„Kolaborants”: Zigmars Liepiņš un citi „estrādes mākslinieki” „nostučī” par „kreisās naudas” saņemšanu – un Romualds Vonsovičs kultūras nama direktoram piespriež 3,5 gadus cietumā
PIETIEK10.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zigmars Liepiņš un citi „estrādes mākslinieki” „nostučī” par „kreisās naudas” saņemšanu – un padomju tautas tiesnesis, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs „vainīgajam” kultūras nama direktoram piespriež 3,5 gadus cietumā: Pietiek šodien ekskluzīvi pārpublicē vienu no vairāk nekā trim desmitiem jaunajā grāmatā „Kolaborants” publicēto R. Vonsoviča taisīto spriedumu cilvēkiem, kuru uzskati un rīcība nesakrita ar R. Vonsoviča pārstāvētās padomju okupācijas varas viedokli.
Kā norādīts grāmatā, šis ir vienīgais padomju tiesneša R. Vonsoviča spriedums, kas nav anonimizēts: Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesas tiesnesis R. Vonsovičs 1986. gada 13. jūnijā izskata Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama direktora Andreja Ahuna krimināllietu, kurā viņš apsūdzēts par “ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un personiskas ieinteresētības dēļ”, kaut patiesībā – par rīcību, lai spētu samaksāt par estrādes mākslinieku uzstāšanos kultūras nama pasākumos.
Vairāk nekā desmit gadus A. Ahuns bija pierakstījis nostrādātās stundas un fiktīvus darbiniekus kultūras nama pašdarbības ansamblim “Harmonija”, bet aprēķināto un izmaksāto naudu izmantojis citām kultūras nama vajadzībām, lielākoties pazīstamu un talantīgu mākslinieku – aktieru, mūziķu u. c. – piesaistei kultūras nama “Poētiskās kafejnīcas” pasākumiem.
Spriedumā sīki uzskaitīts, kad, kam un cik lielas summas fiktīvi aprēķinātas, kā arī kam un cik nelegāli izmaksātas. Kopā A. Ahuns padomju tautas tiesneša R. Vonsoviča ieskatā desmit gadu laikā bija izlietojis vairāk nekā 72 tūkstošus rubļu.
Par naudas saņemšanu bez parakstīšanās par piedalīšanos “Poētiskajā kafejnīcā” liecinājuši tādi ļaudis kā Z. Liepiņš, M. Zīvere, I. Vanzovičs, L. Krivāns, R. Zagorskis, V. Šoriņš, H. Ritenbergs, A. Kukuvass, Ž. Siksna u. c. sabiedrībā pazīstami mākslinieki.
Kultūras nama direktoram padomju tiesnesis R. Vonsovičs piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem vispārēja režīma labošanas darbu kolonijā.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
