Komogorceva liecības Lemberga lietā: „Es teicu, ka tad, kad kļūsiet bagāti, jūs aprīsiet viens otru kā zirnekļi burkā...”
PIETIEK25.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesai turpinot Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas iztiesāšanu, aizvadītajā nedēļā liecības tiesā sniedza miljonārs Vladimirs Komogorcevs, kurš līdz 1998.gadam bija cieši saistīts ar Ventspils tranzītbiznesu. Viņa liecības valsts apsūdzības uzturētājs, prokurors Juris Juriss publiski nodēvēja par „graujošām” Lemberga aizstāvībai, savukārt ar Lemberga ietekmi saistītā Neatkarīgā Rīta Avīze Komogorceva liecības nosauca par „apsūdzībai graujošām.” Ņemot vērā ap uzņēmēja pratināšanu radīto intrigu, Pietiek publisko otrdien tiesā notikušās Komogorceva pratināšanas audio ierakstu.
Kopumā, kā liecina pratināšanas audio ieraksts, Komogorcevs, sniedzot liecības tiesā, savos izteikumos bijis gana tiešs, neskopojies ar košiem salīdzinājumiem un atklājis Lemberga noteicošo lomu naftas un naftas tranzīta biznesā, a/s Ventspils nafta privatizācijā, kā arī apliecinājis iespējamo tolaik valdošo partiju politiķu piekukuļošanu.
Ventspils grupējumu Komogorcevs saucis par Lemberga „bandu”, bet Lembergu raksturojis gan kā „bandas” papu, bez kura pārējie „pat iepīkstēties nevarēja,” gan kā „tīģeru dresētāju” kurš „pamāja ar pletni” un visiem „ķepas gaisā”.
Tāpat Komogorcevs Lembergam tiesā atgādinājis: „Jūs pats teicāt, ka 20% akciju, kuras bija paredzēts nodot politiķiem glabāsies jūsu seifā, lai vajadzīgajā laikā, tas nodotu politiķiem.”
Tiesā kādreizējais VDK apakšpulkvedis arī apstiprinājis 2007.gada augustā prokuratūrai sniegtās liecības, kas iekļautas grāmatā Kā nozagt miljardu, un daudzkārt norādījis uz Lemberga lomu un faktu, ka tā sauktie Lemberga sabiedrotie, starp kuriem bija arī Olafs Berķis, kā arī politiķi kalpojuši Lemberga interesēm.
Komogorcevs tiesā arī liecinājis, ka virkne sanāksmju par 90. gadu vidū īstenoto a/s Ventspils nafta (VN) privatizāciju notikušas 2010.gada pavasarī bezvēsts pazudušā advokāta Aināra Platača birojā un ka sanāksmēs piedalījušies arī tolaik valdošo partiju politiķi. Komogorceva teiktais arī apliecina, ka starp Lemberga vadīto Ventspils grupu un bezvēsts pazudušo Plataci savulaik bijusi cieša saikne.
Kā punkts uz „i” Komogorceva liecībās ir viņa teiktais par kādu sarunu, kas notikusi Platača birojā ar kādu no Lemberga „bandas”, kur svinēta viņa 50 gadu jubileja (1999.gada aprīlī): „Es teicu, ka tad, kad kļūsiet bagāti, jūs aprīsiet viens otru kā zirnekļi burkā. Šis laiks ir pienācis.”
Kas ir Komogorcevs un kāda ir viņa loma Ventspils biznesā?
Komogorcevs ir bijušais čekists (bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas 2.nodaļas (pretizlūkošana) priekšnieka vietnieks, 1991.gadā devās izdienas pensijā). Kopš deviņdesmito gadu sākumā, kad sabruka Padomju Savienība un Latvija atguva neatkarību, Komogorcevs iesaistījās biznesā, kur aizvien darbojas kopā ar savu partneri, arī bijušo čekistu Juriju Šabašovu. Abu biznesa darījumi tiek saistīti ar Krievijas interesēm. Viņu trešais kompanjons Sergejs Generalovs deviņdesmito gadu sākumā tika uzspridzināts daudzstāvu nama liftā.
Latvijas politikā Komogorceva vārds ticis saistīts ar atbalstu Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijai (LSDSP) un tās līderim, bijušajam Rīgas mēram Gundaram Bojāram un viņa padomniekam Guntaram Kukulam (Reformu partija līderes Sandras Sondores-Kukules vīrs). Komogorcevu ar Kukulu vieno ne vien politika, bet arī kopīgi biznesa darījumi gan Rīgas brīvostā, gan atsevišķos citos projektos.
Komogorcevs ir arī pazīstams ar biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju, bijušā premjera Eināra Repšes (JL) „labo roku”, tā saukto polittehnologu Danu Titavu, kā arī ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP).
Deviņdesmito gadu sākumā Komogorceva un Šabašova ievērojamākais bizness bija saistīts ar nu jau likvidēto kompāniju Lat West East, kas savulaik nodarbojās naftas un naftas produktu tranzītu pa cauruļvadu uz Ventspils ostu. Abu darbība tika saistīta ar bijušā Krievijas naftas giganta Jukos interesēm.
Tieši naftas un naftas produktu tranzīts krustoja Komogorcevam un Šabašovam piederošās Lat West East ceļus ar apsūdzēto Lembergu, kurš, kā izriet no Komagorceva liecībām, „spēlēja galveno lomu VN un Ventspils tranzīta biznesā.”
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 90. gadu sākumā Lat West East bija būtiska loma naftas un dīzeļdegvielas tranzīta pa cauruļvadiem atjaunošanā.
Komogorceva un Šabašova pārvaldītā Lat West East bija viena no cauruļvadu apsaimniekošanai izveidotā starpvalstu (Latvijas un Krievijas) uzņēmuma LaSam līdzīpašniecēm. (Gatavojot a/s Ventspils nafta privatizāciju, LaSam pārveidoja par SIA LatRosTrans, un LaSam bija būtiska loma ar Lemberga vadību un interesēm saistītajā Ventspils naftas privatizācijā.) Tāpat Lat West East bija arī viena no VN privatizētājas, a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) dibinātājām.
Kā liecina Komogorceva prokuratūrā un arī tiesā sniegtās liecības, 90. gadu vidū Lemberga vadībā un ar tolaik valdošo politisko partiju (Latvijas ceļš, TB/LNNK, demokrātiskā partija Saimnieks) atbalstu ļoti mērķtiecīgi tika gatavota VN privatizācija, kuras rezultātā VN 1997.gada vasarā nonāca faktiskā Lemberga un ar viņu saistīto uzņēmēju, to vidū Berķa un Oļega Stepanova rokās.
Komogorceva vadītā Lat West East naftas un dīzeļdegvielas tranzīta biznesā Ventspils ostā darbojās līdz 1998.gadam. Pēc tam Lat West East, kā noprotams, Lemberga dēļ no Ventspils ostas aizgāja. Komogorcevs uzskata, ka ar Lemberga gādību Lat West East savulaik tika „nozagti” vismaz 4,18 miljoni dolāru, kas tagad veido jau ap 8 miljonus dolāru.
Komogorcevs savā liecībā par VN privatizāciju apstiprina, ka saistībā ar 1997.gada vasarā TB/LNNK līdera Guntara Krasta valdības laikā īstenoto VN privatizāciju tika veikti maksājumi – kukuļi politiskajām partijām. No viņa liecībām izriet, ka 20% LNT akciju par „vajadzīgās“ VN privatizācijas shēmas pieņemšanu tikušas paredzētas tā laika varas partijām – Latvijas ceļam, TB/LNNK un DP Saimnieks.
Pietiek jau rakstījis, ka lielākās aizdomas par politiķu iespējamo piekukuļošanu saistībā ar VN privatizāciju krīt uz Lembergu. Savukārt lielākās aizdomas par kukuļu nelikumīgu pieņemšanu ir par tolaik valdību veidojošo partiju TB/LNNK, Latvijas ceļa un Demokrātiskās partijas Saimnieks vadošajiem politiķiem vai ar viņiem cieši saistītām personām.
Neoficiāli to politiķu vidū, kuri, iespējams, saistīti ar aizdomām par kukuļa pieņemšanu VN privatizācijā, tiek minēti bijušais ekspremjers Guntars Krasts (TB/LNNK), TB/LNNK pietuvinātie uzņēmēji, bijušie Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļi Normunds Lakučs un Eižens Cepurnieks, bijušais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers (Saimnieks), bijušie LC līderi Ojārs Kehris, Vilis Krištopans, Māris Gailis, kā arī pašreizējais laikraksta Diena komentētājs, ekspolitiķis Andrejs Panteļejevs. Tiesa, visas šīs personas līdz šim medijos noliegušas, ka būtu jebkādā veidā iesaistījušās nelikumīgos darījumos saistībā ar VN privatizāciju. Politiķu iespējamo piekukuļošanu prokuratūra izmeklē atsevišķā kriminālprocesā.
Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā sēž arī viņa dēls Anrijs un par Ventspils tranzītbiznesa menedžeri dēvētais uzņēmējs Ansis Sormulis.
Krimināllietas iztiesāšana tika uzsākta 2009.gada pavasarī. Lieta ir ļoti apjomīga. Prognozēts, ka tiesa spriedumu šajā lietā varētu pieņemt pēc gada vai pat diviem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
