Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji tam, ko prognozēja finanšu tirgu dalībnieku vairākums, Lielbritānija ir nobalsojusi par aiziešanu no Eiropas Savienības. Likumsakarīgi reakcija tirgos ir vētraina, notiek masveidīga bēgšana no riskantajiem aktīviem, likviditāte ir zema.

Pats acīmredzamākais upuris ir britu mārciņa, tās kurss pret dolāru nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 1985.gada. Vēl, protams, nav zināms, kāds būs mārciņas kurss dienas beigās. Taču jau šobrīd maksimālais svārstību diapazons ir sasniedzis 11.4%, kas tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus. 2008.gada finanšu krīzes laikā lielākā kustība dienas laikā bija 6.5%, bet Melnajā Trešdienā 1992.gadā, kad mārciņa izkrita no Eiropas valūtu kursa mehānisma, tā bija tikai 4.9%. Kredītreitingu aģentūra Standard&Poors ir paziņojusi, ka Lielbritānija visdrīzāk zaudēs savu augstākā līmeņa (AAA) kredītreitingu.

Arī eiro kurss pret ASV dolāru ir samazinājies ļoti nozīmīgi, par 3.3%. Taču dolāra kurss savukārt ir samazinājies pret jenu, par 4.7%. Jenas vērtības kāpums ir tipiska piedeva starptautiskas nestabilitātes periodiem.

Skaidrs, ka šī būs arī viena no dramatiskākajām dienām arī akciju tirgu vēsturē. FTSE 100 indekss nākotnes darījumos ir krities par 7.1%, tai skaitā britu lielākās bankas HSBC akciju cena samazinājusies par 11%. Pat vēl nedaudz vairāk, par 7.6% kritusies Tokijas Nikkei 225 indeksa vērtība, kas daļēji saistīta ar jenas kursa pieaugumu, kas eksportējošajiem japāņu uzņēmumiem ir nelabvēlīgs notikums. Savukārt ASV vadošā akciju indeksa S&P500 nākotnes darījumu vērtība ir kritusies par 4.6%.

Zīmīgi, ka zelta cena, globālās nestabilitātes indikators, pieauga par apmēram 6% pēc tam, kad tā jau bija sasniegusi augstāko līmeni vairāk nekā gada laikā. Savukārt naftas cenas samazinājās par apmēram šādu pašu soli.  Strauji krīt izejvielas eksportējošo valstu valūtu vērtība.

Tūlītēja ekonomiskā ietekme uz Latviju nebūs milzīga, taču diezgan nozīmīga. Šādi ir galvenie ietekmes kanāli:

- Galvenā ietekme būs mārciņas kursa kritums pret eiro. Taču tā ietekmi, varbūt pat ar uzviju, eksportētājiem kompensēs eiro kritums pret dolāru. Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja 5% no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu, pirmkārt, nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs. Tāpēc, ja briti arī turpmāk gribēs pirkt mūsu zāģmateriālus, viņiem mārciņu izteiksmē būs jāmaksā vairāk.

- Jau ir samazinājušies Lielbritānijā strādājošo tautiešu ienākumi eiro izteiksmē, kas nozīmē, ka tas pats notiks ar viņu naudas pārvedumu vērtību.

- Sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau esošajiem tiks pamudināti atgriezties mājās. Par spīti Brexit ir sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme Latvijā nākamgad un turpmākajos gados paātrināsies, ko, pirmkārt, noteiks kreditēšanas cikls, arī ES fondu plūsmas atjaunošanās. Vienlaikus cilvēku skaits darbaspējīgajā vecumā samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs. Skaidrs, ka šie cilvēki var izvēlēties citu valsti, tomēr Lielbritānija bija īpaši pievilcīga, jo angļu valodu zinām labāk nekā vācu, franču vai zviedru, šajā valstī jau ir liela diaspora, kas atvieglo pārcelšanos.

- Ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu Latvijā.

Brexit svarīgākā ietekme visdrīzāk būs politiska, nevis ekonomiska. Lēmumu pieņemšana Briselē divus gadus būs apgrūtināta. Brexit neapšaubāmi ir Eiropas integrācijas krīzes pazīme. Taču nav tā, ka ietekme būs tikai negatīva, iespējams, ka pārējās dalībvalstis, ES-27 tagad virzīsies uz ciešāku integrāciju:

- Briti tradicionāli ir bijuši skeptiski par integrācijas padziļināšanu, bremzējuši to, prasījuši sev speciālus nosacījumus, tāpēc viņu aiziešana var pavērt ceļu drosmīgākiem soļiem.

Brexit nometnes uzvara tiek plaši uzskatīta kā liels ieguvums eiroskeptiskajiem spēkiem citās valstīs. Taču var izrādīties pretēji. Jau šobrīd zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāju ienākumi citu valūtu izteiksmē ir krasi samazinājušies, importa preces un ceļošana ārzemēs kļūs dārgāki. Jau referenduma kampaņas laikā Brexit atbalstītājiem bija grūti pateikt, kādi tad būs ieguvumi no šāda soļa. Viņi pamatā balstījās uz vispārīgām frāzēm par likteņa ņemšanu savās rokās, Briseles birokrātu žņaudzošo ietekmi u.t.t. Taču, salīdzinot dažādu dalībvalstu ekonomisko sniegumu, ir skaidrs, ka to pamatā nosaka pašu izdarītais un neizdarītais. Vācija ir lielākais augstas kvalitātes rūpniecības preču eksportētājs pasaulē. Zviedrija savukārt ir viens no lielajiem globālajiem centriem informācijas tehnoloģiju biznesā. Tāpēc es sagaidu, ka faktiskie rezultāti lielākajai daļai Brexit atbalstītāju sagādās vilšanos un tas var atvēsināt šādas idejas lolotājus citās valstīs.

Ja tirgi saskatīs ES pamešanas varbūtību valstī, kas ir ne tikai ES, bet arī vienotās valūtas dalībniece, tas var radīt milzīgu finanšu krīzi šajā zemē. Lielbritānijai šajā ziņā ir samērā vienkārši, tai ir sava valūta, un centrālā banka var efektīvi pildīt pēdējās iespējas aizdevēja funkciju. Vairāku Dienvideiropas valstu banku sistēmas jau šobrīd ir diezgan trauslas. Tāpēc pat pieminēt šo iespēju attiecīgo valstu politiķiem būtu milzu risks. Ja vien viņi ir saglabājuši pēdējās prāta paliekas, viņi to nedarīs.

Šobrīd ir neskaidrība par to, kādi būs Lielbritānijas turpmākie politiskie soļi. Starp britu politiķiem nav vienprātības, kad iedarbināt ES līguma 50.pantu, kas nosaka izstāšanās procedūras. Kad tas notiek, sarunas par izstāšanos jāpabeidz divu gadu laikā, šo termiņu gan var pagarināt. Interesanti, ka Deivids Kamerons ir solījis to darīt nekavējoties, bet daži eiroskeptiķi savukārt mudinājuši nesteigties. Referenduma rezultāti nav juridiski saistoši, taču ir grūti iedomāties, ka britu valdība varētu nerespektēt sabiedrības lēmumu. Lielbritānija virzīsies cauri spēcīgas nestabilitātes periodam. Premjera Deivida Kamerona politiskajai karjerai ir pienācis gals, cīņa par partijas vadību var ilgt vairākus mēnešus, un nav izslēgtas jaunas vispārējās vēlēšanas.

* DNB bankas ekonomikas eksperts

Pārpublicēts no peterisstrautins.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...