Komjaunietis Reirs atkal turpina padomju politiku — šoreiz ieriebis radošajai inteliģencei

Kopš 2018. gada ir izveidota radošo personu atbalsta programma, izmaksājot augstvērtīgus darbus radošiem māksliniekiem (neatkarīgi no viņu nodarbošanās veida — mūziķiem, vizuālajiem māksliniekiem, literātiem, kinomāksliniekiem utt.) pabalstu minimālās algas apjomā, ja šie mākslinieki profesionālās darbības specifikas dēļ ilgākus mēnešus nav guvuši ienākumus.

Piemēram, tēlnieks ilgstoši gatavo skulptūru; rakstnieki tikko nodevuši tipogrāfijā jaunās grāmatas, kas vēl nav sākušas nest procentus no pārdotā; mūziķiem nav bijuši koncerti pandēmijas ierobežojumu dēļ utt. — iemesls nav svarīgs, jo programma paredzēja atbalstīt visus profesionālā līmeņa māksliniekus, kas bijuši radoši aktīvi pēdējo triju gadu laikā, bet kam vismaz trīs mēnešus no vietas ienākumi bijuši mazāk par 3/4 no minimālās algas.

Šādu atbalstu varēja saņemt ne ilgāk kā 6 mēnešus no vietas. Jāpiebilst, ka atbalstu izmaksāja tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienests izsniedza atbilstošu izziņu par ienākumu neesamību, nepaļaujoties uz pašu atbalsta saņēmēju vēlmēm.

Taču no jaunākajiem grozījumiem likumā izriet, ka tagad atbalstu varēs saņemt tikai trīs mēnešus, ne vairs sešus, turpretī pieteikties varēs ne divreiz biežāk (kas būtu loģiski, ja uz pusi samazina pieejamo atbalstu), bet gan tāpat kā iepriekš — tikai tad, kad apritējis pilns gads kopš iepriekšējā atbalsta perioda beigām.

Jau aizpagājušogad Jānim Reiram izdevās izlobēt kārtību, kurā — atbilstoši padomju politikai — intelektuālā darba veicējus uzskatīja par “parazītiem”, uzliekot viņiem par pienākumu maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja ienākumi nav bijuši vispār nemaz. Šī “kārtība” attiecas uz pašnodarbinātajiem, pie kam tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas vienlaikus nesastāv paralēli arī tradicionālās algota darba attiecībās, šāds pašnodarbināto statuss tiek uzspiests automātiski.

Vienlaikus pašreizējās kārtības ietvaros ienākumu izmaksātājiem tiek uzspiests pienākums segt honorāra saņēmēja nodokļus līdz pilnas minimālās algas apmēram, ja radošā darba darītājs nav nopelnījis pilnu algu kādā mēnesī. Praksē tas izpaužas, piemēram, šādi: ja rajona avīze nopublicē vietējā literāta jaunāko darbu un samaksā par to 30 eiro honorāru, tad var izveidoties situācija, kurā redakcijai jāpiemaksā darbaspēka nodokļi par šo literātu vēl 170 eiro apmērā — it kā viņš būtu nopelnījis nevis 30, bet gan 500 eiro.

Ieviešot šīs radošo darbību apgrūtinošās normas, pagājušogad tika konstatēts — lielai daļai no radošā darba veicējiem par paveikto maksā Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un citas līdzīgas struktūras. Līdz ar to par viņu trūkstošo nodokļu piemaksu arī būtu jārūpējas valstij — vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda problēma tika radīta uz līdzenas vietas ar valsts rokām pēc J. Reira priekšlikumiem.

Apzinot situāciju, VKKF gatavojās izpildīt šīs saistības, savelkot statistiku par 2021. gadu un piemaksājot trūkstošās sociālās iemaksas tiem māksliniekiem, kam ir oficiāli iegūts radošās personas statuss (tādu automātiski saņem visu radošo savienību biedri, taču to var piešķirt arī jebkuram māksliniekam ārpus tām, ja vien paši vēlas) un vienlaikus ir pašnodarbinātā statuss.

Lai to izdarītu, tika pieņemti grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, kura 16. panta (6) daļā tagad noteikts: “VKKF katru gadu līdz 23. jūnijam valsts sociālās apdrošināšanas budžetā veic minimālās obligātās sociālās iemaksas par pašnodarbinātajām radošajām personām, kuru [ienākums] iepriekšējā gadā ir bijis mazāks par 12 […] minimālajām darba algām, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iesniegto aprēķinu.”

Tātad pēc šo grozījumu spēkā stāšanās VKKF varētu iegūt ziņas no VSAA par radošajām personām ar pašnodarbināto statusiem un aprēķināt, vai kādiem no šiem māksliniekiem nebūtu nepieciešama palīdzība sociālo iemaksu nosegšanā par iepriekšējo gadu, to visu sakārtojot līdz 23. jūnijam.

Turklāt, lai pilnīgi un galīgi novērstu iespēju, ka centīgi VKKF vai VSAA darbinieki, vai paši radošā darba veicēji tomēr šajā vienā dienā paspētu izdarīt visus darbus ar dokumentiem un datubāzēm, lai sakārtotu sociālās iemaksas par aizvadīto gadu, likuma grozījumi speciāli pieņemti ar tādu aprēķinu, lai tie stātos spēkā 23. jūnijā, kas kalendārā ir “sarkanā” diena un kam seko vēl viena brīvdiena (Jāņi), bet tad — nedēļas nogale. Līdz ar to valsts izdarījusi visu, lai it kā pieņemtu “grozījumus atbalsta likumā”, bet faktiski nenosegtu obligātās sociālās iemaksas par 2021. gadu tiem māksliniekiem, kam valsts pati tos uzspiedusi maksāt.

Iepriekš par tēmu:

https://pietiek.com/raksti/autoratlidzibu_nodoklu_reforma_jucekla_gala_gaisma_vai_vel_viens_juceklis/

Novērtē šo rakstu: