Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka banku ārkārtas peļņu simtiem miljonu eiro apmērā nodrošinošā kredītlikmju sasaiste ar Euribor indeksu “nav negodīga” un tās atcelšana neesot “optimāls un ilgtspējīgs risinājums".

Pagājusī nedēļa ievērojama ar to, cik pēkšņi un vienprātīgi gan valdošie, gan opozīcijas politiķi uzsāka solīt to, kas vēl pirms dažam dienām šķita pilnīgi neiespējams. Proti, solīja vai nu uzlikt bankām virspeļņas nodokli, vai atņemt tiesības izmantot kredītprocentu likmju noteikšanā starpbanku eiro tirgus indeksu Euribor, kura lēciens šo virspeļņu nosaka.

Latvijas lielākās bankas “Swedbank” šā gada pirmajā pusgadā nopelnītais 131 miljons eiro izrādījās par 84 miljoniem vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Seko SEB bankas (finanšu uzņēmumu grupas) ar peļņas pieaugumu no 45,3 līdz 82,4 miljoniem eiro utt.

Latvijas komercbankas kopumā par gada pirmo pusi uzrāda 335,9 miljonu eiro peļņu, kas par 2,6 jeb 206 miljoniem eiro pārsniedz 2022. gada attiecīgā perioda rādītāju. Toreizējā peļņa tagad var kalpot par orientieri, aprēķinot banku virspeļņu, kuras atņemšana ar īpašu nodokļi vai kādu citu paņēmienu būtu godīgs pasākums.

Euribor ir tāds, kādu to grib ECB

Eiropas komercbankas netiek turētas aizdomās par manipulācijām, lai mākslīgi paaugstinātu Euribor rādītāju. Šis rādītājs paklausīgi seko Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajai refinansēšanas likmei.

Kad 2014. gadā ECB noteica savu likmi negatīvu apmēram pusprocenta rajonā, turpat drīz vien izvietojās arī Euribor likmes; tas ir likmju kūlis, kurā likmju vērtības mazliet atšķiras atkarībā no starpbanku kredītu fiksācijas perioda ilguma (uz mēnesi, uz 3 mēnešiem utt.).

Pagājušā gada jūlijā ECB pacēla savu likmi līdz nullei un septembrī - jau virs tās. Šā gada 2. augustā stājās spēkā devītais pēc kārtas ECB refinansēšanas likmes paaugstinājums līdz 3,75%. Euribor pacēlās virs nulles pērnā gada augustā un pašlaik svārstās ap 3,9%. Euribor augšupejai jāturpinās, jo vēl nav izsmelts 2. augusta grūdiena iespaids un ECB likme vēl nav pacelta līdz maksimumam.

Ar ECB refinansēšanas likmes iepakošanu starpbanku kredītu likmēs komercbankas izrāda paklausību ECB, kuras politika vērsta uz kredītu sadārdzināšanu un kurai attiecībā pret komercbankām ir arī uzrauga funkcijas. Būtu pavisam jocīgi, ja ECB politikai iebilstu Latvijas Banka, kas līdz ar Latvijas iestāšanos eiro zonā kļuvusi par ECB struktūrvienību. Latvijas politiķu solījumi grozīt ECB diktēto politiku ir pārsteidzoši, jo Latvija taču atkarīga no aizdevumiem, kādi nebūtu iespējami, ja ECB nedrukātu eiro (te domāta kopējā emisija pārsvarā bezskaidrā naudā) arī Latvijas vajadzībām. Tāpēc būs ļoti rūpīgi jāseko tam, vai politiķi darīs ko vairāk bez solīšanas un tādiem lēmumiem, kuru ietekme uz naudas apriti Latvijā būtu tikai dekoratīva.

Bankām jānoslēpj lieko eiro triljoni

Komercbanku prasītās likmes ir augstākas par Euribor, jo bankām kredītņēmēju atlase un pieskatīšana neapšaubāmi prasa izdevumus virs tiem izdevumiem, ar kādiem bankām garantēta pieeja naudai jebkurā mirklī un daudzumā. Šāda pieeja naudai bankām vajadzīga ne tikai jaunu kredītu izsniegšanai, bet arī veco kredītu uzturēšanai. Bankām taču jānorēķinās ar saviem noguldītājiem u.c. prasītājiem ātrāk, nekā parādnieki atdod savu aizņēmumu pamatsummas un vismaz daļu no kredītprocentiem, ar ko bankām jāsedz depozītprocenti.

Šādai naudas apritei būtu jānotiek atbilstoši mācību grāmatām un gadsimtos izkoptām banku tradīcijām, taču jau piesauktās negatīvās ECB un starpbanku kredītu likmes signalizē, ka tagad jau viss notiek savādāk.

Proti, komercbankas ņem vērā ECB refinansēšanas likmi nevis tāpēc, ka tām būtu jāaizņemas no ECB, bet tāpēc, ka ECB ir komercbanku uzraugs, kas jebkuru nepaklausīgu banku var aizslēgt tieši tāpat, kā Latvijā aizslēdza ABLV banku. Komercbankas nedrīkst izrādīt, ka gan ECB refinansēšanas likmes, gan Euribor jēga ir zudusi tieši ECB dēļ, kopš ECB nodrukājusi vairāk eiro, nekā tas eiro zonai nepieciešams.

Veroties vēl prātā palikušā pagātnē, skats apstājas pie 2014. gada jūlija, kad eiro daudzums pirmoreiz pārsniedza 10 triljonus. Savukārt šā gada jūnijā emitēti jau mazliet vairāk nekā 16 triljoni eiro. Par to nevar būt šaubu, ka nepilnu desmit gadu laikā eirozonas ekonomika nav pieaugusi 1,6 reizes. Tātad ir sadrukāta nauda, no kuras daļa palaista apritē ar inflācija palīdzību, bet daļa glabājas bankās, kurām gluži vienalga, par kādu cenu naudu piedāvā ECB. Bankām nav jāaizņemas nauda ne no ECB, ne vienai no otras, lai uzturētu to kreditēšanas mazumiņu, kādu komercbankas izsniegušas Latvijā, eirozonā un Eiropas Savienībā, kur atsevišķas valstis vēl saglabājušas savas centrālās bankas ar naudas drukāšanas tiesībām. Par mazumiņu kredītos izsniegtie miljardi Latvijā un triljoni Eiropā jādēvē attiecībā pret ECB u.c. centrālo banku sadrukātās naudas apjomu, kas būtiski pārsniedz banku iespējas atrast tādus kredītņēmējus, no kuriem naudu varēs dabūt atpakaļ.

Komercbankām ir jāprasa augsti kredītprocenti nevis tāpēc, ka tām jāpērk nauda par augstu cenu, bet tikai aiz paklausības ECB, kas ceļ savu refinansēšanas likmi ar mērķi vēl vairāk samazināt kreditēšanas apjomu un tādējādi naudas apjomu, kas piedalās inflācijas paaugstināšanā. Inflācija parāda patēriņa cenu pieaugumu, kura veidošanā ECB sadrukātā nauda nepiedalās, kamēr tā guļ bankās. Tāpēc komercbankām dots uzdevums naudu pieturēt, lai sabiedrība nekliegtu, ka ECB sadrukājusi pārāk daudz naudas.

Precīzāk sakot, ECB cenšas apklusināt kliegšanu, kas sākās tad, kad gada inflācija eirozonā jau sasniedza 10%, tai skaitā pārsniedzot 20% tādās eirozonas nomalēs kā Latvija. ECB solījums ir uzturēt gada inflāciju 2% līmenī, kā tas arī varētu notikt, ja ECB turpinās kreditēšanas ierobežošanu vēl pāris gadu garumā.

Tiec vaļā no mājokļa un nemaksā kredītprocentus!

Diemžēl nav iespējams vienlaicīgi apklusināt kliegšanu par inflāciju un kliegšanu par augstiem kredītprocentiem. Ja protesti par vienu nelaimi iet mazumā, tad tikai tādā mērā, kādā tie pieņemas spēkā par otru nelaimi. Tikai nupat kā Latvijas politiķi pievienojās iedzīvotāju, pirmām kārtām hipotekāro kredītu ņēmēju satraukumam par nespēju kārtot savas kredītsaistības, kuru apmērs aug līdzi Euribor.

Par vienu no platformām, no kuras politiķi solīja samazināt kredītprocentu slogu, kļuva Saeimas Budžeta komisijas 2. augusta sēde, ko komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs noslēdza ar šādiem vārdiem: “Mums ir jāpalīdz tiem, kam ir hipotekārie kredīti un kuri nespēj [tos nomaksāt]. Nē, it kā bankas var pateikt, ka viss notiek, - ka nenotiek maksājumu kavējumi, bet uz kā rēķina tas viss notiek?! Uz tā, ka ģimenes atsakās no visa.”

J. Reira vārdi vienādi der gan kredītņēmēju uzmundrināšanai, ka augstas amatpersonas saprot viņu nelaimi, gan atskaitei ECB, ka tās politika Latvijā tiek perfekti īstenota. Šeit savstarpēji pārklājas uzdevumi gan bremzēt naudas apriti un tādējādi aizsegt ECB grēku ar naudas drukāšanu, gan aizvien lielāku spēku gūstošais “zaļais kurss” uz patēriņa samazināšanu. Sadzīviskā līmenī cilvēki nolikti izvēles priekšā starp savu mājokli vai iespēju reizi gadā doties ārzemju ceļojumā. J. Reira vārdi, ka “ģimenes atsakās no visa”, var novest līdz padomam ģimeni nemaz neizveidot, jo neesošām ģimenēm taču nav vajadzīgi mājokļi un nebūs jāatsakās ne no kā.

Latvijas Bankas skaidrojums, brīdinājums un aicinājums

Norādei uz ECB ir jāmīkstina pirmais iespaids par Latvijas Bankas iztapību zviedru un ne tikai zviedru komercbankām. Latvijas Banka kā ECB struktūrvienība nekavētos nodarīt tām pāri, ja būtu tāds rīkojums no ECB mītnes Frankfurtē. Taču tagad komercbankas apvieno patīkamo pelnīšanu ar lietderīgo paklausību ECB.

Uz politiķu solījumiem atņemt bankām virspeļņu Latvijas Banka reaģēja ar 3. augusta paziņojumu, ka “kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību”, no kā izriet, ka bankas nedrīkst tikt sodītas ar Euribor likmju celšanas rezultātā iegūtās naudas atņemšanu. Turpat arī brīdinājums jautājuma formā, vai Euribor aizvietošana ar kādu citu kredītprocentu veidošanas mehānismu tiešām “būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka”? Protams, ka jauno kredītprocentu aprēķināšanas formulu varēs izveidot parādniekiem vēl neizdevīgāku, ja tāds būs ECB uzdevums. Ja Latvijas valsts tiešām panāktu parādniekiem ļoti izdevīgus kredītprocentus, tad nekas neliegtu bankām tikpat lielu peļņu u uz to pašu vai citu klientu rēķina iegūt ar banku pakalpojumu tarifu celšanu.

Jaunākā Latvijas Bankas aktivitāte ir bankas prezidenta vietnieces Santas Purgailes 7. augusta TV intervija, kurā viņa mierināja, ka banku rekordlielās peļņas gūšanas laiks nebūšot ilgs. Tas ļoti atgādina kādreizēja Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša atteikšanos 2005. un 2006. gadā veikt pasākumus pret inflāciju, jo inflācijas esot kā iesnas, kas pārejot pašas no sevis.

Vēl cits S. Purgailes apgalvojums sasaucas ar viņas pašas sacīto neilgo pēc tam kad viņa bija 2019. gada oktobrī iecelta valstiski nozīmīgajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas amatā. Pēc tam 2020. gada martā viņa uzmundrināja publiku, t.i., banku klientus ar vārdiem, “ka Latvijā var ienākt jauna banka". 2023. gada otrajā pusē nekas neliecina par šāda konkurenta parādīšanos, bet S. Purgaile varas aparātā nostiprinājusies un no kļūdām mācījusies. Mācījusies dot tādus solījumus, kuru izpildi nav iespējams pārbaudīt. Ārkārtas peļņu bankām nevajagot atņemt, bet panākt, lai tā tiktu ieguldīta jau esošo banku “finanšu tehnoloģijās, kas padarītu finanšu pakalpojumus pieejamākus, lētākus, kā arī ērtākus”.

Novērtē šo rakstu:

41
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...