Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada 23. novembrī notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) samits, kas beidzās ar skandālu – Armēnijas premjers Nikols Pašiņans kritizēja KDLO par tās nevēlēšanos aizstāvēt Armēniju karā ar Azerbaidžānu. Agrāk publiski kritizēt Vladimiru Putinu nedrīkstēja, tagad drīkst. Ja pirms gadiem sešpadsmit vienīgais, kurš neklanījās līdz zemei Putina priekšā NVS samitos, bija Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, tad tagad drosmīgi ir kļuvuši jau vairāki.

Atsvaidzinām atmiņu

Sākotnējo Kolektīvās drošības līgumu (KDL) 1992. gada 15. maijā uz piecu gadu termiņu parakstīja Armēnija, Krievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna. 1993. gadā līgumam pievienojās Azerbaidžāna, Baltkrievija un Gruzija. Kad pienāca brīdis pagarināt līgumu 1999. gadā, tad izrādījās, ka Azerbaidžāna, Gruzija un Uzbekistāna nacionālās drošības jomā vēlas iet savu - no Maskavas neatkarīgu ceļu.

ASV iedeva kurvīti Krievijai, kad Putins zondēja par iespēju iestāties NATO bez Krievijas demokratizācijas. Ak tā, nemīlat mūs?! Nu tad mums būs savs “NATO”! 2002. gada Maskavas sesijā sākās KDL pārveides process par starptautisku veidojumu - Kolektīvās drošības līguma organizāciju, kuras pamatlīguma 4. pants tika definēts līdzīgi NATO idejai, tomēr nedaudz atšķirīgi: „Agresijas akta gadījumā, kurš būtu vērsts pret jebkuru no valstīm - dalībniecēm, visas pārējās valstis - dalībnieces sniegs tai nepieciešamo palīdzību, ieskaitot militāro, kā arī sniegs palīdzību ar tiem līdzekļiem, kuri atrodas to rīcībā.”

Uzbeki te stājās iekšā (2006. g.), te lēca ārā (2012. g.), redzot, ka konfliktos ar citām Centrālāzijas valstīm Maskava nesteidzas atbalstīt Taškentas pozīciju. KDLO pašlaik ir sešas dalībnieces: Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.

Armēnija

Karš par Kalnu Karabahu apliecināja, ka KDLO nevēlas (nespēj) aizstāvēt savas dalībvalstis. Putinu joprojām valša solī apdejo Aleksandrs Lukašenko, kurš skarbi sarāja Pašiņanu TV kameru priekšā aptuveni šādi: beidz sūdzēties par Azerbaidžānu! Vienojieties savā starpā, un tad jums būs miers! Kāda KDLO gar to daļa?!

Putina kavēšanās ar palīdzību bija daļēji saistīta ar vēlmi sodīt Pašiņanu par demokrātisko reformu īstenošanu. Ko vēl neiedomāsies, sarīko ielu revolūciju un nonāk pie varas! Ja nu krievi seko tādam piemēram, ko tad? Rezultātā Turcija ar Azrebaidžānas rokām nostiprināja savas pozīcijas Kaukāza dienvidu pusē. Kā Putins, tā viņa runas vīrs Dmitrijs Peskovs pēc 23. novembra samita teica, ka svarīgi būtu, lai Armēnija spētu rast mieru ar Azerbaidžānu. Tādējādi Erevāna tika atstāta bez KDLO atbalsta arī diplomātiskajā frontē.

Tādā situācijā Armēnijai būtu jāiet prom, tikai kur tā ies, kas sniegs drošības garantijas? Valsts energosektors jau sen ir Krievijas rokās, gandrīz visi ārpolitikas vektori iepriekš bija Maskavas virzienā. Lūk, tā iet tiem, kuri paļaujas uz krievu lāča aizsardzību. Pašiņanam atlika tikai protestēt, kopbildes uzņemšanas laikā nostājoties izteikti tālu no Putina. Armēnija vēl gan iepliķēja Krieviju arī ar to, ka atteicās no KDLO mācību rīkošanas.

Baltkrievija

Arī tuvajiem “brāļiem” KDLO ietvarā ir gājis kā pa kalniem. Aleksandrs Lukašenko gandrīz katrā strīdā ar Kremli par dabasgāzes cenām ir runājis Maskavas virzienā lieliem burtiem un skaļiem vārdiem. 2009. gadā viņš teica: “Ekonomika kalpo par pamatu mūsu kopējai drošībai. Bet, ja Baltkrievijas tuvākais KDLO sabiedrotais mēģina sagraut šo bāzi un de facto spiež baltkrievus uz ceļiem, kā mēs varam runāt par drošības konsolidēšanu KDLO telpā.”

Tajā pašā gadā - pēc atteikšanās apmeklēt KDLO samitu - Lukašenko paziņoja: “Kāpēc mūsu vīriem vajadzētu cīnīties Kazahstānā? Mātes varētu man vaicāt, kāpēc es sūtu viņu dēlus karot tik tālu no Baltkrievijas? Par ko? Par vienotu enerģētikas tirgu? Tas nav tas, no kā dzīvības ir atkarīgas. Nē!”

Tiklīdz vienošanās par cenu tika panākta, Baltkrievijas diktators atsāka runāt par brāļu tautām, kuras 1945. gadā bija vienos ierakumos… 2015. gadā Lukašenko nepakļāvās Putinam un nedeva iespēju Krievijai izveidot militāro aviācijas bāzi Baltkrievijā. Toreiz viņš vēl ko tādu spēja, vairs ne.

2022. gadā redzam klusu Baltkrievijas militāru okupāciju, ko īsteno Krievija. Abu valstu bruņotie spēki de facto tiek lēnām apvienoti; virsvadību, protams, patur Krievija. Lūk, tik maksā palīdzība Lukašenko noturēt (daļēju) varu Baltkrievijā! Tagad bijušais sovhoza direktors ir saaudzis ne tikai ar savas valsts varu, bet arī ar Kremli. Nesen viņš teica, ka, Krievijai sagrūstot, “mēs paliksim zem tās drupām”.

Kirgzistāna un Tadžikistāna

Centrālāzijas valstis savstarpēji plēsās, dažas no tām cerēja, ka KDLO ļaus iegūt Maskavu par palīgu, bet šī palīdzība maksā daļu suverenitātes. Turklāt pēdējie gadi ir parādījuši kirgīziem, ka nav arī pašas palīdzības.

Kirgizstāna ir svarīga Krievijai no drošības perspektīvas. Krieviem tur ir aviobāze Kantā, kur dislocēti militārie iznīcinātāji SU-24, SU-25, SU-27, mācību-treniņu lidmašīnas L-39 un helikopteri Mi-8 u.c. Papildus tam vēl ir sakaru centrs Kara-Baltā, kas nodrošina radiosakarus ar kuģiem un zemūdenēm. Ir seismiskās stacijas, kas seko zemestrīcēm un kodolieroču izmēģinājumiem. Nu un vēl - FSB operatīvā pierobežas grupa Ošā. FSB sargā arī Tadžikistānas un Ķīnas robežu (430 km), jo Krievijai patīk kontrolēt kaimiņus.

Tadžikistānā, drošs paliek drošs, ir krievu militārpersonas (ap 7000). Krievijas 201. karabāzē Dušanbē agrāk ietilpa trīs motostrēlnieku pulki, 670. aviogrupa, 303. atsevišķā helikopteru eskadriļa, 295. psiholoģisko operāciju vienība, kā arī sakaru, izlūkošanas, apgādes bataljoni. Iespējams, ka Krievijas-Ukrainas kara dēļ šie skaitļi un dati jau ir mainījušies.

Vēl krievi pie tadžikiem izvietoja 1109. atsevišķo optiski elektronisko centru „Nurek”. Tajā ietilpstošais automatizētais komplekss „Okno” nodrošina kosmiskās telpas kontroli no 2000 līdz 40000 km augstumā. Ja Krievija ir klāteoša Tadžkistānā militāri, tad Ķīna - ekonomiski. Tadžikistānas lielākie importa un eksporta partneri ir Ķīna un Turcija, nevis Krievija.

Kā šīs divas visnabadzīgākās NVS valstis jūtas KDLO? Nesen notika Tadžikistānas un Kirgizstānas spēku savstarpēja apšaude uz valstu robežas, tika nogalināti aptuveni 100 cilvēki, bet KDLO neklapēja ne ar ausi. Starp abām valstīm kopš PSRS sabrukuma ir domstarpības gandrīz par pusi no savstarpējās robežas.

Kirgizstāna, reaģējot uz Krievijas palīdzības trūkumu robežsadursmju laikā, līdzīgi kā Armēnija atcēla liela mēroga KDLO militārās mācības, kas tai bija jārīko. Turklāt kādā no tikšanās reizēm Kirgizstānas vadītājs Sadirs Japarovs lika Putinam uz sevi gaidīt. Agrāk tā nedrīkstēja, tagad drīkst.

Putins dabūja savu tiesu arī no ilgadējā Tadžikistānas vadoņa Emomali Rahmona, kad viņš uzrunāja Vladimiru Vladimiroviču Krievijas un Vidusāzijas samitā Astanā 2022. gada 14. oktobrī. Sarkana seja, dusmīgs tonis un septiņu minūšu monologs, kurā Rahmons kritizēja Krieviju par investīciju trūkumu Tadžikistānā un Kremļa nenopietno attieksmi pret Centrālāzijas valstu galvaspilsētām. Agrāk tā nedrīkstēja, tagad drīkst.

Kazahstāna

Impēristi nemāk draudzēties. 2020. gadā Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Ņikonovs Kazahstānas teritoriju nosauca par "lielu dāvanu no Krievijas". Lai situāciju padarītu vēl ļaunāku, 2022. gada augustā Dmitrijs Medvedevs Krievijas sociālo mediju vietnē VK publicēja ierakstu, nosaucot Kazahstānu par “mākslīgu valsti”.

Prezidents Kasims Ž. Tokajevs nepalika maskaviešiem parādā; kopīgā diskusiju paneļa laikā ar Putinu Sanktpēterburgā viņš pauda, ka Kazahstāna neatzīs t.s. Doņeckas un Luhanskas tautas republikas par neatkarīgām valstīm. Nez, ko tajā brīdi domāja netālu sēdošais Putins? Arī tu, Brut?

Krievi ir klātesoši Kazahstānā militāri; Guļšadā ir Krievijas radiotehniskais centrs „Balhaš -9”, kurā ietilpst radiolokācijas stacija „Dņestr” un divas radiolokācijas stacijas - „Dņepr” (pretraķešu brīdināšanas sistēma ar darbības rādiusu - 3000 km). Vēl plašā Kazahstāna dod iespēju Krievijai izmantot vairākus pretraķešu aizsardzības sistēmu un lidmašīnu izmēģinājumu poligonus un Baikonuras kosmodromu.

Kazahi ir bijuši cieši Krievijas sabiedrotie NVS integrācijas projektos, jo sevišķi Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Bet kopš Krimas nelikumīgās aneksijas mīlestība strauji atdziest. 2022. gada 6. janvārī KDLO (lasi - Krievija!) atsaucās uz aicinājumu un izvietoja karaspēku Almati.

Bet jau 11. janvārī savā runā parlamentā Kazahstānas prezidents Tokajevs apgalvoja, ka KDLO misija ir pabeigta, un jau līdz 19. janvārim Krievijas spēkiem bija jādodas mājup. Vai bez Ķīnas mājiena kas tāds, turklāt tik ātri būtu noticis? Kazahstāna joprojām mēģina lavierēt starp Krieviju un Ķīnu, bet Pekina sāk ņemt virsroku. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, viesojoties Kazahstānā, 14. septembrī pauda: "Neatkarīgi no tā, kā mainītos starptautiskā situācija, mēs turpināsim apņēmīgi atbalstīt Kazahstānu tās neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā.” Kremļa tehnologi no šī brīža lai aizmirst par separātisma kūdīšanu Kazahstānas ziemeļos!

Neilgi pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā, 3. martā no Kazahstānas uz Ukrainu izlidoja lidmašīnas ar humāno palīdzību. Divas dienas pirms tam Tokajevs, uzstājoties valdošās partijas kongresā, teica par karu Ukrainā: “Cita ceļa nav. Slikts miers ir labāks par labu karu. Bez miera nebūs attīstības. Savukārt Kazahstāna ir gatava sniegt visu iespējamo palīdzību, tostarp starpniecības pakalpojumus, ja, protams, tie būs nepieciešami.”

No vienas puses - gludi un diplomātiski par mieru. No otras - iedomāsimies, ka Latvija karo ar Krieviju, un Igaunija kopā ar Lietuvu stāsta, ka ir gatavas būt par vidutājām sarunās... Tas ir neiedomājami vienas īstas alianses ietvaros, bet tā ir realitāte fiktīvajā - KDLO, kur Maskava nevar pasaukt palīgā pat tuvākos sabiedrotos... KDLO 4. panta algoritms nedarbojas.

Nobeigumā: Solovjovs atkal dusmojas

Būtu pāragri teikt, ka EES un KDLO jau jūk ārā, bet centrbēdzes tendences ir labi redzamas. Pēc 2008.-2009. gada ekonomiskās krīzes Krievijas un Kazahstānas rīcībā bija ievērojami finanšu resursi, lai mazinātu krīzes negatīvās sekas reģionā (tostarp izveidojot Pretkrīzes fondu (tagad - Eirāzijas Stabilizācijas un attīstības fonds). 2023. gadā tādu iespēju nav, tāpēc Eirāzijas Ekonomiskās savienības integrācija neizbēgami vājināsies. Kazahstāna regulāri komunicē ar ES un ASV, lai nenokļūtu zem sekundārajām sankcijām dēļ tirdzniecības ar Krieviju.

Savukārt KDLO ir pārvērtusies par Kolektīvas nedrošības organizāciju; tās dalībnieces nesaņem pat to atbalsta minimumu, uz ko bija cerējušas. KDLO līdere nevis vairo mieru un drošību, bet neizprovocēti uzbrūk kaimiņvalstij, īsteno kara noziegumus, slepkavo civilos iedzīvotājus. NATO alianses formālās līdzinieces - KDLO - jēga strauji zūd. Mākslīgi radītas organizācijas, kurām nav reālu un visām to dalībniecēm vienotu mērķu, nav spējīgas pastāvēt ilgtermiņā.

Ja NATO pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu uzsākšanas 2014. gadā strauji pamodās un no jauna sāka apzināties savas pastāvēšanas jēgu, tad KDLO dalībvalstis pat pēc Hersonas pilsētas zaudēšanas nepakustināja uzacis. No Kremļa perspektīvas tā taču ir Krievijas teritorija, kurai uzbrūk Ukrainas spēki!

Kad propagandists Vladimirs Solovjovs savā naida šovā centās šo domu attīstīt, tad viņam nepiekrita pat 2014. gada hibrīdkara aktīvs īstenotājs - krievu imperiālists, NVS valstu institūta direktors un Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins. Solovjovs, šķiet, neko tādu nebija gaidījis, tāpēc iedegās dusmās. Nez, kas ir noticis? Kāpēc KDLO dalībvalstis nenāk palīgā un nekaro par nabadzīti Krieviju, kurai uzbrūk ļauns naidnieks?

Novērtē šo rakstu:

47
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...