Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.

Pēc padomju un 90.gadu finansiālās bedres pārdzīvošanas projekts tika vēlreiz atdzīvināts īsi pirms 2009.gada finanšu krīzes. Tiesa, arī toreiz koncertzāles būvniecībai treknu svītru pārvilka kārtējais caurums valsts budžetā. Uz šo brīdi izskatās, ka nu jau vismaz dažus gadus esam tikuši ārā no vērā ņemamām finanšu grūtībām, un ideja par Latvijas galvenās koncertzāles būvniecību mūsu politiķu prātos ir atdzimusi kā fēnikss no pelniem. 

Valsts budžetā beidzot ir parādījušies nosacīti lieki līdzekļi,  un mūsu činušas ir ar steigu  metušies to izsaimniekošanā. Turklāt, kā liecina jaunākās ziņas, arī šoreiz koncertzāles projekta būvniecība visticamāk tiks ieturēta Latvijas ierēdniecības un politiķu nacionālā sporta veida - raspila labākajās tradīcijās. Izskatās, ka iesaistītās puses ir kārtējo reizi ar stingru roku apņēmušās iztērēt maksimāli daudz līdzekļu maksimāli nelietderīgā kultūras būvē.

Runa, protams, ir par mūsu kultūras ministres - pastalnieces Daces Melbārdes lobēto priekšlikumu koncertzāli būvēt pa vidu Daugavai uz AB dambja. Papildus Melbārdes kundzei šo būves atrašanās vietu uzkrītoši lobē arī čupiņa arhitektu un kultūras darbinieku.

Sagadīšanās dēļ daļa no viņiem, piemēram, Latvijas mūziķu vārdā runājošais komponists Pēteris Vasks, ir bijis saistīts ar Melbārdes partiju "Nacionālā apvienība" (NA). Ja nu kāds ir piemirsis, tad Vaska kungs pirms kāda laika tika pieminēts kā potenciālais NA prezidenta amata kandidāts. Tagad - sagadīšanās pēc - cienījamais komponists ar nagiem un ragiem iestājas par Melbārdes lobēto projektu AB dambī. 

Tāpat ir jāizceļ, ka AB dambja koncertzāle visticamāk ir viens no tiem projektiem, kurā, nevienam nemanot, sakrīt NA un tās tradicionālo ienaidnieku - partiju "Saskaņa" un "Gods Kalpot Rīgai" (GKR) intereses. Iespējams, ka šeit būtisku lomu varētu būt nospēlējusi Rīgas Domes jaunā priekšsēdētāja Oļega Burova (GKR) un deputātes Baibas Brokas (NA) simbioze - visiem taču ir labi zināms, ka starp abiem iepriekšminētajiem politiķiem pastāv cieša draudzība. Kādēļ lai to neizmantotu par pamatu kāda kopīga projekta izlobēšanai? 

Man kā racionāli domājošam cilvēkam ir grūti piekrist NA un tās uzpirkto līdzskrējēju vēlmei būvēt koncertzāli uz AB dambja. Pretēji mūsu nomenklaturščiku paustajam es uzskatu, ka AB dambis ir vissliktākā un nepiemērotākā vieta šādas ēkas celtniecībai. Tam ir vairāki pilnīgi objektīvi un viegli saprotami iemesli, kurus bez problēmām spētu pamanīt pat pirmklasnieks, kas ar būvniecību ir saskāries labākajā gadījumā piemājas smilšu kastē. 

Uzskaitīšu tikai dažus iemeslus, kādēļ koncertzāles būvēšana uz AB dambja ir augstākā kaluma idiotisms un netieši norāda uz projekta pasūtītāju nekompetenci vai sliktākajā gadījumā korumpētību.

Pirmkārt, tās ir projekta sadārdzinātās izmaksas. AB dambja platība uz šo brīdi ir pārāk maza, lai uz tā varētu izvietot tik lielu celtni. Pat projekta arhitekts Andis Sīlis norāda, ka AB dambi celtniecības gadījumā visticamāk nāktos palielināt par aptuveni 4 000 kvadrātmetriem. Papildus tam ir jāsaprot, ka būvprojekta izvietojums uz dambja (t.i. pa vidu Daugavai!) visticamāk radīs arī vērā ņemamus loģistikas izdevumus. Esmu diezgan drošs, ka būvmateriālu nogādāšana starp divām ūdens masām ir krietni dārgāka nekā uz vienkāršas sauszemes.

Vēl viens faktors, kas viennozīmīgi sadārdzinās projektu ir dambja restaurācija. Ja nu kāds ir piemirsis, tad atgādināšu, ka AB dambis ir sākotnēji veidots 18.gadsimta nogalē un tā apakšā ir koka pāļi, kas koncertzāles būvniecības gadījumā obligāti būtu jārestaurē. Tas, protams, nozīmē papildu izmaksas un būvnieku/restauratoru darbu apgrūtinātos apstākļos. Iztikt bez dambja restaurācijas nevarēs – pretējā gadījumā politiķi un būvnieki riskēs ar koncertzāles nogremdēšanu Daugavas dzelmē. 

Otrkārt, proporcionāli projekta sadārdzinātajām izmaksām pieaugs arī tā pabeigšanai nepieciešamais laiks. Loģistikas problēmas, dambja paplašināšana un pāļu restaurācija ir tikai daži no faktoriem, kuriem akumulējoties, koncertzāles celtniecība izvērsīsies ilgā un mokošā procesā. Uz šo brīdi mūsu činušu vērtējumā koncertzāle labākajā gadījumā tiks pabeigta tikai 2031.gadā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, varam šim skaitlim droši pievienot vēl vismaz pāris gadiņus!

Treškārt, būvniecības process negatīvi ietekmes satiksmi Rīgas centrā. Būsim atklāti, Rīga jau bez milzu stroikas pašā Daugavas vidū sastrēguma stundās ir faktiski neizbraucama. Padomājiet, kā situāciju uz centra ielām un tiltiem ietekmēs satiksmes apgrūtinājumi, kas sekos koncertzāles būvniecības procesam (materiālu piegāde, infrastruktūras izbūve utml.). Turklāt satiksmes noslogojums visticamāk saglabāsies arī pēc būves pabeigšanas, tā kā ik reizi pirms kāda no gaidāmajiem koncertiem Rīgas centrā ieplūdīs daži simti automobiļu, kuru mērķis būs pēc iespējas ātrāk nokļūt vienā un tajā pašā galamērķī uz AB dambja. Rezumējot - gaidiet periodisku centra satiksmes haosu visas savas dzīves garumā!

Ceturtkārt, AB dambja novietojuma dēļ koncertzāle būs grūti pieejama apmeklētājiem. Ir pašsaprotams, ka uz ēkas pieejamību negatīvu iespaidu atstās jau iepriekšminētie sastrēgumi, taču vēl viens faktors ir tās nelielie izmēri. Piemēram, nav skaidrs, vai uz AB dambja būs pietiekami daudz vietas, lai izveidotu kaut cik pieklājīgu autostāvvietu koncertzāles apmeklētājiem.

Stāvvietu ierobežotais skaits nozīmēs, ka daudziem apmeklētājiem uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar sabiedrisko transportu vai kājām - tātad jāšķērso Akmens tilts. Tāpat jāizceļ, ka koncertzāles ietilpība vismaz agrāk tika lēsta vien 2 000 vietu apmērā, kas Rīgai ir krietni par maz. Ņemiet vērā, ka analogās, maznozīmīgākās reģionālajās koncertzālēs Rēzeknē un Liepājā vien katrā ir 1000 sēdvietas.

Tātad uz šo brīdi izskatās, ka koncertzāle būs pieejama vien izredzētajiem, nevis visiem Rīgas iedzīvotājiem. Turklāt arī no šiem izredzētajiem vismaz daļai uz pasākumiem visticamāk nāksies ierasties ar "Rīgas Satiksmes" autobusu, tramvaju vai kājām. 

Galu galā visā šajā stāstā īpaši kaitinoša man šķiet kultūras ministres Melbārdes attieksme un darba stils. Ministrijas galva faktiski ignorē jebkādu kritiku un gluži kā buldozers (!) mērķtiecīgi maļas pāri visiem oponentiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu neizdevīgā projekta atbalstīšanu valdībā. Ir skaidrs, ka uz šo brīdi AB dambja būve ir izdevīga tikai tajā iesaistītajām pusēm – NA, Rīgas Domei, kā arī galvenokārt lielajiem būvindustrijas nozares uzņēmumiem.

Turklāt jāatzīmē, ka Melbārdi būvnieki pazīst kā sev "izdevīgu" ministri, pie kuras allaž ir bijuši trekni iepirkumi, no kuriem noslaukt valsts budžeta līdzekļus. Tieši Melbārdes laikā būvnieki tika pie tādiem gardiem valsts iepirkumiem kā Nacionālās bibliotēkas, akustisko koncertzāļu Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs, kā arī Mežaparka estrādes projektu būvniecības. Ir vērts atzīmēt, ka lielākā daļa no šiem projektiem ir tikuši kritizēti par to nepamatoto dārdzību. Ticu, ka tā būs arī AB dambja gadījumā. 

Starp citu, ļoti līdzīgs koncertzāles projekts aptuveni pirms 2 gadiem tika pabeigts Hamburgā. Arī tur vietējie činušas bija izdomājuši, ka pilsētas filharmonija ir jābūvē uz pussalas pa vidu Elbas upei. Rezultātā paredzētās izmaksas būvniecības laikā pieauga no 200 līdz 870 (!) miljoniem eiro. Nebrīnīties, ka arī AB dambja projekts tā ekspluatācijas brīdī izmaksās nevis sākotnēji minētos 118 miljonus eiro, bet gan kaut kur pusmiljarda rādiusā!

Nākamajā piektdienā Melbārde dosies uz valdības ēku un centīsies pārliecināt savus kolēģus atbalstīt kārtējo sadārdzināto Kultūras ministrijas avantūru. Es aicinu visus valdības locekļus, politiķus, kultūras cilvēkus un vienkāršos ļaudis paust savu neapmierinātību ar šo  nepārdomāto un netālredzīgo ideju, sociālajos tīklos izmantot mirkļbirku #nostarABdambi!

Novērtē šo rakstu:

196
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...