Kolaboranta Vonsoviča spriedumi: maigi sodi par meitenes pazemošanu īpaši vardarbīgā veidā
PIETIEK02.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina pārpublicēt jaunajā grāmatā „Kolaborants” publicētos spriedumus, ko okupācijas gados taisījis padomju kolaborants - Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tiesas tiesnesis, tagadējais miljonārs un „politiskajai elitei” pietuvinātais advokāts Romualds Vonsovičs.
Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs 1985. gada 13. augustā par grupveida mērķtiecīgām darbībām, kas izpaudās, ciniski un cietsirdīgi ņirgājoties par meiteni, fiziski viņu ietekmējot un necienīgi pret viņu izturoties, notiesāja Rīgas 12. profesionāli tehniskās skolas vienas grupas audzēkņus – 1968. gada 16. jūlijā dzimušo Romanu B., 1968. gada 24. septembrī dzimušo Valentīnu Č., 1968. gada 29. maijā dzimušo Ināru K., 1968. gada 25. jūlijā dzimušo Jūliju R. un 1967. gada 23. aprīlī dzimušo Arni G. Tikai trīs no viņiem saņēma reālu cietumsodu – trīs un divus gadus ieslodzījumā.
Lasot tiesas materiālus, grūti saprast, kas mudināja padomju tiesnesi uz tik maigu spriedumu. Rudens talkas mēneša pēdējā dienā, naktī uz 1984. gada 28. augustu, Madonas rajona sovhozā “Vestiena” Rīgas 12. profesionāli tehniskās skolas audzēkņi, izmantojot to, ka meistars viņus nepieskatīja, savā mītnē tūristu bāzē “Klauģi” izdarīja grupveida noziegumu. Ap pusnakti Romans B. un Jūlija R. Arņa G. klātbūtnē pieprasīja savai kursabiedrenei, lai viņa izģērbjas kaila, bet, kad viņa vilcinājās to darīt, abi viņai sita. Kad meitene paklausīja, sāka sist arī Arnis G. Tad viņiem pievienojās citi jaunieši, un visi devās uz bāzes pirti, kur Ināra K. ierosināja meiteni izvarot, taču puiši nepiekrita.
Pēc tam Ināra K. mudināja zēnus likt dzimumlocekli meitenes mutē. Kad Valentīns Č. tā arī izdarīja, Arnis G. sauca, lai viņa sūkājot to kā saldējumu. Pēc tam Ināra K. ierosināja bāzt meitenes dzimumorgānos pudeli, bet pudele neatradās, tāpēc izmantoja turpat atrastu kartupeli. Meiteni atkal sita un spārdīja ar kājām, galvenokārt to darīja Jūlija K. un Ināra K. Tas turpinājās arī tad, kad jaunieši atgriezās guļamtelpā. Meitenei tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kā arī uz viņu spļāva un lika spļaudekļus uzlaizīt. Pāridarījumi un ņirgāšanās turpinājās aptuveni divas stundas, bet Ināra K. viņu sita arī vēl no rīta. Iemesls esot bijis tas, ka meitene talkas laikā esot draudzējusies ar vietējo puisi.
Par šādu cinismu, vardarbību, neķītrām darbībām un cilvēka cieņu aizskarošu izturēšanos padomju tiesnesis Romualds Vonsovičs Valentīnu Č. un Romanu B. notiesāja uz trim gadiem, bet Arni G. uz 2 gadiem vispārējā režīma cietumā, apcietinot viņus tiesas zālē. Taču Jūliju R. un Ināru K. padomju tiesnesis nolēma atzīt par vainīgām, bet atbrīvot no soda.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
