Kolaboracionistu ietekme: “Stūra mājā” tagad goda vietā – „s...du lācis” un silikona dibens
Gunārs Nāgels*18.10.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Stūra māja ir mēma lieciniece Latvijas baigai okupācijas vēsturei. Tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis – vēsturiska notikuma vieta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde raksturo Stūru māju šādi: “Ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītiem noziegumiem pret cilvēci. Latvijas tautas apziņā šī vieta un apzīmējums Stūra māja saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu, nogalināšanu un morālu pazemošanu. Ēkā ieslodzīto un arī nogalināto cilvēku traģiskie likteņstāsti izraisa spēcīgu cilvēcisku līdzpārdzīvojumu. Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau pašreizējā veidolā var kalpot kā vēstījums nākamajām paaudzēm un brīdinājums, lai šādi noziegumi neatkārtotos.”
Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai ir dots gods un pienākums kopš 2014. gada apsaimniekot daļu no Stūra mājas – stāstīt par baismiem notikumiem un rādīt telpas, kurās tika ieslodzīti, pratināti un nošauti Latvijas patrioti. Par šo darbu biedrība saņem lielu atbalstu no valsts, sedzot visus ar to saistītos izdevumus ar uzviju.
Tāpēc bija nepatīkams pārsteigums ieiet Stūra mājā nedēļas nogalē un redzēt, kā ir noņemta no izstāžu zāles sienas informācija vairākās valodās par Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. pantu, pēc kura tika tiesāti un nošauti “valsts nodevēji” un “kontrarevolucionāru darbību veicēji”. Tā ir atvietota ar neizteiksmīgiem darbiem ar nosaukumu Kūko tantiņa, sēņu liktenis jeb angliski: Aunty cuckoo mushrooms fate. Preses konferencē prasīts par savu darbu, tās autors MO teica tikai: “Ko es risinu? H-hm! Jā. Labs jautājums. Hm! Nu, tas ir viss. Paldies!”
No citas izstāžu zāles sienas noņemta informācija par Latvijas PSR un Padomju savienības čekas vadību laikā no 1917. līdz 1990. gadam. Tā laikam traucēja nelielam apzeltītam modernam tualetes podam, kurš uzstādīts uz maza paaugstinājuma sienai priekšā. Darbs, kurš saucas S...du lācis, arī satur kādu brūnu kunkuli pašā podā.
Nodalījums, kur atradās Rīgas Centrālcietuma makets ar stāstu par Baigā gada pēdējās dienās tur noslepkavotiem 99 Latvijas iedzīvotājiem tagad dižojas ar instalāciju Ietekme. Tās autors Andris Maračkovskis sāk instalācijas aprakstu ar teikumu: “Reālistisks silikona dibens, kas ik pa laikam tiek mehāniski iepērts ar siksnu”.
Arī citviet ir noņemta informācija un atvietota ar izstādes Disidents darbiem. Jāpiebilst, ka tas darīts bez izstādes Čekas vēsture Latvijā autoru piekrišanas, kas liek jautāt, vai tas tomēr nepārkāpj Autortiesību likuma 14. pantu: “Darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz: … 5) darba neaizskaramību – tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā”.
Izstāde Disidents ir izvietota Latvijas Okupācijas muzeja nomātajās telpās Stūra mājā. Izstādes preses konferencē muzeja direktore Solvita Vība skaidroja: “Mēs bijām gatavojušies runāt par šīs totalitārās varas izdarītajiem noziegumiem un, kā mēs to varam šodien novērst.”
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteikumi par Stūra mājas saglabājamām vērtībām uzskaita, starp citu: “Vēsturiskā patina un noskaņa.” Tas noteikti netiek ievērots izstāžu zālē. Jāatceras, ka tieši aiz izstāžu zāles sienas ir telpa, kurā Baigajā gadā nošāva 188 cilvēkus, arī Latvijas Skautu prezidentu, sirmo ģenerāli Kārli Gopperu.
Izstādei Disidents varēja būt vieta citās telpās, bet tās atrašanās tieši Stūra mājā, kā arī ar tās izvietošanu saistītās izstādes Čekas vēsture Latvijā sakropļošana nevar nekādā veidā būt pieņemama.
* Latvijas Okupācijas muzeja direktors laikposmā no 2014. līdz 2019.gadam
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
