Iesaki rakstu: 
Tauta ir runājusi, un 14.Saeima ir ievēlēta, neko darīt, būs vien jāpacieš rūgtā pēcgarša nākamos četrus gadus, ja vien nesanāks piedalīties ārkārtas vēlēšanās, jo izskatās, ka situācija ir daudz ķepīgāka nekā īsu brīdi pēc 13.Saeimas ievēlēšanas. Ceru, ka kļūdos, bet ievēlēto personu vārdi/tituli un pagātnes grēki dara mani bažīgu.
Lūk, tikai daži no neskaitāmiem faktiem un šoreiz par 14.Saeimas deputātu no ZZS Gunāru Kūtri, jā, par to pašu izbijušo Satversmes tiesas tiesnesi, kas reiz atradās starp PSKP un bēdīgi slavenās Ingunas Sudrabas partijas “No Sirds Latvijai” biedriem.
Labāk izlasiet paši šo rakstu par mūžam sarkano zemnieku-komjaunieti “Pelnītā Atzinība” no Oktobra Karogs (Alūksne), Nr.92 (04.08.1977):
“Stundās es uzmanīgi klausos, mājās tikai atkārtoju. Brīvajā laikā visvairāk lasu grāmatas, jo te gūstu papildu zināšanas, un tāpēc ir vieglāk apgūt stundās uz doto. Domāju, ka mācīšos par matemātikas skolotāju.
Šos vārdus intervijā mūsu laikraksta korespondentei pirms pieciem gadiem teica Liepnas vidusskolas pionieris Gunārs Kūtris. Un tieši tāpat šobrīd runā skolas komjaunatnes pirmorganizācijas sekretārs, 11. klases audzēknis Gunārs Kūtris, kurš tikko atgriezies no brauciena uz Maskavu.
Te Kremļa Ordeņu zālē fotografēja labākos no labākajiem mūsu zemes skolu jauniešiem, kas jau šobrīd sacensībā ir izcīnījuši tiesības parakstīt komjaunatnes organizācijas ziņojumu PSKP Centrālajai Komitejai, sagaidot Lielā Oktobra 60. gadskārtu.
Gunārs Kūtris bija vienīgais Alūksnes rajona pārstāvis Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas skolu jauniešu delegācija. Palūdzām mūsu rajona sūtni dalīties savos iespaidos.
Pārdzīvojums ir nepasakāms. Saprotu, ka šāda atzinība nav tikai manis viena nopelnīta. Pirmorganizācijas sekretārs viens pats neko nepadarīs, ja nebūs atsaucīgi paši komjaunieši. Pirmajā dienā dalījāmies sava darba pieredzē. Dzirdēju, kā strādā mani vienaudži kaimiņu republikās. Ar lielu interesi viņi uzklausīja mani par to darbu, ko darām savā šefības saimniecībā, kā te strādā darba un atpūtas nometnes dalībnieki, cik plašas saites ir mūsu internacionālās draudzības klubam.
Pats fotografēšanas mirklis bija ļoti svinīgs, saviļņojošs. Tāpat neaprakstāms ir pārdzīvojums, ko guvu apmeklējot Ļeņina Mauzoleju un Ļeņina muzeju Kremlī un māju muzeju Gorkos. Ar mūsu Dzimtenes labāko ļaužu sasniegumiem darbā mūs iepazīstināja Tautas saimniecības sasniegumu izstāde.”
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
