Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no tribunāla
26.09.2020. 18:23»
no prokuratūras
Visvairāk nozaga Aksenoka - Jaunais laiks un naciķu Birka laikos
Komunists un rusistu cūka Dolgopolovs visvairāk nozaga tieši Bojāra laikā. Kaut arī Birks bija tikai formāls mērs, tas tomēr nedaudz apgrūtināja zagļu dzīvi.
no prokuratūras
24.09.2020. 16:25»
nē
Tas bija čekista dēlēns, pravoslavnutijais mērglis Gundars Bojārs, bet Dolgopolovs arī iemanījās pāris miljonus no tilta naudas ienest SC staļinistu, komunistu, čekistu, sātanistu un krievu oficieru - deģenerātu kriminālā kasē
Visvairāk nozaga Aksenoka - Jaunais laiks un naciķu Birka laikos!
nē
24.09.2020. 11:51»
?
Vai ta šitais Lemešonoks nebija Rīgas mēris, kad tika būvēts zelta tilts pār Daugavu? Tur gan tika zagts uz velna paraušanu
Tas bija čekista dēlēns, pravoslavnutijais mērglis Gundars Bojārs, bet Dolgopolovs arī iemanījās pāris miljonus no tilta naudas ienest SC staļinistu, komunistu, čekistu, sātanistu un krievu oficieru - deģenerātu kriminālā kasē.
Būvvaldes bezdarbība
24.09.2020. 09:44Būvvalde ir viena nevarīga, slinka, iespējams, arī korumpēta iestāde, jo brīvi ļauj "Rīgas namu pārvaldniekam" ar krāsu aizķēpāt Purvciemā 9-stāvu 119. sērijas namu ārsienas dekoratīvās flīzes, kaut gan fasādes darbiem krāsa ir jāsaskaņo ar Rīgas galveno mākslinieku, būvvaldē jāizņem ēkas fasādes apliecinājuma karte. Nekas nav izdarīts, totāla pašdarbība jeb RNP naudas atmazgāšana? Tagad šīs mājas izskatās kā guberņas grausti. Oficiālā atbildē Rīgas būvvalde nezin kāpēc raksta, ka par krāsošanu atbildīga pašvaldība???!!! Kam tādā gadījumā visi likumi, kam vajadzīga tā būvvalde???
VB
24.09.2020. 08:45Varu apgalvot, ka labi / pareizi piestiprināti kondicionieri nerada gandrīz nekādu troksni - garāmbraucošie tramvaji, trolejbusu, vieglie auto gan, bet tas citsstāsts - pilsēta tomēr.
!!
23.09.2020. 18:12god.raksta autor, Rīgas pilsētā ar iedzīvotāju sūdzībām par namu apsaimniekošanu nodarbojas MVD un ar nelikumīgu būvniecību cīnās Būvvalde tā, ka jūsu pieminētā persona ir gluži likumīgi un loģiski atteikusies tikties ar iedzīvotājiem, jo tas neietilpst Īpašuma departamenta pienākumos. Toties aizdomīgs ir mērktiecīgais uzbrukums konkrētajai personai L.D.jo zināms, ka minētais būvinženeris gadiem ilgi sekmīgi strādā savā arodā un viņa uzraudzībā Rīgā ir tapis ne viens vien ievērojams un liels būvobjekts. Iespējams, ka no jaunā sasaukuma puses ir jau noskatīts krēsls un tad katrs līdzeklis ir labs un ja vēl ir pakalpīgs medijs, tad viss notiek
...
23.09.2020. 16:44»
?
Vai ta šitais Lemešonoks nebija Rīgas mēris, kad tika būvēts zelta tilts pār Daugavu? Tur gan tika zagts uz velna paraušanu
Aksenoks.Jaunais laiks.
?
23.09.2020. 16:43Vai ta šitais Lemešonoks nebija Rīgas mēris, kad tika būvēts zelta tilts pār Daugavu? Tur gan tika zagts uz velna paraušanu!
ha-ha
23.09.2020. 16:05Mums pazemīgi ar entuziasmu jāuzņem dažādu rangu okupantu slepeno un atklāto aģentu un ideologu ideoloģiskais novičoks,kurš dāsni caur ēteru tiek pumpēts mūsu smadzenės.Finka pareģojumi ne velna nepilnās.Arī Grantiņš,,kā vista pa pankūkām,pinās Ulmaņos, Bordānos,Rebenekos.
VDK Le-Maišonoks
23.09.2020. 15:52Ņils ir mēsls, ko tur daudz par to, bet tāds pats otrs mēsls izsaka savu viedokli par pirmo.
'Maisi vaļā': Dainis Lemešonoks atbild, kā kļuva par VDK aģentu 'Namejs' un vai naktīs guļ mierīgi
https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/pilnie-raidijumi/maisi-vala-dainis-lemesonoks-atbild-ka-kluva-par-vdk-agentu-namejs-un-vai-naktis-gul-mierigi.d?id 52466863
atgādinājums Kalnmeieram, Mežvietam, Ķuzim, Stukānam
23.09.2020. 13:50Pavasarī nogalināta bijusī prokurore Biruta Loze dažus mēnešus pirms pazušanas sūdzējās policijai par draudiem dzīvībai. Viņas iesniegumi tikuši pārbaudīti, bet varmāka toreiz nav apturēts. Par to, vai noziegumu vārēja novērst, Olgas Dragiļevas sižetā.
Trešdienas rītā Aizsaules ielā 1 nošautais zvērinātais advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus 2016. gadā bija vērsies ar iesniegumu Valsts policijā par apdraudējumu viņa veselībai un dzīvībai, žurnālistiem preses konferencē apliecināja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Zāļu ražotāja "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks ir vērsies pie Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai, pavēstīja advokāts.
no Facebook Latvijas Republikas juristu grupas
23.09.2020. 13:45Lasu rakstu, kurā teikts, ka "Ģenerālprokurors Juris Stukāns aicina sabiedrību "policijai ļaut veikt savu darbu" advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklēšanā."
Jājautā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kā konkrēti izpaužas, ka sabiedrība neļauj policijas "labākiem no labākiem profesionāļiem" veikt savu darbu?
Vai tad līdz šim nošauto tiesneša Laukrozes un advokāta Bunkus, pazudušā advokāta Platača krimināllietās sabiedrība traucēja "labākiem profesionāļiem" un uzraugošajiem prokuroriem veikt izmeklēšanu, bet kur ir rezultāti, neskatoties, ka mēs kā nodokļu maksātāji apmaksājam ģenerālprokuroram un "labākiem no labākiem profesionāļiem" dāsnas algas un komfortablas mūsdienu darba vietas?
Arī tagad nogalinātā advokāta Pavila Rebenoka lietā neviens sabiedrības loceklis netraucē veikt izmeklēšanu. Bet pilsoniskās sabiedrības pamatotā prasība, lai pie Valsts prezidenta Egila Levita nosauktā "jauno laiku ģenerālprokurora Jura Stukāna" būtu reāi rezultāti nav izmeklēšanas traucēšana.
Tagad ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un "labākiem no labākiem profesionāļiem" ir iespēja, bez skaļiem paziņojumiem par jauniem laikiem prokuratūrā, parādīt, kā tiek organizēta smaga nozieguma atklāšana un izmeklēšana.
Atgādināsim, ka ģenerālprokurors ir augstākā izmeklēšanas instance valstī. Jurim Stukānam ir visas iespējas parādīt savu kompetenci un “jaunos laikus”, jo par citiem juristiem viņš nicinoši izteicās, ka neesot zināšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
