Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami vienkārši tāpat iedomājās nozagt deviņus miljonus eiro vērtu kokvilnas kravu Tadžikistānas uzņēmējiem un šo nodomu arī īstenoja, kā tas secināts tiesneses Intas Naruškas (attēlā) šā gada jūnijā taisītajā notiesājošajā spriedumā? Pietiek šodien publicē fragmentu no aizstāvības sagatavotās apelācijas sūdzības, kas parāda būtiski atšķirīgu un daudz ticamāku notikušā versiju.

„G. M. Gulami jau no 90. gadu beigām nodarbojās ar kokvilnas biznesu, un 2003. gadā biznesa pārrunu laikā G. M. Gulami iepazinās ar Andreju Stepovoju, kurš sevi pozicionēja kā personu, kurai bija sakari transporta-loģistikas jomā Ukrainā.

Lai attīstītu kokvilnas biznesu, G. M. Gulami patiešām bija nepieciešams ostas terminālis Ukrainā. A. Stepovojs tādēļ, izmantojot savus biznesa kontaktus, piedāvāja ostas termināli Iļječevskā, kas atbilda G. M. Gulami kokvilnas biznesa vajadzībām.

Lai nokārtotu visas A. Stepovoja nosauktās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi, G. M. Gulami vairākās daļās un dažādos veidos nodeva A. Stepovojam naudu 12 500 000,00 USD kopsummā.

Tomēr vairāku gadu garumā A. Stepovojs, aizbildinoties ar dažādiem no viņa gribas neatkarīgiem sarežģījumiem, tā arī nenokārtoja nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar konkrētā ostas termināļa iegādi.

Šī iemesla dēļ A. Stepovoja parādsaistības pret G. M. Gulami 12 500 000,00 USD apmērā 2009. gada 11. februārī tika fiksētas aizdevuma līgumā Nr. SSI-LE 2009-02/01 / starp A. Stepovoju un G. M. Gulami pārstāvēto uzņēmumu Silver Star International L.L.C.

Turklāt jānorāda, ka aizdevuma līgumu G. M. Gulami neiesniedza tiesā vienīgi tādēļ, ka pirmās instances tiesa, noraidot aizstāvības lūgumu par A. Stepovoja aicināšanu, liedza visu apsūdzēto aizstāvībai iespēju papildus nopratināt minēto liecinieku par parādsaistību rašanās faktiskajiem apstākļiem.

Ievērojot, ka līdz pat 2011. gadam A. Stepovojs parādsaistības neizpildīja, viņš šajā pašā gadā G. M. Gulami paziņoja, ka viņš esot Igaunijas Republikā reģistrēta uzņēmuma OU Logistic-Ekspress īpašnieks un valdes loceklis, un drīzumā notiks ievērojama kokvilnas partijas iegāde no Tadžikistānas Republikas.

A. Stepovojs piedāvāja G. M. Gulami dzēst savas parādsaistības, norēķinoties ar šo kokvilnu. Ievērojot, ka A. Stepovojs bija OU Logistic-Ekspress īpašnieks un pilnvarotā amatpersona, bet pats G. M. Gulami pats darbojās kokvilnas biznesā, viņš šim piedāvājumam piekrita.

2011. gada beigās tika noslēgts līgums ar muitas noliktavu SIA W.E.E.S.A. Tajā pašā laikā noliktavā sākās minētās kokvilnas partijas ievešana. A. Stepovojs apsolīja, ka bez sākotnējā kokvilnas daudzuma, kuram noliktavā vajadzēja ienākt līdz pat 2012. gada martam, papildus vēl tiek plānota 20 000 tonnu kokvilnas iegāde un piegāde.

Vēl 2012. gada vasarā G. M. Gulami, pieprasīja, lai A. Stepovojs izsniegtu indosamentu, ar kuru apliecinātu, ka jau pārdotā un vēl noliktavā glabāšanā atrodošās kokvilnas daudzums ir nodots Silver Star International L.L.C. kā apliecinājums parādsaisribu izpildei.

Minētais kļuva aktuāls it īpaši tad, kad 2012. gada oktobrī izrādījās, ka kokvilnas faktiskai īpašnieks ir nevis OU Logistic-Ekspress, bet gan līdz pat šim brīdim īsti nenoskaidrotas personas - Tadžikistānas Republikas pilsoņi.

Šādu apstākļu fonā A. Stepovojs ar elektroniskā pasta un kurjerpasta starpniecību nodeva G. M. Gulami strīdus dokumentus lietā, proti, kompānijas Logistic-Ekspress rīkojumu Nr.437, datētu ar 2012. gada 19. oktobri, SIA W.E.E.S.A. noliktavas kvīti (Warehouse receipt) Nr.866/12, datētu 2012. gada 8. oktobri, un aktu Nr. 2012/10/12-01, datētu ar 2012. gada 8. oktobri.

Kā jau minēts, diemžēl G. M. Gulami nevarēja iesniegt visus iepriekš norādīto apstākļu apstiprinošus pierādījumus, jo pirmās instances tiesa noraidīja aizstāvības lūgumu par A. Stepovoja aicināšanu uz papildu nopratināšanu, tādējādi liedzot iespēju G. M. Gulami uzdot A. Stepovojam jautājumus par minētajiem apstākļiem.

Tomēr A. Stepovojs, patiesībā tomēr nebūdams kokvilnas kravas īpašnieks, tādējādi par to maldinot G. M. Gulami un acīmredzot vēloties izvairīties no atbildības līdz šim nenoskaidroto kravas īpašnieku priekšā, turpmāk noliedza, ka būtu parakstījis iepriekš minētos strīdus dokumentus.

Ievērojot to, ka gan no lietas apstākļiem, gan arī no ekspertu atzinuma Nr. 1801467/1801548, secināms, ka A. Stepovojs minētos dokumentus patiešām nebija parakstījis, bet tos bija parakstījusi kāda cita persona, kura šos dokumentus nosūtīja no Ukrainas, tajā skaitā no OU Logistic-Ekspress e-pasta adreses, tad, iespējams, A. Stepvojs jau iepriekš bija izplānojis nodot G. M. Gulami dokumentus ar it kā viņa parakstu, bet patiesībā, nepieciešamības gadījumā bija gatavs jebkurā bridī no šiem parakstiem atteikties, apgalvojot, ka par šiem dokumentiem viņš neko nezina.

Uz to, ka viņš bija zaudējis uzticību šo nenoskaidroto personu - kravas patieso īpašnieku priekšā, norāda, ka 2012. gada 13. decembrī A. Stepovojs atdeva „par velti” sev piederošu uzņēmumu Tadžikistānas pilsonim Davlatkhon Azizov, dzimis 1967. gada 13. oktobrī, kā arī atstāja valdes locekļa amatu.

Arī turpmāk A. Stepovojs noliedza ne tikai to, ka būtu saņēmis naudu ostas termināļa iegādei, bet arī to, ka, izmantojot savas valdes locekļa pilnvaras, pats labprātīgi nodeva OU Logistic-Ekspress kokvilnu par labu Silver Star International L.L.C.

Ievērojot to, ka civillietas Nr. C04296713 ietvaros neizdevās atgūt kokvilnu, jo lietvedība tika izbeigta, OU Logistic-Ekspress vairāk nekā pēc diviem gadiem no it kā prettiesisko darbību konstatēšanas brīža vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, kas datēts ar 2014. gada 7. maiju, norādot, ka OU Logistic-Ekspress vēršas tiesībsargājošajās iestādēs, jo tikusi izdarīta iesniedzējam piederošā īpašuma piesavināšanās, lūdzot uzsākt kriminālprocesu un atzīt OU Logistic-Ekspress par cietušo.

Kriminālprocess Nr. 11816007414 tika uzsākts 2014. gada 28. maijā. Ievērojot to, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā acīmredzot bija objektīvas grūtības noskaidrot, kurš un pie kādiem apstākļiem „viltoja” dokumentus, kā tika „piesavināta” kokvilna, kā tika „slēpts” kokvilnas iztrūkums, kur tika „slēpti” it kā viltotie zīmogi, neiesaistot tajā A. Stepovoju, bet līdz ar to nepadarot visu to par kokvilnas kravas īpašnieku, lai kas arī viņi nebūtu, civiltiesiska rakstura prasību pret pašu A. Stepovoju, bija nepieciešami „fakti”, kas liecinātu, ka visas minētās darbības ir veicis G.M. Gulami.

Turklāt, kā acīmredzot tika vienlaicīgi noskaidrots, G. M. Gulami pašam nepiederēja nekādi aktīvi, uz kuriem varētu vērst piedziņu, proti, no viņa nebija iespējams piedzīt kriminālprocesā pieteiktā kaitējuma apmēru. Vienlaicīgi G. M. Gulami sievai V. Gulami piederēja vairāki nekustamie īpašumi, kā arī citi aktīvi, uz kuriem hipotētiski bija iespējama šādas piedziņas vēršana

Šādos apstākļos kriminālprocesā „pēkšņi” par „liecinieku” kļuva Normunds Žīgurs-Eļmurzajevs, kuram turklāt bija motīvs aprunāt G. M. Gulami, jo iepriekš tika atlaists no darba pienākumu pildīšanas par sistemātisku darba disciplīnas neievērošanu. Turklāt, kā pilnīgi nejauši tika noskaidrots lietas iztiesāšanas gaitā, N. Žīgurs-Eļmurzajevs par apsūdzēto apmelojošu liecību sniegšanu bija saņēmis arī atlīdzību 5 000,00 EUR apmērā.

Līdz ar to N. Žīgurs-Eļmurzajevs liecināja tieši to, kas bija nepieciešams, lai sekmētu nepamatoti uzsākta kriminālprocesa virzību līdz šim brīdim nenoskaidrotu kokvilnas īpašnieku interesēs...”

Novērtē šo rakstu:

108
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...