt savas bažas, neapmierinātību ar pašvaldības vai tās pārraudzībā esošo iestāžu, kapitālsabiedrību darbību, bet nav gatavs to darīt atklāti. Mūsuprāt, tā ir bīstama tendence Valmieras sabiedrībā, ja cilvēki, pat veiksmīgi uzņēmēji uz aicinājumu līdzdarboties atbild, ka nevēlas represijas, nepatikšanas.

Var to skaidrot kā atrunas, muļķības, izdomājumus vai nelabvēļus, kas vēlas tikai un vienīgi sliktu slavu pašvaldībai, tomēr ir vērts padomāt, kādi ir cēloņi šādai it kā slēptai sadarbībai ar biedrību, un pirmais darbs pašvaldībai ir izvērtēt, vai patiesi tai ir izdevīgs un ilgstoši var pastāvēt šāds atklātības un drošas viedokļa paušanas iekšēja lieguma status quo demokrātiskā sabiedrībā. Runājam par iekšēju liegumu, kad cilvēks sev liedz būt drošam un atklātam, jo ir izvērtējis, ka darba, pakalpojumu pasūtījuma vai citu būtisku labumu zaudējums var negatīvi ietekmēt viņa un ģimenes labklājību.

Biedrība nebaidās paust viedokli atklāti un uzskata, ka ar savu darbību, neskatoties uz negatīvi vērstu kampaņu pret biedrību vai tās biedriem, ir sasniegusi mērķi - cilvēki Valmierā ir sapratuši, ka ikvienam ir tiesības paust savu viedokli, jo vairāk, ja tas ir likumpamatots, un arī pašvaldībai šī jaunā pieredze ir solis uz priekšu- iemācīties sarunāties ar sabiedrības pārstāvjiem, kuri informē sabiedrību par gadījumiem, kad pašvaldības darbība neatbilst tiesiskuma principam.

Tikšanās laikā tika uzdoti vairāki jautājumi, un, ja tiktu sniegtas atbildes - informācija, dokumenti, klātesošie varētu pārliecināties par pašvaldības pausto, ka koku izciršana J. Daliņa stadionā notika lietderīgi un pamatoti. Diemžēl ir pagājis mēnesis, bet atbildes nav sniegtas.

24.02.2010. koku novērtēšanas komisijas sēdes protokolā Nr.3 ir lēmums „atļaut nocirst visus iesniegumā minētos kokus, jo to putekšņi un lapas nodara kaitējumu stadiona laukuma segumiem un rada pastiprinātu traumatisma risku sportistiem, atļaut nocirst vecos un augšanā atpalikušos kokus”. Protokolā kā iemesls nav minēts stadiona attīstības plāns/vīzija.

Jautājums: „Vai pašvaldības rīcībā ir dokumenti vai fakti, kas apliecina, ka segumu bojā tieši koku lapas, un vai ir statistika vai citi pierādījumi tam, ka sportisti būtu guvuši traumas koku lapu dēļ?”

Stadions atrodas Gaujas tuvumā, seguma mitruma, kas var ietekmēt tā nolietojumu, samazināšanai bērzi kalpoja drenāžai, jo vairāk kā citi koki uzsūc ūdeni, līdz ar to pasargā stadiona skrejceļu no „rūgšanas” procesa pavasaros.

Lai ekspluatētu stadiona segumu, tas ir jātīra un jāmazgā neatkarīgi no lapu esamības, un lapām uz seguma nav jāuzkrājas, stadions ir jāuzkopj kā ikviena teritorija pašvaldībā.

Jautājums: „Vai pašvaldības rīcībā ir citi vēsturiski fakti - atšķirīgi no tiem, par kuriem sniedza informāciju biedrība tikšanās laikā, kas noteikti apstiprinātu nepieciešamību nocirst vēsturiskus kokus stadionā - liepas, ozolus un bērzus kailcirtē? Vai pašvaldības sniegtā informācija nav sabiedrības maldināšana?”

Valmieras pašvaldības informatīvais izdevums Valmiera domā un rada (Nr 24/2011.g. novembris) rakstā "Vēlreiz par J.Daliņa stadiona labiekārtošanu un attīstību" vēsta, ka "pagājušā gadsimta 40.gados tajā koki nebija plānoti, pašreizējie apsaimniekotāji centušies saglabāt visus esošos veselos kokus". Nekādi nevaram piekrist pašvaldībai, ka sākotnēji stadionā bija paredzēta tikai priežu audze. Valmieras pašvaldības atrunāšanās, ka koku izciršana balstījās uz sākotnējo (1935.g.) ainavisko koncepciju un, ka stadionā tiks atjaunota sākotnēji paredzētā kultūrvēsturiskā vide-priežu audze, neatbilst īstenībai, vēstures liecības apliecina, ka stadionu bija paredzēts apstādīt ar priežu un lapu koku alejām.

2010.gada 11.maija pašvaldības atbildē Nr.1-3-14/10/1134 (jau pēc koku izciršanas uz cita pamata komisijas protokolā) I.Boķa kungs minējis citu pamatojumu koku izciršanai – attīstības vīziju:

„Lai risinātu neatliekamus stadiona kā nacionālās sporta bāzes izmantošanas, kā arī ilgtermiņa attīstības plānus, secināts, ka nepieciešams veikt stadiona teritorijas izkopšanu un labiekārtošanu. Lai nodrošinātu starptautisku sacensību norisi atbilstoši spēkā esošiem standartiem, nepieciešams ierīkot divus papildus celiņus, 100m iesildīšanās skrejceļu, kā arī mešanas disciplīnas iesildīšanās sektoru. ...līdz vasaras sākumam apmeklētāju lietošanai taps bērnu rotaļu laukums. ņemot vērā, ka šogad Jāņa Daliņa stadions kā nacionālā sporta bāze piedzīvos sertifikāciju, tiek strādāts pie iesildīšanās skrejceļa ierīkošanas u.c. attīstības vīzijā noteiktiem darbiem."

Ir 2011.gada nogale, un tikai pēc tikšanās ar biedrības pārstāvjiem ir sākta sabiedrības intensīva informēšana par rotaļlaukuma izveidi stadionā.

Ja tomēr steidzīgai koku izciršanai par iemeslu bija nopietni plāni veikt atbildē minēto, kas kopumā, mūsuprāt, varētu izmaksāt vismaz vairākus simtus tūkstošus latu, un, ņemot vērā tajā pašā atbildē minēto, ka gan pašvaldībai, gan VOC ir ierobežoti finanšu līdzekļi pakalpojuma - koku izciršanas nodrošināšanai, rodas jautājumi:

- Vai attīstības vīzijas realizācijai 2010. vai 2011.gadā tika paredzēts finansējums? Vai pirms koku izciršanas darbu uzsākšanas ir ticis izstrādāts detālplānojums, kurā paredzētas jaunas būves?

- Kādi arhitekti to izstrādājuši un kādi priekšlikumi?

- Vai bija saņemts arhitektūras plānošanas uzdevums, kur paredzēti šādi darbi?

- Vai tika saņemta atļauja transformēt zemi no mežaudzes uz zālāju?

- Vai aktivitātes tika saskaņotas ar LOK, kas arī ir kapitāldaļu turētājs VOC?

Līdz brīdim, kad tika lūgts Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) izvērtēt, kādēļ koku nociršanas pakalpojumam netika rīkots publisks iepirkums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, pašvaldība sniedza informāciju, ka iepirkums ir bijis publisks. Pēc vēršanās IUB, tika saņemts skaidrojums, ka iepirkums nav organizēts saskaņā ar likumu, jo koku nozāģēšana ir bijusi būvlaukuma sagatavošana. Interesentiem zināšanai iepirkumu veidiem ir atšķirīga līgumcenas robeža (3 un 12 tūkst. Ls), kuru pārsniedzot, jārīko iepirkums saskaņā ar likumu, un likums paredz noteiktu procedūru, kas neaprobežojas ar informācijas īslaicīgu publicēšanu SIA mājaslapā, kā bijis koku nociršanas gadījumā.

Kādēļ koku izciršanai (pamatojums - traumatisms, pārauguši koki utt.) kā pakalpojumam netika organizēts iepirkums saskaņā ar likumu, it īpaši, ja pašvaldības atbilde satur būtisku informāciju par ierobežotiem pašvaldības un VOC budžetiem, no kā var secināt, ka būvniecībai nav līdzekļu, arī dabā redzam, ka nekas no stingriem solījumiem rakstiski nav tapis?

Stadiona teritorijā izcirsti gandrīz visi lapu koki - 410 koki (300,46 m3), un topogrāfijā (skatīt www.valmierainfo.lv) redzams, ka stadiona parkā ir bijuši vairāki desmiti ozoli ar 30-50 cm diametru, aktā minēti tikai 4 mazāki par 12 cm diametrā augšanā atpalikuši ozoliņi.

 Jautājumi: Vai pašvaldību interesē, un tā ir noskaidrojusi, kur palikuši vairākus desmitus gadus auguši koki, kas nav minēti aktā un arī dabā vairs neaug stadionā? Kāpēc aktā minētas nocirstas 32 bojātas liepas, bet atskaitē Meža dienestam nav minētas? Vai tiešām var ticēt pašvaldības laikrakstā minētajam, un tomēr iznāk, ka neskatoties uz komisijas lēmumu, visi 410 koki bija "slimi"?

Nav noslēpums, ka ozolam ir vērtīga un dārga koksne. Ir zināms, ka vairākas koku šķirnes pēc 60-70 gadu augšanas, ja tās nenocērt, zaudē savu kā koksnes vērtību. Nebūsim ciniski un neapgalvosim, ka tieši šīs zināšanas bija noderīgas arī koku nocirtējiem stadionā.

 2011.gada 14.oktobra administratīvās tiesas spriedums vēsta, ka "tiesa atzīst, ka, lemjot jautājumu par koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā un tam pieguļošajā teritorijā, izciršanai plānoto koku apjoms aptvēra arī tādus kokus, kas nebūtu radījuši vai nevarēja radīt avārijas situāciju (piemēram, attiecībā par 342 bērziem minētajā aktā nav konstatēti nekādi koku defekti – pārauguši, nokaltuši vai tamlīdzīgi, kas varētu radīt avārijas situāciju). Līdz ar to tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējami MK noteikumu Nr.717 7.punktā paredzētais izņēmuma gadījums – avārijas situācijas novēršana - kad sabiedriskā apspriešana pirms koku ciršanas nav nosakāma"

12.11.2011. laikrakstā Liesma Nr. 176 (12961) Arta Jansona raksts "Runājiet savā, ne visas sabiedrības vārdā!" ir ļoti nesaudzīgs pret biedrību: "Jau divus gadus cilvēku grupa Sabiedrības iniciatīvas centrs regulāri uzstājas it kā visas sabiedrības vārdā, publiskajā telpā klaji negatīvi un nepatiesi sagrozot faktus un lietas būtību, VOC un Valmieras pašvaldības centienus sakopt un attīstīt valsts nacionālās sporta bāzes J.Daliņa stadiona teritoriju, kas nevīžīgas un nolaidīgas apsaimniekošanas dēļ daudzos gadu desmitos patiesībā bija pārvērsta par mežu."

Diemžēl iepriekš minētais ir pretrunā Jansona kunga paustajam. Uzskatām, ka J.Daliņa stadions bija unikāls ar savu vidi, deva iespēju vieglatlētiem trenēties mājīgā koku aizvējā un pasargāja no saules karstuma laikā.

Jautājumi:

- Vai patiesībā faktus nesagroza pašvaldība un Jansona kungs, jo tas, ko saucat par mežu un stihiski izveidojušam koku audzēm vai pat nezālēm, patiesībā ir aizsargu svinīgos pasākumos veikti mērķtiecīgi koku stādījumi?

- Vai vēstures nezināšana un necieņa pret sabiedrības mantojumu rada iespēju vērsties ar tik nopietniem apvainojumiem pret biedrību, cilvēkiem, kuri vēlas noskaidrot patiesību, un faktiski arī pret tiem vairāk nekā 200 cilvēkiem, kuri 2010.gadā parakstījās vēstulē Valsts prezidentam, aicinot atkāpties vandālisma galvenos organizatorus un sabiedrību par atklātību Delna, kas atbalsta biedrību institucionālā granta projekta ietvaros?

- Vai, aicinot parakstīties un saņemot parakstus no 368 Jūsu darbiniekiem un valmieriešiem par stadiona attīstību, Jūs patiesi domājat, ka šie cilvēki parakstījās pret patiesību un vēsturi, par vairākus desmitus gadus atpakaļ aizsargu iestādītu pagaidām bezjēdzīgu koku aleju izciršanu?

Gan administratīvā rajona tiesa 2011.gada 14.oktobrī, gan LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbildē Nr.2.1-06/8193/4346, kas adresēta arī pašvaldībai, norāda, ka kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.717 un, ka, lemjot par koku ciršanu pilsētas administratīvajā teritorijā, pašvaldībai jebkurā gadījumā ir jānosaka piemērojamā sabiedriskās apspriešanas procedūra. Uzzinājām, ka pašvaldība saistošos noteikumus nebija izdevusi, tie tapa pēc koku izciršanas un ir apstiprināti 2010.gada 4.novembrī, pie kam tiesa ir konstatējusi šajos noteikumos pretrunu MK noteikumiem un tiesību normu sašaurinājumus, pārsniedzot likumdevēja pilnvarojumu, pat ķērušies pie termina „zaļumstādījumi” interpretējuma.

Jautājumi:

- Vai, pirms tika pieņemts Valmieras pilsētas domes 14.10.2010.g. lēmums Nr.464, ar kuru Koku novērtēšanas komisijas lēmums Nr.3 atzīts par tiesisku, iepazināties ar VARAM atzinumu? Vai līdzīgi kā skaidrojumos tiesai "kritiski vērtējat izteikto apgalvojumu, un izteiktais apgalvojums neliecina par to, ka tas būtu viedoklis un līdz ar to nevar kalpot par pamatu, lai atzītu, ka rīcība ir tiesību normām neatbilstoša?

- Kādēļ saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes Valmieras pilsētā tika izdoti tikai pēc koku nociršanas J.Daliņa stadionā un pēc (?) pieteikuma tiesai? Kādēļ tajos ir patvaļīgi sašaurināta MK noteikumos Nr.717 noteiktā norma?

- Vai neesat domājuši, ka, ja izvērtētu rūpīgāk komisijas lēmuma pamatotību un saturu, un atzītu lēmumu par prettiesisku, sauktu vainīgās personas pie atbildības, šodien nebūtu par ko runāt, piketēt, un nebūtu jāvaino biedrību un cilvēkus, kuri nav vienaldzīgi? Vai turpināsiet izmantot pašvaldības resursus, ietekmēt sabiedrisko domu, lai izslēgtu jebkādas iespējas sabiedrības locekļiem paust atšķirīgu viedokli?

- Līdz ar koku izciršanu nav palielinājusies teritorija sporta vajadzībām, un skumīgi noraudzīties uz to, ka vieglatlētika atstāta pabērna lomā. Ir nepieciešama vīzija un līdzekļi sporta veidam, kas ir pamats visiem sporta veidiem, un būtu pieejams ikvienam.

Pieļaujot, ka pašvaldība sniegs atbildi, ka administratīvās tiesas spriedumu ir pārsūdzējusi, un ka tiesa ir ieplānota tikai 2013.gada 23.aprīlī, biedrība informē, ka, neskatoties uz to, vēlas saņemt konkrētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pēc būtības.

Novērtē šo rakstu: