Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekāda lustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. «Tie okupācijas varas līdzskrējēji un aktīvi atbalstītāji, kuri šo varu aktīvi balstīja un virzīja, nav nosodīti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzīvot arī līdz šim. Kā redzam no Vonsoviča gadījuma, viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzīgumu apzinās un pietiekami labi jūtas,» saka Lato Lapsa. 

- Drīzumā iznāks jauna, politiska satura grāmata Kolaborants. Par ko tā būs?

- Ir cilvēki, kuriem ir pilnīga skaidrība, par ko šī grāmata būs. Dīvainā kārtā tie ir nevis autori un izdevēji, bet gan pavisam citi cilvēki. Par to arī gribu runāt. Pagājušajā nedēļā Grāmatizdevēju asociācijas vadība paziņoja, ka tai esot pamatotas aizdomas, ka šī grāmata neatbilst «patiesības principiem». Tāpēc šīs grāmatas reklāmas plakāts Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajos Rīgas grāmatu svētkos neesot vēlams, kaut arī rēķins [par reklāmas plakāta izvietošanu] bija piestādīts, rēķins bija nomaksāts un viss bija kārtībā. Bet... tā kā viņiem ir «pamatotas aizdomas, ka grāmata neatbilst patiesības principiem», tad ejiet no kurienes nākuši.

- Tomēr, par kādu grāmatu galu galā ir runa, un par ko tā būs, jo lasītāji to jau nezina?

- Jā, lasītāji vēl nezina. To zina tikai Grāmatizdevēju asociācija. Tātad runa ir par grāmatu, kuras galvenais varonis, pēdiņās, protams, ir bijušais Latvijas PSR Rīgas pilsētas Kirova rajona Tautas tiesas tiesnesis, vēlāk Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs. Pavisam īsi. Grāmata iznāk pietiek.com grāmatu sērijā Čekisti un komunisti. Līdz šim ir iznākušas divas grāmatiņas ar komunistiskās nomenklatūras un čekas štata darbinieku sarakstiem. Šī jaunā grāmata būs veltīta vienam pavisam konkrētam kolaborantam un viņa veikumam.

- Kāpēc no ļoti garā čekistu un kolaborantu saraksta jūs izvēlējāties tieši šo personāžu, lai viņa «veikuma» izpētei veltītu speciālu grāmatu?

- Gatavojot grāmatu, ir vairākas realitātes, ar kurām jārēķinās. Viena no tām saucas materiālu pieejamība. Otra - iespējamā lasītāju loka interese. Ja mēs paskatāmies portāla pietiek.com lasītāju komentāros, tad tur ir visādi ieteikumi - rakstiet par Gorbunovu, rakstiet par Reiru, rakstiet par to... Par tādu Reiru lasītāju interese droši vien būtu, bet gluži vienkārši nav materiāla. Visi zina, ka biedrs Reirs savulaik bija cītīgs komjaunietis, tika izvirzīts uz komjaunatnes kongresiem, publicēja kvēlus rakstiņus padomju presē, bet patiesībā nekas jau no viņa tur nebija. Savas pēdas padomju realitātē viņš ir atstājis sīkas un nožēlojamas. Mēs varam izsijāt visus viņa darbus no A līdz Z, bet mēs tur neko vairāk no Reira kunga veikuma neatradīsim.

- Atšķirībā no Gorbunova un Reira plašākam lasītāju lokam tāds Vonsoviča uzvārds neko neizsaka. Jā, viņš ir labi zināms noteiktās aprindās, bet ne masās.

- Domāju, ka pēc šīs grāmatas iznākšanas šis tas Vonsoviča kunga atpazīstamībā mainīsies. Vai viņš pats par to būs laimīgs, nezinu, bet tā nav mana problēma. Kā jau teicu, ir vairāki apstākļi, ar kuriem jārēķinās. Vieni ir lasītāju gaidas un interese, citi ir pieejamie materiāli. Ja paskatāmies atpakaļ pagātnē, tad ar Vonsoviča kungu esmu klātienē saticies tikai vienu reizi. Tiesas zālē. Es biju liecinieks, viņš bija nabaga cietušās, kā viņu tur sauca, neatceros, advokāts. Esmu bijis klāt dažādās tiesu sēdēs, bet mani absolūti pārsteidza tas, kā šis cilvēks uzvedās tiesas sēdē. Cik pašpārliecināti, valdonīgi, familiāri viņš var izturēties pret tiesnešiem. Cik nepiespiesti šis cilvēks var tiesas sēdē melot, acīs skatīdamies. Kaut kāds nosēdumiņš no šīs tiesas sēdes palika. Interesants cilvēks.

- Kas tā tomēr bija par tiesas sēdi?

- Ja pareizi atceros, tad tā bija tiesas sēde saistībā ar publicētajiem [žurnālistes] Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu fragmentiem, kuros Jaunalksnes kundze, cik atceros, ar [žurnālisti Baibu] Strautmanes kundzi apspriež [marihuānas] kāsīšu tīšanas smalkumus un citas lietas, kuru publiskošana nopietni aizskāra viņu privāto dzīvi.

- Un Vonsovičs?

- Vonsovičs, manuprāt, bija Ilzes Jaunalksnes aizstāvis tiesvedībā pret Latvijas valsti.

- Vai šajā tiesas sēdē jums radās iespaids, ka Vonsovičam ir kāda lielāka ietekme uz Latvijas tiesu sistēmu nekā parastam advokātam?

- No vienas tiesas sēdes es, protams, nevarēju izdarīt šādu secinājumu, bet bija skaidrs, ka šis bijušais biedrs, tagadējais kungs ir pieradis tiesas zālē uzvesties kā savā buduārā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas gan bija pietiekami skaidrs. Un lika izdarīt šādus tādus secinājumus par viņa vietu neformālajā tiesiskuma sistēmā kā tādā.

- Vai tagad, strādājot pie grāmatas, jums ir izkristalizējusies skaidrība par Vonsoviča vietu šajā sistēmā?

- Man ir drīzāk radies iespaids par visas šīs sugas, kuru es vienā vārdā varētu apzīmēt kā padomju kolaborantus, ietekmi uz tiesiskumu un politisko gaisotni Latvijā kā tādu, jo ir jābūt naivam, iedomājoties, ka pēc padsmit un vairāk gadu stīvēšanās beidzot atvērām čekas maisus un tagad dzīvosim laimīgi, visu noskaidrojuši. Ka visu esam izdarījuši un tagad viss kārtībā. Būšu banāls, bet nekāda lustrācija Latvijas Republikā nav notikusi. Tie okupācijas varas līdzskrējēji un aktīvi atbalstītāji, kuri šo varu aktīvi balstīja un virzīja, nav nosodīti. Viņi savu vainu nav atzinuši, un viņi neko nav nožēlojuši. Ar saviem tikumiem un paradumiem viņi turpina dzīvot arī līdz šim. Kā mēs redzam no tā paša Vonsoviča gadījuma, viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas... nē, es neteikšu Latvijas valstij, jo esmu pārāk labās domās par Latvijas valsti, bet viņi ir pietiekami vajadzīgi Latvijas valsts pašiedomātajai politiskajai elitei, tās lietu kārtošanai. Viņi šo savu vajadzīgumu apzinās un pietiekami labi jūtas.

- Ir dzirdētas runas, ka tieši Vonsovičs ir ja ne gluži «pelēkais kardināls», tad vismaz uz to pusi. Jūs tomēr viņu neizdalāt kādā īpašā, augstākā plauktā? Vienkārši viens no šīs kolaborantu sugas?

- Viņš ir viens no kolaborantu sugas, kurš, pateicoties saviem kolaboranta talantiem, kas parādījās jau padomju laikos, spējis lieliski noderēt noteiktiem Latvijas valsts varas pārstāvju grupējumiem. Viss informācijas apjoms, kas man ir bijis pieejams, pietiekami skaidri liek man izdarīt secinājumu, ka Vonsoviča kunga panākumi tiesvedībās lielā mērā ir balstīti uz dažādām neformālām saitēm. Iespējams, arī ar finansiālu un cita veida segumu.

- Kuras ir tās redzamākās lietas, kurās Vonsovičs ir guvis šos panākumus?

- Šī grāmata diez vai būs par šādām lietām. Varbūt pēc tam būs turpinājums, kas būs vairāk veltīts tam, bet jebkurš cilvēks no malas, kurš redzēja, kā notika Bankas Baltija likvidatoru tiesvedība pret Latvijas Banku un kāds bija šīs tiesvedības, manuprāt, absolūti neloģiskais iznākums, nešaubās, ka Vonsoviča kungs, kurš pārstāvēja Latvijas Banku, iedarbināja visdažādākās sviras, lai šīs tiesvedības rezultāts būtu par labu, nosacīti, Latvijas valstij un par sliktu Bankai Baltija un tās noguldītājiem. Tas ir stāsts, kuram kājas aug no mūsdienās tik aktuālā Rimšēviča kunga. Stāsts ir ļoti vienkāršs. Latvijas Banka, kas tolaik uzraudzīja komercbankas, ļoti nolaidīgi pārraudzīja Banku BaltijaBanka Baltija nobankrotēja, uzraugiem par to būtu vajadzējis samaksāt, jo nolaidība bija acīmredzama, uzskatāma, brēcoša, taču mūsu greizo spoguļu karaļvalstī tiesas iznākums bija pilnīgi cits.

- Ja atgriežamies pie čekas maisiem, tad jāatzīmē ļoti īpatnēja sabiedrības reakcija uz dažādu, samērā populāru personu, teiksim, bijušā LU rektora Mārča Auziņa un citu, atrašanos šajos maisos. Daudzi populāri, inteliģenti cilvēki ar milzu entuziasmu aizstāv šīs personas, atrodot viņu kolaborācijai visdažādākos attaisnojumus. Ar ko izskaidrojama šī faktiskā nostāšanās kolaborantu pusē?

- Ar latvieša dzimtcilvēka dabu. Es to nespēju izskaidrot citādi. Ne visi latvieši, bet pietiekami liela latviešu nācijas daļa uzskatāmi demonstrē, ka viņi nav brīvi cilvēki, ka viņi nekādas personiskās brīvības un tiesības nav pelnījuši un to nemaz arī nevēlas. Šī tēma ir tik nepatīkama... Ja pavisam īsi, tad man nav saprotama šī vēlēšanās attaisnot neattaisnojamas lietas. Man nav saprotama cilvēku vēlme teikt - nu ja, viņš mūs tur nodeva, darīja pāri, bet tas jau bija tik sen... nu paskat, kāds lāga onkulis... vai dieniņās... varbūt tā nemaz nebija. Viņu noteikti kāds apmeloja utt., utt., dzīvosim draudzīgi. Tāda ir pietiekami lielas sabiedrības daļas noskaņa, ko veicina arī tas, ka liela daļa čekas maisos esošo joprojām ir sabiedriskajā apritē. Roka roku mazgā, vārna vārnai acī neknābj, un atkal nonākam pie tā paša. Nekāda lustrācija Latvijā nav notikusi. Uz pirkstiem varam saskaitīt tos, kuri pēc atrašanas čekas maisos ir atzinuši savu vainu un kaut ko nožēlojuši. Kaut vai formāli. Tas, ko mēs dzirdam, ir - oi, mani tur kļūdas dēļ, tas nebiju es, mani apmelo, es tur neko nedarīju, visus nabaga stulbos čekistus es, gudrinieks, vazāju aiz deguna un par viņiem ņirgājos. Patiesībā cilvēki, kas nāk klajā ar šādām pasaciņām, realitātē ņirgājas par Latvijas sabiedrību, un, kā mēs redzam, Latvijas sabiedrības liela daļa to ar prieku apēd, nolaizās un saka - nu labi.

- Varbūt nosauksim tos cilvēkus, kuri tomēr ir savu vainu atzinuši un kaut daļēji to nožēlojuši, piemēram, dzejnieks Rokpelnis.

- Vai Rokpelnis nāca ar atklātu, skaidru nožēlu? Vai Rokpelnis nebija tas, kurš, latviski sakot, sapsihojās un laikus vēl pirms čekas maisu atvēršanas sāka skaidroties, kāpēc... nu, tur viss nebija tā, kā izskatās, un vispār, nevienam jau pāri neko nenodarīju. Tagad, kad mēs runājam, es pie sevis domāju, ka laikam nevaru nosaukt nevienu konkrētu cilvēku, kurš pēc čekas maisu atvēršanas un viņa vārda atrašanas tajos būtu to atzinis un īsti nožēlojis.

- Kā Georgs Andrejevs savulaik.

- Jā, Georgs Andrejevs tam laikam, ko viņš izdarīja, bija gluži pieņemami. Mēs dzīvotu diezgan citā valstī, ja maisi būtu atvērti tolaik un kāds bariņš cilvēku būtu spiesti pateikt to pašu, ko pateica Georgs Andrejevs, vai vienkārši būtu izslēgti no sabiedriski politiskās aprites sabiedrības sašutuma dēļ. Es pārcilāju atmiņā visu to, ko esmu medijos redzējis, un neredzu nevienu, kurš būtu pateicis - jā, es uzrakstīju ziņojumu, nostučīju, tāpēc ka... un kaut kāds iemesls, kaut vai sadomāts. Papildus tiem, kas ir čekas maisos, vēl ir tūkstoši, kas ir bijuši kolaboranti tādos veidos, par kuriem mūsu valstī nav pieņemts kādu nosodīt. Te mēs nonākam pie bijušā biedra, tagad kunga Vonsoviča, kurš Latvijas brīvvalsts laikā nekad nav pieminēts saistībā ar tiem spriedumiem, kurus viņš ir taisījis kā padomju tautas tiesas tiesnesis. Mēs varam tāpat kā par jebkuru čekas aģentu teikt - oi, nabadziņš, tāda bija dzīve, nevarēja nepakļauties. Dzīve patiešām bija tāda, bet bija cilvēki, kas nepakļāvās. Tieši tāpat mēs varam teikt par bijušo biedru Vonsoviču - oi, nabadziņš, viņš taču bija tajā tiesā tiesnesis un nevarēja citādi. Bija padomju likumi, un viņam vajadzēja pakļauties sistēmai. Tās ir pilnīgas blēņas. Neviens neiegrūda biedram Vonsovičam dibenā ne lodāmuru, ne ko citu un nedzina viņu kļūt par padomju represīvās sistēmas izmeklētāju, nedzina tālāk uz Kirova rajona tiesu par tiesnesi un nelika viņam pieņemt ļoti specifiskus spriedumus, par kuriem plašāk varēs lasīt jaunajā grāmatā. Neviens viņam nelika fantastiskos ātrumos taisīt karjeru un, paša vārdiem runājot, kļūt par visu laiku [gados] jaunāko LPSR Augstākās tiesas tiesnesi. Neviens viņam nelika piespriest, viņa paša vārdiem, vismaz četrus nāves sodus, kuri... kur ir palikuši šie spriedumi, ir atsevišķa, ļoti interesanta tēma. Par to, kas ir noticis ar biedra Vonsoviča taisītajiem spriedumiem un kāpēc tie no arhīviem (ir tāda sajūta) ir pačibējuši nezināmos virzienos.

- Vai varat minēt kādu no Vonsoviča taisītajiem spriedumiem?

- Tad tomēr jāsagaida grāmata.

- Kaut vienu. Kliedzošāko.

- (Ilgi domā, tad kaut ko grib teikt, bet pusvārdā apraujas.) Vārdu sakot, padomju valstī kopējā tiesiskuma nostāja bija tāda, ka ir buržuāziskie un proletāriskie noziegumi. Ja jūs dzērumā kādam iesitat pa galvu, nozogat mašīnu vai izvarojat, tad tas ir proletārisks noziegums. Proletārietis ir vienkāršs cilvēks, un tā gadās. Bet ir buržuāziskie noziegumi, kad jūs mēģināt kaut ko neatļautu pārdot, nopirkt, saražot un pārdot. Tur bardzība bija pilnīgi cita. Tāpēc, skatoties uz biedra Vonsoviča taisītajiem spriedumiem, redzam padomju tiesiskuma nostāju, izpildītu ar īpašu enerģiju un degsmi. Redzam ļoti mazus sodus par izvarošanām, mazus, pat nosacītus sodus par nolaidību, kuras dēļ ir gājis bojā bērns, un tajā pašā laikā mēs redzam ļoti iespaidīgus cietumsodus par to, ko tolaik sauca par spekulāciju, bezstrādes ienākumu gūšanu un tamlīdzīgi. Kad šī grāmata iznāks, tad Vonsoviča kungs varēs spiegt un brēkt, ka tādi bija likumi un es tur neko nevarēju. Vēlreiz atkārtoju, nevienu kolaborantu padomju sistēma nespieda ar varu darīt to, ko viņi darīja. Viņi paši vēlējās šajā sistēmā plaukt un zelt, un viņi paši darīja visu to, lai šajā sistēmā justos pēc iespējas labāk. Tāpēc īpaši centīgi un enerģiski darīja to, ko sistēma no viņiem gaidīja.

- Kad šī grāmata būs pieejama lasītājiem?

- Grāmata ir sagatavošanā, un domāju, ka tā noteikti iznāks vēl šogad. Mēs esam tikušies dienā, kad dienu iepriekš Latvijas Radio saskaņā ar noslēgtu reklāmas līgumu ir sācis raidīt izdevēja sludinājumu, kurā ir lūgts cilvēkus, kuri varētu kaut ko pavēstīt par padomju kolaborantu Romualdu Vonsoviču, sniegt par to informāciju. Taču šāds sludinājums ir ticis pārraidīts precīzi vienu reizi, pēc kura uz Latvijas Radio nezināmi juristi ir izdarījuši tādu spiedienu, ka šo sludinājumu kampaņa ir pārtraukta. Ar norādēm, ka Latvijas Republikā nav pieļaujama iejaukšanās personu privātajā dzīvē. Šādā veidā Latvijas sabiedriskais radio traktē informācijas vākšanu par konkrētu personu. Pašlaik ir iesniegts jauns sludinājuma teksts, kurā Latvijas iedzīvotāji ir aicināti sniegt informāciju par bijušo padomju tiesnesi, kura vārdu Latvijas likumi neatļauj nosaukt sabiedriskajā radio šādā sludinājumā. Skatīsimies, kā mums ies tālāk. No tā, kāda informācija ienāks papildus, būs atkarīgs iznākums. Varbūt tās būs divas grāmatas. Ko var zināt? Uzskatu, ka Vonsoviča kungs ļoti spilgti personificē tos daudzos tūkstošus padomju kolaborantu, kuri nekādā veidā līdz šim nav tikuši Latvijas Republikā nosodīti par savu darbību un joprojām šeit dzīvo kā nieres taukos.

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

88
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

FotoŅemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu pārsteigumu, kuru klusībā īstenoja labklājības ministre Ramona Petraviča un kuram plašāka sabiedrība nepievērsa uzmanību.
Lasīt visu...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...