Komjaunieša Ulda Pīlēna biedrībai no maisa izlien vēl viena āža kāja – Krabju Didzis
Sesks Kasjaks24.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir tāda tradīcija Latvijā vismaz reizi četros gados, kādu brīdi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām vilkt laukā Saeimas deputātu netīro veļu un publiski mazgāt to tīru. Tas man atgādina kaut ko līdzīgu ķekatnieku gājieniem, kuru laikā tiek apdziedāti visi pēc kārtas. Šoreiz atkal par Tevi, mans korumpēto sniega krabīt Didzi! Pats esi atkal uzprasījies, lai par Tevi kāds atgādina plašākai auditorijai.
Lieta tāda, ka Latvijas mediji ziņo, ka izbijušais galēji populistiskās “partijas” KPV LV deputāts Didzis Šmits, kurš man ir zināms kā Saskaņas un Šlesera draugs ar iesauku Krabju Didzis, kas iegūta vēl no labi pavadītā laika Norvēģijā, ir pievienojies joprojām aktīvā komjaunieša Ulda Pīlēna kustībai, lai atkal startētu vēlēšanās.
Par ko tad bija stāsts?
Viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem Norvēģijas laikrakstiem Dagbladet jau labu laiku iepriekš bija publicējis apjomīgu pētījumu par krabju zvejas uzņēmumiem, kas briesmīgos apstākļos faktiski paverdzināja zvejniekus no Ukrainas un Krievijas. Jāatzīmē, ka uz tiem kuģiem nebija neviena Latvijas pilsoņa, toreiz tas viss izklausījās pēc centīgu biznesmeņu vēlmes nosmelt krējumu, un šajā avantūrā, protams, bija iesaistīts arī dažs labs latviešu patriots, tai skaitā Didzis Šmits, kurš tagad ir nosolījies dejot pēc Pīlēna stabules.
Skandāls ar Didža pūlēm pat bija nonācis līdz Latvijas Ārlietu ministrijas koridoriem, kad tur par valsts sekretāru brīnumainā kārtā strādāja vladivostokietis Andrejs Pildegovičs, jo viņa brālis Pēteris tobrīd bija ļoti tuvās biznesa attiecībās ar Šmitu.
Šmits toreiz medijiem skaidroja, ka Latvijai jāaizstāv pašmāju uzņēmumi, kuri nonākuši konfliktā ar Norvēģijas valsts iestādēm. Savukārt žurnālisti bija izpētījuši, ka visa kuģu apkalpe ir ārvalstnieki, bet uzņēmumu patiesie īpašnieki tiek slēpti. Principā izskatījās, ka nezināmas izcelsmes nauda, kas nāk no Krievijas uzņēmējiem, tiek ieguldīta sniega krabju zvejniecības uzņēmumos, iesaistot arī Latvijas uzņēmumus, kas faktiski nodarbināja tikai trešo valstu pilsoņus.
Kā toreiz tika noskaidrots, noziedzīgās piramīdas augšdaļā bija Krievijas advokāts Maksims Čans, kurš gan arī, iespējams, nebija patiesā labuma guvējs, bet tikai fiktīvs īpašnieks. Turklāt Šmita toreiz vadītās Eiropas Krabju zvejas asociācija lobēja arī SIA „Baltjūra-Serviss” intereses.
Shēmās tika izmantoti Seišelu, Panamas, Vladivostokas un Honkongas ofšori, kas meklēja jaunus un naivus puišus, galvenokārt Krievijā un Ukrainā, krabju ķeršanas darbiņam. Viņiem tiek solīta milzu alga, taču realitātē darba vide izrādījās briesmīga, pat dzīvībai un veselībai bīstama. Savukārt Šmits joprojām atsakās atbildēt uz jautājumiem pēc būtības, uzsverot, ka, viņaprāt, norvēģu žurnālisti meloja un sagrozīja informāciju.
Taču tas nebija vienīgais sniega krabju zvejas skandāls, kurā bija iesaistīti „Latvijas” kuģi. Piemēram, SIA North Star LTD firmas kuģis Senator arī tika arestēts Norvēģijā, kā rezultātā starp Latviju un Norvēģiju tika uzsākts tiesvedības process. Nekas īpašs, bet šeit bija ļoti labi saskatāms brāļu Pildegoviču interešu konflikts un saikne ar draugiem/investoriem no Krievijas, iespējams, no tās pašas dzimtās Vladivostokas, uz kurieni beigu beigās tika pārdots viens no skandālā iesaistītajiem kuģiem, par to vairākkārt tika ziņots arī presē.
Interesanti ir tas, ka Šmita reiz vadītā Eiropas Krabju zvejas asociācija (European Crabbing Association) patiesībā nebija nekāda asociācija, bet gan parasta biedrība, kurā bija apvienoti tikai viens Spānijas, trīs Lietuvas un astoņi Latvijas zvejas kuģi. Turklāt šī „ietekmīgā” Eiropas institūcija bija reģistrēta nevis kaut kur Briselē, bet tepat netālu no Brasas stacijas Miera ielā 87A — 13. Nu, vai zināt, Šmita kunga ofiss bija tikpat čābīgā stāvoklī kā viņa aizstāvētie zvejas kuģi.
Starp citu, tanī pašā adresē bija piereģistrētas vēl vairākas šaubīgas kompānijas, un tām bija viens un tas pats tālruņa numurs, varbūt arī šīs kompānijām bija lemts pārtapt par „ietekmīgām” Eiropas mēroga institūcijām, jo Šmita Eiropas Krabju zvejas asociācijas pirmsākumi patiesībā meklējami kādā deviņstāvu namā Čiekurkalna 4.šķērslīnijā 12, kad tās nosaukums bija KVINTA-RX. Lūk, Jums Eiropas līmeņa asociācija! Un tagad šis Latvijas “patriots” startēs 14. Saeimas vēlēšanās no Pīlēna kompānijas.
Un tagad vēlos atkārtot to, kas jau ir kļuvis par mantru, vismaz man. Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos, kā newsbalt.ru, sputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lv, mixnews.lv un radio „Baltkom”.
Aģenta Didža nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Lūk, kas mums te atklājas!
Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014.gada. Sanāk, ka Šmita kungs kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latvijas valsti, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.
Дидзис Шмитс, президент ассоциации рыбопромышленников Латвии: «Это непросто зайти на западные рынки, где нас особенно не знают. Российский рынок был у нас, начиная с конца XIX века, нас все знали. Там был реальный покупатель, который несмотря ни на какие политические, геополитические вещи, эти шпроты на стол хотел». (31.05.2018. NTV.ru)
Augstāk citētas Šmita paustās pārdomas. Par šprotēm runājot, attiecīgajā sižetā piedalījās arī „Brīvā viļņa” īpašnieks reņģēdājs Babris, kurš jau sen zināms, kā Kremļa noderīgais idiots un kuram ļoti tīk klaji melot par Latviju. Kurš visticamāk Pīlēna komandā nestāsies, jo ir saistījis savu likteni ar Šlesera grupējumu, bet zinot to cik labas attiecības valda starp Didzi un Šleseru, tad varam droši uzskatīt Didzi par tādu kā Šlesera vēstnieku Pīlēna grupējumā.
Un beigās vēlos vēlreiz atgādināt par Šmita saistību ar Šleseru. Cik atceros vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām tikai baumu līmenī tika runāts, ka Šmits ir tuvos draugos ar Aināru Šleseru. Tas vai abi vīri bija tuvi draugi toreiz bija grūti komentēt, taču saikņu starp abiem brašuļiem bija pārāk daudz. Piemēram, savulaik Zivjrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta, un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.
Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka s…di mutē smelties, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Toreiz runāja, ka „Jaunlatvija” bija Latvijas triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.
Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijā paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt bija laulībā ar Ēriku Stendzenieku. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu uzrakstīt triloģiju.
Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām KPV LV partijas bijušais līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas, un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns.” Tagad man izskatās, ka vienīgais, kurš ir noticējis Gobzemam, ir nabaga komjaunietis Pīlēns.
Avoti:
https://tvzvezda.ru/news/vstrane_i_mire/content/201505301723-ghfp.htm
https://xtv.lv/rigatv24/video/56QpR46l7Xd-12_11_2018_preses_klubs_1_dala
https://xtv.lv/rigatv24/video/lwY7PY4AG9E-12_11_2018_preses_klubs_2_dala
https://www.ntv.ru/novosti/2024783/
https://www.dagbladet.no/nyheter/vil-gjenoppta-fangst-etter-snokrabbe-i-barentshavet/70397417
https://www.tvnet.lv/5638861/nodibina-partiju-jaunlatvija
http://jauns.lv/raksts/zinas/202689-stendzenieka-sievas-izstadi-pagodina-sleseri
https://www.tvnet.lv/6407037/gobzema-ministru-kabinets-sastavetu-no-apolitiskiem-profesionaliem (no 9. minūtes)
https://www.firmas.lv/profile/european-crabbing-association-biedriba/40008200655
https://www.lursoft.lv/adrese/miera-iela-87a-13-riga-lv-1013
https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_ADDRESS&l=LV&code=000820065
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
