Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izņēmumu nav. Pašlaik neskaidra nākotne ir visiem. Tā ir neskaidra visām rasēm un nācijām. Nākotne ir pārvērtusies par savdabīgu bezdibeni planētas iedzīvotājiem. Nākotnes bezdibeņa malā stāv visa cilvēce. Visas cilvēces kolektīvā nākotne ir neskaidra.

Cilvēces vēsturē tāds stāvoklis ir pirmo reizi. Pirmo reizi cilvēce funkcionē kā socioloģiski vienots veselums. Pirmo reizi cilvēce saskaras ar analoģiskām sociālajām problēmām. No to risinājuma būs atkarīgs planētas sociuma liktenis.

Turklāt šīs problēmas ir jārisina kopīgiem spēkiem. Augstprātīgi ignorēt kolektīvo pieeju un individuāli atstāt nākotnes bezdibeņa malu, egoistiski formējot tikai savu rītdienu, acīmredzot neizdosies nevienai rasei un nācijai. Izdosies tikai imitēt individuālo pieeju, nesasniedzot patiesu laimi un eksistenciālo pilnvērtību.

Bet tās ir tikai skaistas retoriskās frāzes. Diemžēl šodien ir sastopama konkrēta darbība, rūpējoties tikai par sevi. Jau labu laiku ir nepārprotami redzami atsevišķu nāciju centieni veidot tikai saviem pilsoņiem saulainu nākotni, daudz nerēķinoties ar pārējo nāciju sociālajām interesēm. Turklāt citu nāciju dzīves telpu pārvēršot par drausmīga haosa, ģeopolitiskās okupācijas un dabas resursu izzagšanas zonu.

Pašaizsardzībai tiek veidoti melni makroreģioni. Tos haotizē, lai varētu vieglāk kontrolēt un ekspluatēt. Haotizācijas programmā ietilpst nākotnes ideālu retušēšana. Ja cilvēku apziņā ir aizkrāsoti nākotnes ideāli, tad viņi zaudē jebkādu dzīves jēgu un ērti pakļaujas haotizācijas tehnoloģijām.

Mums tas ir ne tikai labi saprotams, bet arī fiziski rūgti pazīstams. Arī mēs esam ģeopolitiski okupēti un tiekam nemitīgi apzagti. Par mums neviens nerūpējas, kā arī mums pašiem neļauj par sevi rūpēties pilnā mērā.

Protams, var apspriest jautājumu, vai vispār esam spējīgi par sevi rūpēties bez citu līdzdalības. Tas mums vienmēr ir bijis aktuāls jautājums. Arī tagad mēs savu dzīvi esam noveduši līdz tādam līmenim, ka mūsu nākotne ir atkarīga no citu interesēm un žēlsirdības.

Tā ir bezizeja. No kāda gaidīt žēlsirdību kolektīvās nākotnes bezdibeņa malā ir ļoti naivi un bezcerīgi. Patiesi lolota žēlsirdība nav praktiski iespējama. Turklāt žēlsirdības gaidīšana nepiestāv stiprām dvēselēm un nedara godu nevienam etnosam.

Līdz šim pret mums visnecienīgāk ir izturējušies vācieši un amerikāņi. Vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris ir Vācijas arhīvos atradis fašistu plānus mūs iznīcināt kā nevērtīgu tautu. Tas notiktu pēc fašistu uzvaras II Pasaules karā.

Hitlers bija uzdevis stratēģiski gādāt par iekaroto tautu un zemju apsaimniekošanu Austrumu okupēto teritoriju valsts ministram Alfrēdam Rozenbergam. No viņa attieksmes lielā mērā bija atkarīga mūsu tautas nākotne pēc kara.

Kā zināms, Rozenbergs ir „mūsējais”. Viņš dzimis Igaunijā, mācījies Rīgā. Ziņojumos fīreram viņš salīdzina igauņus un latviešus. Vadās no savas pieredzes. Igauņi tiek raksturoti kā prasmīga, taupīga un visādā ziņā godīga tauta. Savukārt latviešiem esot nepilnvērtības komplekss. Viņi nav pelnījuši reiha saudzīgi organizētu nākotni. To ir pelnījuši tikai igauņi.

Amerikāņi savu draudzīgo vērtējumu noformēja oficiālā veidā, publiski kauninot mūs kā mazus bērnus vai neglābjamus plānprātiņus. Bet galvenais – nekautrīgi un kundziski iejaucoties mūsu iekšpolitikā.

Tautas vēsturē netiks aizmirsta ASV vēstnieces Ketrīnas Beilijas runa Latvijas universitātē 2007.gada 16.oktobrī. Vēstniece nediplomātiski skarbā formā kritizēja visas mūsu jaunlaiku klasiskās vājības – korupciju, zagšanu, tiesiskuma trūkumu, oligarhu kundzību, banku kriminālo darbību, politiskās varas aplamības utt.

Vēstnieces kopējais objektīvais secinājums bija bargs – mēs netiekam galā ar savu valsti. Latvijā tagad vara esot daudz vājāka nekā padomju laikā. Tāpēc lietpratīgas un stingras varas trūkums apdraud valsts brīvību un valsts nākotnes izredzes.

Elitāras tautas statuss mums bija Padomju Savienībā. Mūs cienīja, mīlēja, apbrīnoja, atdarināja, izvirzīja kā paraugu pārējām padomju tautām. Nepārtraukti slavēja mūsu mākslu, zinātni, rūpniecību, lauksaimniecību, zvejniecību. To šodien daudzi nostalģiski atceras. Arī šo rindu autors nav aizmirsis, ar kādu patiesu cieņu izturējās pret mūsu zinātni. Mums bija viens no lielākajiem zinātniskajiem potenciāliem Austrumeiropā.

Taču daudzi par to negrib dzirdēt. Pirmkārt un galvenokārt negrib dzirdēt tie, kuri var tikai naivi cerēt kādreiz iemantot elementāru cieņu ES tautu kolektīvā. Neslēpsim – viņu cerības nekad nepiepildīsies. Rietumu sirds dziļumos mēs vienmēr paliksim „barbari” tāpat kā visi pārējie Romas impērijā neietilpstošie etnosi, kuri tika kristīti (visbiežāk ar spēku) apmēram 1000 gadus vēlāk nekā „īstie eiropieši”.

No Austrumeiropas „barbaru” valstīm pašlaik Krievija ir sapratusi sava nacionāli oriģinālā vēsturiskā projekta nepieciešamību, lai nevajadzētu neziņā mūžīgi mīņāties nākotnes bezdibeņa malā.

Pēc PSRS sabrukuma arī Krievija dumji traucās uz „Eiropu”. Taču tai parādīja trīspirkstu kombināciju. Uzskata, ka tas konkrēti notika 2004.gadā. Krievijai nekad nebūs vieta Rietumu kopējā mājā. To Krievijas valstsvīriem pateica skaidri un nepārprotami. Krievijas politiskā un intelektuālā elite tūlīt prata izdarīt attiecīgos secinājumus un sākt veidot savas mājas atbilstoši savas nācijas kultūras vajadzībām.

Tas nav viegls ceļš. Nav viegli otrā rītā atsacīties no gadsimtiem ilgā vesternizācijas kārdinājuma. Krievija ceļu uz Eiropu, kā atceramies, „cirta” arī caur baltu apdzīvoto teritoriju. Krievijas vēsturē bija vairākas intensīvas vesternizācijas kampaņas. Visjaunākā kampaņā bija PSRS un sociālisma sistēmas sagraušana „perestroikas” viltīgajā aizsegā. „Perestroika” principā bija vesternizācijas kampaņa.

Šodienas Krievijas ērglim pagaidām ir trīs galvas. Pirmajā galvā dominē etatiska ideoloģija, akcentējot valsts lomu ekonomikā, izglītībā, veselības aizsardzībā un citās sociālajās sfērās. Otrajā – nacionālās varenības retorika, trešajā – neoliberālisma murgi. Par laimi krievu elite paškritiski atzīst šizofrēnisko situāciju. Uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no murgojošās trešās galvas.

Tādās reizēs sentimentāli saka, ka cerības ir laba lieta un cerības nevienam nevar atņemt. Nevar atņemt cerības arī kolektīvās nākotnes (šajā gadījumā – Eiropas un ES neskaidrās nākotnes) bezdibeņa malā stāvošajiem „eiropeiskajiem” Eiropas antropoloģiski mazvērtīgās nomales faniem ar cūciski apsmērētu ķermeni un riņķiem degunā, ausīs un ģenitālijās.

Kā jau minēju, pašlaik neskaidrā nākotnes aina tomēr mums visiem ir kopēja. Līdz šim tikai mūsdienu daži demogrāfi pret cilvēci ir izturējušies kā pret vienotu sistēmisko veselumu. Planētas iedzīvotāju dzimstības un mirstības problēmas viņi aplūko visas cilvēces kontekstā, bet nevis tikai atsevišķu tautu mērogā. Tā tas notiek pašreizējās demogrāfiskās pārejas analīzē.

No XX gs. 60. gadiem uz mūsu planētas ļoti strauji un agrāk neredzētā apjomā pieaug iedzīvotāju skaits. 1960.gadā uz planētas dzīvoja 3 miljardi. 2000.gadā jau dzīvoja 6 miljardi, bet tagad 2013.gadā – vairāk kā 7 miljardi (tātad 12 gados piedzima viens miljards). Pēc 2050.gada uz planētas dzīvos 12 miljardi cilvēku. Planētas iedzīvotāju skaits vairs strauji nepalielināsies un iestāsies stabilitāte, kas cilvēcei bija raksturīga līdz XX gs. vidum.

Demogrāfiskā pāreja turpināsies 90 gadus (1960.-2050.g.). Tātad kolektīvās nākotnes bezdibeņa malā cilvēce atradīsies vēl labu laiku.

Demogrāfiskai pārejai ir vairākas specifiskas iezīmes. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits pieaug tikai „krāsainajās” (t.i., neeiropeīdajās) rasēs. Otrkārt, „baltā” rase izmirst, un tās struktūrā arvien vairāk dominē vecākās paaudzes cilvēki – „pensionāri”.

Demogrāfiskā pāreja ir unikāla parādība cilvēces vēsturē. Tamlīdzīga unikāla parādība nevar neatstāt noteiktas sekas, kuras var metaforiski salīdzināt ar bumerangu. Piedzimušo cilvēku milzīgais skaits savā veidā atgriežas pie cilvēkiem tāpat kā bumerangs atgriežas pie metēja.

Mūs ik uz soļa apdraud demogrāfiskais bumerangs. Tā ir mūsu šodienas un arī rītdienas dzīves realitāte. No demogrāfiskā bumeranga apdraudētības mēs nevaram izvairīties. Zināma drošība varbūt radīsies tikai gadsimta beigās, kad pēc demogrāfiskās pārejas iestāsies dzīves relatīva stabilitāte. Būs radusies pilnīgi jauna kultūra, un tā relatīvi stabili nodrošinās jaunās kultūras autoru esamību.

Tagad ne tikai zinātne, bet arī zinātkārā sabiedrības daļa ir lietas kursā par cilvēku garīgās un materiālās dzīves atkarību no iedzīvotāju skaita. Pie tam nevis no sava ciema, pilsētas un valsts iedzīvotāju skaita, bet gan no visas planētas iedzīvotāju skaita. Planētas iedzīvotāju kontingents funkcionē kā vienota sistēma un atsaucās uz katru sistēmas elementu – katru cilvēku.

Tiesa, zinātne pie šīs atziņas nonāca nesen – XX gadsimta beigās. Planētas demogrāfiskās izmaiņas ievērojami ietekmē mūsu pārticību, dzīves līmeni un paaudžu attiecības. Eiropā nekad nav bijis ekonomiskais pieaugums bez dzimstības pieauguma. Tā tas ir arī citur. Indijā un Ķīnā strauji palielinās iedzīvotāju skaits un arī tā satelīts – ekonomiskā izaugsme.

Iespējams pretējais process. Samazinās dzimstība, samazinās cilvēku pasionaritāte un ekonomiskā izaugsme. Šis process attiecās uz eiropeīdiem.

Demogrāfiskais bumerangs aptver daudzas parādības. Pašlaik mēs varam konstatēt tikai parādību vienu daļu, jo citas parādības atklāsies vēlāk. Teiksim, ap 2050.gadu un pēcāk.

No pašlaik konstatējamajām demogrāfiskā bumeranga parādībām skaidri iezīmējās kolektīvās nākotnes bezdibenis. Respektīvi, cilvēkiem nav zināms, kas viņus gaida turpmākajā dzīvē.

Tas attiecas uz visiem. Attiecas uz tām sabiedrībām, kurās ir augsts dzimstības līmenis. Attiecas arī uz izmirstošajiem „baltajiem”. Saprotams, „baltajiem” ir skaidrs, ka zem šīs Saules viņus nekas labs vairs negaida.

Par laimi ne visi „baltie” ir nolaiduši rokas un pakļāvušies fatālajai apātijai. Zināma „balto” daļa enerģiski pretojās demogrāfiskajam bumerangam un lolo noteiktus nākotnes plānus. Tā ir „balto” daļa, kura vēlas saglabāt cilvēciskās dzīves jēgu (nākotnes ideālus, ticību bērnu un mazbērnu rītdienai) pat demogrāfiski visnelabvēlīgākajos apstākļos.

Tā ir „balto” daļa, kura pretojās vispārējai apātijai, degradācijai un mežonīgajai dzīves baudīšanai saskaņā ar principu „dzīres mēra laikā”. Tā ir „balto” daļa, kura pretojās homoseksuālisma uzbrukumam. Rietumos pašlaik spilgtākais piemērs ir Francija. Austrumeiropā – Krievija.

Taču jāsaka patiesība. Arī minētā „balto” daļa godīgi atzīst, ka „uzvara” nav garantēta. Noteikti ir jārēķinās ar iespēju piedzīvot „zaudējumu”, jo tāda ir situācija.

Katrai tautai ir savs sapnis par nākotni. Katrai tautai tādējādi ir sava ideoloģiskā tematika – tautas apziņas koncentrēšana noteiktu mērķu sasniegšanai. Ļoti svarīgi ir ievērot, lai šis sapnis būtu loģiski pamatots un racionāli saprotams.

Katrai tautai sapnis par nākotni tikai nosacīti (metaforiski) ir virtuāls sapnis. Praktiski tas nekad nav virtuāls sapnis, kādu mēs redzam naktī gultā.

Tauta vienmēr sapņo par reālu un konkrētu mērķi. Tāpēc gudri valdnieki un ideologi ļoti labi zina, ka tautai nedrīkst piedāvāt aloģiskus un nereālus sapņus. Ideoloģiskā efektivitāte piemīt tikai reāli iespējamiem mērķiem. Vairāk vai mazāk tāliem un it kā neiespējamiem mērķiem, taču katrā ziņā reāliem un konkrētiem mērķiem.

Arī mūsu tautai un mūsu valsts nācijai ir savs sapnis par nākotni. Par to nesen atgādināja mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš runāja par vēsturiski labi pazīstamu mērķi. Cita lieta, kāda pašlaik sabiedrībā var būt ticamības pakāpe šim mērķim.

Š.g. 22.jūlijā internetā tika izplatīts materiāls ar virsrakstu „Valsts prezidents: jānodrošina, lai Latvija saglabātos kā neatkarīga valsts”.

Valsts prezidents Bērziņa kungs iepazīstināja ar savu viedokli par pievienošanos eiro zonai. Viņaprāt, pēc nacionālās valūtas likvidēšanas un eiro ieviešanas galvenais nākotnes mērķis ir "nodrošināt, lai Latvija saglabātos kā neatkarīga valsts. Domāju, ka tas ir galvenais".

Lūdzu, padomāsim, kāda ideoloģiskā efektivitāte šodien var būt aicinājumam „nodrošināt, lai Latvija saglabātos kā neatkarīga valsts”?

Lūdzu, padomāsim, cik lielā mērā mēs esam spējīgi ticēt šim farizejiskajam aicinājumam? Cik lielā mērā mūsu valstiskā suverenitāte ir reāla pēc Gorbačova un amerikāņu ģeopolitiskās vienošanās, pēc iestāšanās ES konfederācijā un NATO, pēc nacionālās valūtas likvidēšanas, pēc savu ekonomisko un finanšu resursu uzdāvināšanas svešzemniekiem?

Lūdzu, padomāsim, cik lielā mērā tamlīdzīgi absurdi, savā būtībā pilnīgi aplami un noteikti arī amorāli aicinājumi spēj mobilizēt mūsu ticību nākotnei vispār? Vai tā nav atklāta ņirgāšanās? Vai tā drīkst runāt valsts visaugstākā amatpersona, kura nekādā gadījumā nedrīkst nezināt un nesaprast savas valsts juridisko stāvokli? Vai tik tiešām mēs esam tik politiski infantili un tik lielā mērā nespējam pārvaldīt savu valsti, ka nevaram atrast vismaz vienu kompetentu (gribas teikt – normālu) cilvēku valsts vadītāja amatam?

Neapšaubāmi, atkal skan retoriskas frāzes. Tā vairs nevar būt viela nopietnām pārdomām. Atbildes uz minētajiem jautājumiem jau sen ir zināmas visiem saprātīgajiem cilvēkiem.

Mēs jau labu laiku stāvam kolektīvās nākotnes (šajā gadījumā – Latvijas Republikas) bezdibeņa malā. Mūsu lokālais aktīvisms ir pilnīgi apsīcis. Ar vieglu sirdi izvēlamies dzimtenes pamešanu.

Mēs esam izdomājuši visdažādākās domas un apsvēruši visdažādākos nākotnes scenārijus. Esam ieklausījušies politiķu piedāvāto maigo konceptu lietderībā. Taču tā vienmēr ir bijusi idejiski tukša pļāpāšana un bez minimālākā praktiskā seguma. Tā drīzāk bija elektorāta konceptuālā saindēšana, kas pēdējā laikā ir atkal sākusies mūsu brīvvalstī ar jaunu un vēl muļķīgāku sparu nekā agrāk.

Diemžēl valstiskās nākotnes mērķu atrofijai ir epidēmijas vēriens. Minētie jautājumi priekš mums jau sen vairs nav nekāds jaunums. Mums pat ir savi Alfrēdi Rozenbergi ar „tautas tribunāla” drastiskajiem „projektiem” etnosa vienu grupu likvidēt, izpildot „ASM”.

Apātija, socioapātija, neticība, vienaldzība, karnevāliski demonstratīvs cinisms, dzīves baudīšanas fetišizēšana, ideālu deficīts. Šie vārdi visbiežāk tiek attiecināti uz mūsdienu sabiedrības mentālo stāvokli. Globālo sociālo procesu analītiķi nekautrējās no emocionālā patosa, brīdinot par graujošajām sekām. Atsacīšanās no domas par nākotni, neticība nākotnei veicina cilvēka sabrukumu. Cilvēks pārvēršas par lopu - postcilvēku.

Globālu un vispār jeb kādu pozitīvu projektu trūkums šodien ir acīmredzams. Nav projektu, kas mums atklātu jaunas pozitīvas perspektīvas.

Jauno laiku modernisma projekts ir sevi izsmēlis. Postmodernisma projekts jau pašā sākumā izrādījās kaitīgs cilvēciskajai esamībai un apgrūtina dzīvi planētas jaunajos demogrāfiskajos apstākļos. Taču vistrakākais – postmodernisma projekts orientē vienīgi uz tagadni, atklāti ņirgājoties par cilvēku nosliecēm balstīties uz kultūras mantojumu un rūpēties par nākotni.

Pie tam situācija ir ironiski smieklīga. Nākas žēloties par vēsturisko projektu trūkumu tajā laikā, kad visapkārt tiek kladzināts par kreativitāti, inovācijām, zināšanu lomu, „kreatīvās šķiras” intelektuālo varenību.

Jau vairākus gadus viena no populārākajām leksiskajām vienībām visdažādākajās pasaules valodās ir vārds „krīze”. Vārdam „krīze” tagad ir ikdienišķs raksturs. Tas ir tāpēc, ka neticām nākotnei. Attieksme pret nākotni ir bezcerīga. Tāpēc krīze, no kuras nav izejas, mums ir dzīves norma. Esam pieraduši pie krīzes. Esam adaptējušies krīzes versmojošajā katlā.

Š.g. 22.jūlijā krīzi atcerējās arī Valsts prezidents Bērziņa kungs. Viņš teica: "Tas ir neatbildētais jautājums par to, kā mēs pārvarējām krīzi, jo problēma jau ir palikusi. Krīze ir aizgājusi, bet problēma ir palikusi. Cik tā īsti maksā, tas nevienam vēl nav īsti skaidrs. Tas ir jautājums par to, kā lēni pieaugušos budžeta ienākumus izmantot tālāk."

Šoreiz iztiksim bez retoriskām frāzēm, jo retoriska vērtība ir prezidenta vārdiem. Piemēram, „Krīze ir aizgājusi, bet problēma ir palikusi”.

Nav šaubu, ka tik tikko citētos vārdus, kā arī Valsts prezidenta dziļdomīgi un ļoti saprotami teikto „Tas ir neatbildētais jautājums par to, kā mēs pārvarējām krīzi” var komentēt vairāk vai mazāk nesaudzīgi, norādot pat uz autora personības kaut kādām dziļām pārmaiņām.

Taču no tā var atsacīties un pieņemt, ka godīgi nopelnītās pensijas mūsu bagātākajiem parasto latviešu pensionāriem „krīze ir aizgājusi”, ja vispār bija kādreiz atnākusi. Iesaku uzticēties zinošam cilvēkam un pieņemt, ka pie mums krīze ir aizgājusi sēņot Amatas krastos.

Ko par krīzi šodien visā pasaulē saka un raksta cita mentālā un intelektuālā līmeņa pārstāvji, lieki ir atgādināt. Gudrākie un drosmīgākie runā par kapitālisma sistēmas krīzi un šīs sociāli ekonomiskās formācijas izbeigšanos.

Kapitālisms vairs nespēj nodrošināt progresu, pie kā visus pieradināja pastāvēšanas pirmajā laikā. Kapitālisms un dzīves progress kļuva sinonīmi pirms vairākiem gadsimtiem. Tagad kapitālisms ir izsmēlis savas iespējas. Tāpat kā savas iespējas kādreiz izsmēla iepriekšējās sociāli ekonomiskās formācijas.

Kapitālisma katastrofa reizē ir arī tā filosofiski konceptuālā karkasa – neoliberālisma un postmodernisma – katastrofa. Globālo monopolistu un finanšu afēristu alkatība un morālā trūdēšana, nevienam nevajadzīgās pārprodukcijas kalni, konkurences, demokrātijas, plurālisma, politkorektuma, tolerances imitācija, iracionālās domāšanas reputācijas pieaugums, vidusšķiras likvidācija, sociālās nevienlīdzības pieaugums, nacionālās suverenitātes sabrukums, - tās ir kapitālisma katastrofas redzamākās izpausmes.

Kapitālismā vairs neeksistē tā galvenā pretruna – pretruna starp darbu un kapitālu. Tāpēc nākas šaubīties, vai mūsdienu kapitālisms vispār ir kapitālisms. Tagad galvenā pretruna ir starp īpašuma ieguvējiem. Proti, leģitīmiem īpašuma ieguvējiem un zagļiem/blēžiem/”prihvatizētājiem”. Domājams, Bērziņa kungs šajā jautājumā var sniegt visiem saprotamu un izsmeļošu atbildi. Viņa perfekti kompetentā atbilde nestimulēs retoriskos jautājumus.

Kapitālisma ēra strauji tuvojās noslēgumam. Vienīgi nav saprotams, kāda būs jaunā formācija. Tie paši gudrākie un drosmīgākie analītiķi izsakās par sociālisma un kapitālisma konverģenci, atsaucoties uz Ķīnas pieredzi.

Taču vispār nākotne ir ļoti neskaidra. Skaidrs ir tikai tas, ka planētas jaunajos demogrāfiskajos apstākļos dzīve būs pilnīgi savādāka nekā pašlaik.

Ļoti daudz būs atkarīgs no „krāsaino” rasu turpmākās „uzvedības”. Jau tagad ir redzams (piemēram, Ēģiptē), ar kādām praktiski nepārvaramām sociālajām problēmām nākas sastapties tām zemēm, kurās demogrāfiskās pārejas laikā ir ļoti augsts dzimstības līmenis. Jauniešiem ir laba izglītība, bet nav nekādas cerības atrast darbu.

Jaunatnes bezdarbs ir viena no kapitālisma katastrofas redzamākajām izpausmēm. Attiecas arī uz „baltajiem”. Piemēram, Spānijā šā gada pirmajā ceturksnī jaunatnes bezdarbs bija vairāk kā 50 procenti.

Vēsturē mēdz būt periodi, kad jādomā plaši. Tāds periods ir tagad. Šodien elitei ir jādomā planetārā mērogā, apcerot visas cilvēces stratēģiskos variantus un respektējot globālās tendences. Nacionālās intereses ir jāprot aizstāvēt relatīvi globālo politisko un ekonomisko cīņu arēnā.

Starp citu, viena no globālajām tendencēm attiecas uz mūsu mūžseno nākotnes sapni – neatkarīgo valsti.

Tas patiesībā jau ir labi zināms krietnu laiku, ka nacionālās valsts institūts atmirst un ideāli saglabāt suverenitāti praktiski nav iespējams nevienai valstij. Mēdz jokot, ka pat pasaules varenākā valsts ASV ir atkarīga no Ķīnas. Ķīnieši ir visdāsnākie amerikāņu lepnās dzīves kreditori. Ja būtu viegli saglabāt suverenitāti, tad Krievijas ērglim pašlaik nebūtu trīs galvas.

Mūsu kolektīvais liktenis ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Šo banālo tēzi savā neaizmirstamajā referātā bija iekļāvusi vēstniece K. Beilija. Viņa to papildināja ar vēl vienu banālu tēzi: ASV mūs nedomā glābt, ja paši nenāksim pie prāta.

Attēls no outsourcemagazine.co.uk

Novērtē šo rakstu:

78
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...