Kolaboracionista Krastiņa apbalvojumu lieta - kritiska analīze par vilcināšanos un tiesiskuma aizsardzību
Vilors Eihmanis07.10.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Šī analīze kritiski izvērtē Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas (TM) 2025. gada 2. oktobra atbildi saistībā ar Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanas kārtību un konkrētu gadījumu – tā dēvēto Ulda Krastiņa lietu.
Lai gan Krastiņa lieta ir speciāls gadījums, TM atbilde ir simptomātiska strukturālām problēmām Latvijas tiesiskuma sistēmā. Šīs problēmas skar institucionālās atbildības trūkumu un demokrātiskās lustrācijas nekonsekvenci sistēmās, kurās joprojām strādā personāls ar saknēm padomju režīma aparātā.
TM rīcība šajā jautājumā norāda uz procedūru formālisma instrumentalizāciju kā aizsardzības mehānismu pret sabiedrības leģitīmām prasībām pēc morālas konsekvences un atbildības augstākajos juridiskajos amatos.
1. Formālisma aizsargs pret cilvēktiesību implikācijām
TM atbilde balstās uz formālu un apšaubāmu juridisko argumentu, ka "apbalvojumu piešķiršana vai atņemšana neskar cilvēktiesības", un tādēļ nav nepieciešams ieviest ārkārtas procedūras. Šis apgalvojums ir jāaplūko divās dimensijās:
A. Konvencijas 8. panta interpretācija
Tiesību zinātnē un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksē tiek atzīts, ka publisks apbalvojums vai tituls ir nesaraujami saistīts ar personas reputāciju un godu, kas ietilpst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 8. pantā aizsargātajās tiesībās uz privāto dzīvi (šis princips ir attīstīts lietās par goda un reputācijas aizsardzību). Līdz ar to TM apgalvojums par "nekorelāciju ar cilvēktiesībām" ir juridiski kļūdains vai vismaz neprecīzs, jo apbalvojuma atņemšana ar publisku diskreditējošu pamatojumu tieši ietekmē personas reputāciju.
B. Uzticības tiesiskumam graušana
Pat, ja mēs pieņemtu šo šauro formālo interpretāciju, TM ignorē sabiedrības uzticības (Trust in the Rule of Law) aspektu, kas ir demokrātiskas valsts pamatprincips. Tieslietu sistēmas integritāte tiek pakļauta riskam, ja sistēma demonstrē aklu birokrātisku kūtrumu gadījumos, kas acīmredzami apdraud ētikas un morāles standartus tās rindās. Šajā kontekstā kavēšanās kļūst par de facto legalizāciju personai ar apšaubāmu reputāciju turpināt baudīt augstu sistēmas atzinību.
2. Institucionālā vilcināšanās kā status quo uzturētājs
Ministrijas lēmums atlikt jautājuma par apbalvojuma atņemšanu izskatīšanu līdz 2026. gada aprīlim (vairāk nekā septiņus mēnešus pēc sabiedrībā aktualizētās informācijas) nav tikai birokrātiska neefektivitāte. Tā ir apzināta institucionālā vilcināšanās (institutional delay).
Šāda prakse Latvijas kontekstā atgādina padomju laikos raksturīgo taktiku, kas bija vērsta uz jautājumu "iesaldēšanu" procedūras labirintos, lai izvairītos no politiski vai personiski neērtu lēmumu pieņemšanas. Šī vilcināšanās darbojas divējādi:
Sabiedrības intereses novājināšana: laika gaitā sabiedrības interese par lietu mazinās, tādējādi mazinot spiedienu uz lēmējinstitūcijām.
Sistēmas aizsardzība: tā nodrošina aizsardzības periodu personām, kas, iespējams, ir cieši saistītas ar vecajām sistēmas struktūrām vai kuru atbalstītāji joprojām ieņem amatus valsts pārvaldē.
Šī ir neizskaidrojama rīcība no tiesiskuma perspektīvas, bet pilnīgi skaidra no institucionālās lojalitātes viedokļa.
3. Pretruna starp valsts un iekšējās sistēmas apbalvojumu konsekvenci
TM argumentē, ka valsts apbalvojumiem un Tieslietu sistēmas apbalvojumiem ir "atšķirīgi mērķi" (valsts labā pret tieslietu sistēmas attīstību). Juridiski atšķirības pastāv, taču šis arguments tiek instrumentalizēts, lai attīrītos no morālas konsekvences nepieciešamības.
Morālā absurda tests (Moral Absurdity Test): ja Ordeņu kapituls (institūcija, kas piešķir visaugstāko nacionālo atzinību) ir pieņēmis lēmumu atņemt Atzinības krustu par rīcību, kas grauj valsts un demokrātijas vērtības, tad Tieslietu sistēmas apbalvojuma saglabāšana personai, kuras galvenā funkcija ir bijusi tiesiskuma stiprināšana, rada neattaisnojamu morālu pretrunu.
Signāls sistēmas iekšienē: saglabājot iekšējās sistēmas apbalvojumu, tiek radīts aplams paraugs jaunajiem juristiem - institucionālā lojalitāte un personiskā savstarpējā aizsardzība ir svarīgāka par konsekventu lojalitāti tiesiskuma principiem un demokrātiskajai ētikai. Tas norāda uz dziļu tiesiskās kultūras patoloģiju.
Secinājums: vilcināšanās kā lustrācijas alternatīva
Tieslietu ministrijas atbilde Ulda Krastiņa lietā nav tikai atsevišķs administratīvs lēmums; tā ir sistēmiska diagnoze. Tā demonstrē, ka Latvijas tieslietu sistēma joprojām nav spējusi pilnībā īstenot patiesu lustrāciju (vēsturiskās atbildības principu).
TM, praktizējot institucionalizētu vilcināšanos, faktiski darbojas kā neformāla aizsardzības struktūra tiem, kas pārstāv vai simbolizē pretrunīgu pagātni. Tā vietā, lai aizstāvētu tiesiskumu un demokrātiskās vērtības sabiedrības priekšā, ministrija kompromitē to, izvēloties birokrātisku formālismu.
Kamēr Tieslietu ministrija neuzdrošināsies ieviest caurspīdīgu, konsekventu un ātru apbalvojumu atņemšanas praksi, kas seko morālās un ētikas konsekvences principam, Latvijas tiesiskums starptautiskā kontekstā paliks formāls likums, nevis dzīva, atbildīga demokrātiska realitāte. Šī lieta kalpo par būtisku pētījumu par to, kā posttotalitāro valstu birokrātiskās struktūras turpina cīnīties ar savas pagātnes ēnu.
Pielikums: Tieslietu ministrijas atbilde
Par Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanas kārtības pilnveidi un konkrēta gadījuma risināšanu
Tieslietu ministrijā 2025. gada 3. septembrī saņemts tieslietu ministrei adresēts Jūsu iesniegums, kurā izsakāt vairākus lūgumus saistībā ar Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes darba organizācijas jautājumiem un Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu Uldim Krastiņam.
Ievērojot to, ka jautājuma par Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanu vai atņemšanu izskatīšana neskar apbalvojamās vai apbalvotās personas cilvēktiesības, Tieslietu ministrijas ieskatā nav nepieciešams izstrādāt grozījumus Tieslietu sistēmas apbalvošanas nolikumā, kas paredz ārkārtas apbalvošanas padomes sēdes sasaukšanu, ja šādus gadījumus var iekļaut un izskatīt ikgadējā apbalvošanas padomes sēdē.
Ņemot vērā minēto, jautājums par U. Krastiņam piešķirtā Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu tiks iekļauts nākamajā Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes sēdes darba kārtībā. Sēdi plānots sasaukt 2026. gada aprīļa pirmajā pusē atbilstoši Tieslietu sistēmas apbalvošanas nolikumā noteiktajam. Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes sekretariātam (Tieslietu ministrijas Personālvadības departamentam) ir uzdots nodrošināt minētā jautājuma iekļaušanu Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes nākamās sēdes darba kārtībā.
Attiecībā uz Jūsu aicinājumu nodrošināt konsekvenci attiecībā uz valsts un Tieslietu sistēmas apbalvojumu atņemšanu Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka valsts apbalvojumiem un Tieslietu sistēmas apbalvojumiem ir atšķirīgi mērķi un piešķiršanas kritēriji. [1] Valsts apbalvojuma piešķiršana vai atņemšana pati par sevi nav iemesls Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanai vai atņemšanai.
Tieslietu ministrija papildus informē, ka ir saņēmusi informāciju no Ordeņu kapitula par pieņemto lēmumu atņemt U. Krastiņam piešķirto apbalvojumu – Atzinības krustu. Šo informāciju Ordeņu kapituls ir klasificējis par ierobežotas pieejamības informāciju. Ar Ordeņu kapitula sniegto informāciju Tieslietu sistēmas apbalvošanas padome tiks iepazīstināta, lai varētu vērtēt iespējamo U. Krastiņam piešķirtā Tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu.
Valsts sekretārs M. Papsujevičs
[1] Valsts apbalvojums tiek piešķirts par sevišķiem nopelniem Latvijas labā, savukārt Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanas mērķis ir publiski izteikt personai atzinību par nopelniem Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā un pasaulē.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
