„Kolaborants”: Zigmars Liepiņš un citi „estrādes mākslinieki” „nostučī” par „kreisās naudas” saņemšanu – un Romualds Vonsovičs kultūras nama direktoram piespriež 3,5 gadus cietumā
PIETIEK10.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zigmars Liepiņš un citi „estrādes mākslinieki” „nostučī” par „kreisās naudas” saņemšanu – un padomju tautas tiesnesis, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs „vainīgajam” kultūras nama direktoram piespriež 3,5 gadus cietumā: Pietiek šodien ekskluzīvi pārpublicē vienu no vairāk nekā trim desmitiem jaunajā grāmatā „Kolaborants” publicēto R. Vonsoviča taisīto spriedumu cilvēkiem, kuru uzskati un rīcība nesakrita ar R. Vonsoviča pārstāvētās padomju okupācijas varas viedokli.
Kā norādīts grāmatā, šis ir vienīgais padomju tiesneša R. Vonsoviča spriedums, kas nav anonimizēts: Rīgas pilsētas Kirova rajona tautas tiesas tiesnesis R. Vonsovičs 1986. gada 13. jūnijā izskata Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama direktora Andreja Ahuna krimināllietu, kurā viņš apsūdzēts par “ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un personiskas ieinteresētības dēļ”, kaut patiesībā – par rīcību, lai spētu samaksāt par estrādes mākslinieku uzstāšanos kultūras nama pasākumos.
Vairāk nekā desmit gadus A. Ahuns bija pierakstījis nostrādātās stundas un fiktīvus darbiniekus kultūras nama pašdarbības ansamblim “Harmonija”, bet aprēķināto un izmaksāto naudu izmantojis citām kultūras nama vajadzībām, lielākoties pazīstamu un talantīgu mākslinieku – aktieru, mūziķu u. c. – piesaistei kultūras nama “Poētiskās kafejnīcas” pasākumiem.
Spriedumā sīki uzskaitīts, kad, kam un cik lielas summas fiktīvi aprēķinātas, kā arī kam un cik nelegāli izmaksātas. Kopā A. Ahuns padomju tautas tiesneša R. Vonsoviča ieskatā desmit gadu laikā bija izlietojis vairāk nekā 72 tūkstošus rubļu.
Par naudas saņemšanu bez parakstīšanās par piedalīšanos “Poētiskajā kafejnīcā” liecinājuši tādi ļaudis kā Z. Liepiņš, M. Zīvere, I. Vanzovičs, L. Krivāns, R. Zagorskis, V. Šoriņš, H. Ritenbergs, A. Kukuvass, Ž. Siksna u. c. sabiedrībā pazīstami mākslinieki.
Kultūras nama direktoram padomju tiesnesis R. Vonsovičs piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem vispārēja režīma labošanas darbu kolonijā.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
