Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc Jāņiem, bet šitik traks vasaras vidus sen nebija redzēts. Tad nu arī ir sašūmējies kā Sibīrijas sādžā pēc šatuna sirojuma. Valdība tēš, Saeima ēvelē, aktīvisti cits citu baksta un dursta, aizgājējiem neļauj mierīgi atlīmēties, jauniņie drūzmējas pārdales gaidās.

Uzkarsusī Jēkabielas atmosfēra paredzamā kārtā pārmākusi kaislības ap pašvaldību vēlēšanām, tādējādi dodot jauku iespēju aplūkot šos rezultātus nevis pagātnes sniegumu, bet gan nākotnes iespēju leņķī. Jo publika ilgstoši ir ņēmusies ar rezultātu tiešo, vietvaldību nozīmi, pagalam ignorējot, ka uz Saeimas vēlēšanām ies tie paši cilvēki, lai arī bieži vien ar atšķirīgu motivāciju.

Pārgrupēšanās, politisko līķu apbērēšanas un jaunu mesiju gaidīšanas laikā pakrāmējos ap aizvadīto vēlēšanu rezultātiem no primitīva mārketinga viedokļa. Ir vēlētāji (tie paši pircēji vien ir, ar to atšķirību, ka tiem šajā nākamrudens “izpārdošanā” ir tikai viens talons, kas derīgs vienu dienu), ir prece – partiju saraksti, daži sen pazīstamu zīmolu, daži jauni. Un skaidri zināms, ka daži no brendiem būs jau pilnībā bankrotējuši un to iepriekš lojālie “pircēji” gribēs ko citu. Vai arī “izpārdošanu” ignorēs. Ņemu CVK laipni sarūpētās tabulas un pašķiroju datus nevis smalku politoloģisku kategoriju izsijāšanai, bet gan primitīvā tirgus analīzes stilā: lielā bilde pirmā tuvinājumā.

Draiskošanās ar tabulām: politzīmolu popularitāte

Tātad: kas gaidāms šai tirgū no zīmolvedības viedokļa? Kāda ir veco zīmolu puslīdz drošā daļa, cik ir pārdalāmā daļa un kur tā drīzāk rodama, kādas iespējas tirgu paplašināt? Uz ko var cerēt jaunpienācēji?

Atgādināšu dogmu, ka pašvaldību vēlēšanās balso lielākoties par konkrētām personībām un konkrētiem jautājumiem, ideoloģisko vērtību un nacionālu problēmu risināšanu atstājot Saeimai. Tālabad ierasti runāt par “iedzīvotājiem” pašvaldību vēlēšanu kontekstā, bet uz lielo vēlēšanu laiku uzplaukst “vēlētāju” un “pilsoņu” piesaukšana.

Varētu sagaidīt, ka augšminētā dalījuma dēļ vietējās vēlēšanās arī vairums aktīvo pretendentu grupētos vēlētāju sarakstos tipa “Mēs – Vilkadirkšņu laimei”. Un tiešām, sarindoti alfabētiski, “Vienoti novadam” un tamlīdzīgi izlec no visām Latvijas malām, populārākie nosaukumi vairākkārt. Varētu sagaidīt, ka līdzīgi neiznīcināmajai vietējās avīzes daudzgadu popularitātei arī Vilkadirkšņu laimes nesēji būs tie vēlētāju izraudzītākie. Nu, ja ne vairumā, tad pusē, nu vismaz krietnā trešdaļā. Nekā nebij’.

Sasummējot visas balsis, kas nodotas par tiem sarakstiem, kuri nosaukumā nes Saeimas vēlēšanās redzētus zīmolus, izrādās, ka vietējās apvienības nesavāc pat septīto daļu no visām balsīm. Nemēģināšu analizēt kandidātu motīvus startēt Saeimā pārstāvētas partijas sarakstā vai vēlētāju motīvus par tādiem balsot. Skaidrs, ka te būs lēvenis dažādu, tai skaitā pretēju, tendenču. Nu, piemēram, par šo es balsoju tādēļ, ka labs saimnieks, lai kurā sarakstā šamais būtu, vai gluži otrādi – lai tak nāk šitie, tie kopumā cīnās par taisnu lietu. Šoreiz daudz prastāk: par Saeimā pārstāvētu vai Saeimas vēlēšanās dalību ņēmušu nosaukumu sarakstiem šajās pašvaldību vēlēlanās nobalsojuši apmēram 85% vēlētāju.

Neliela piebilde par aprēķinu metodiku. Esmu summējis visas balsis, tai skaitā arī tās, kas nav devušas konkrētu rezultātu pašvaldības deputātu skaitā, un kuru iespaids katrā konkrētā pašvaldībā nav nekāds. Gluži vienkārši: saraksts ar partijas nosaukumu (vai kurā cita starpā ir partijas nosaukums apvienoto sarakstu gadījumā) ir saņēmis tik un tik balsis, un sasummēju to pa visu valsti. Ārpus šī vingrinājuma paliek, kuram no zīmoliem cik liels svars apvienoto sarakstu gadījumā. Lai cik kolorīti arī šķistu šie brīnumainie lokālpolitikas kuriozi, salīdzinot ar kuriem Šveika karabiedra savvaļnieka Mareka izgudrotā skābjvēdervalzivs ir pilnīgi ticams radījums, skaitliski uz visas partijas nacionālā mēroga skaitļiem šis iespaids ir sīks.

85% ir kopā nodoto balsu skaits par pazīstamiem zīmoliem, kas startē Saeimas vēlēšanās. Ja tiem piesummē klāt pazīstamos tradicionālos satelītus, kuri vietējās vēlēšanās veido savu sarakstu, bet nacionālās iet “lielo” sarakstos, tad procents ir 90%. Par vietējiem vai izteikti reģionāliem sarakstiem balso tikai 15% vēlētāju, un šīs balsis noteikti tiks pārdalītas Saeimas vēlēšanās.

Secinājums: nospiedoši lielākā Latvijas vēlētāju daļa tā vai citādi ir analizējama nacionāli atpazīstamu politisko zīmolu kategorijās.

Draiskošanās ar tabulām: formālie rezultāti 

Jau vairākkārt esmu rakstījis par socioloģisko mērījumu iespējām, to ierobežotību un interpretāciju variantiem. Pēdējos gadus aptauju dati, kuriem būtu vairāku tūkstošu izlase, man nav bijuši pieejami, un es nebrīnītos, ka tādu nemaz ar’ nav. Bet vēlēšanas ir arī sava veida aptauja, lai gan tajā nav izplānotas jautājumu anketas. Procedūra ir zināma, un dati – vēlēšanu rezultāti – pieejami par pusi no balsstiesīgajiem.

Kārdinājums bija apskatīt šos datus nevis pašvaldību varas cīņu aspektā, bet gan kā zīmolu popularitātes “aptauju”. Iznāca kaut kas tāds (lūgtum atvainot par žargonu nosaukumos, bet savējie sapratīs):

Pašvaldības ‘2017

1443796

12. Saeimas vēlēšanas

1552235

balsis

daļa

727467

balsis

daļa

913491

Saskaņa

176067

0.2420

 

209887

0.2298

 

GKML

6280

0.0086

 

 

ZZS

140336

0.1929

 

178210

0.1951

 

Vienotība

79496

0.1093

 

199535

0.2184

 

Vienotība plus

88468

0.1216

 

210323

0.2302

 

NA

86432

0.1188

 

151567

0.1659

 

LRA plus

101963

0.1402

 

68968

0.0755

 

LA (ieskaitot Rīgu)

37995

0.0522

 

8156

0.0089

 

NSL

10398

0.0143

 

62521

0.0684

 

JKP

43098

0.0592

 

6389

0.0070

 

 

 

dalība:

0.5039

dalība

0.5885

Daži skaidrojumi pie tabulas.

Aiz šīgada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem seko 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti tāda paša nosaukuma zīmoliem. Tie otrie ir oficiāli, bet pirmie – mana kompilācija, ar jau aprakstītajiem defektiem un vēl citām īpatnībām, dažas no kurām tālāk minēšu.

“Balsis” ir visu to sarakstu balsu summa, kuru nosaukumā parādās konkrētais zīmols, līdz ar to daži saraksti iesummēti vairākkārt, jo neredzu jēgu dalīt šīs balsis smalkāk.

“Daļa” ir šo balsu skaits pret balsojušo skaitu. Kam labāk tīk procenti, reiziniet to ar 100. Tā, piemēram, Saskaņa par savām kopumā 176 067 balsīm ir guvusi 24,2%.

Augšējā rindā ir CVK uzrādītais balsstiesīgo skaits attiecīgajā pasākumā, zem tā dalību ņēmušo skats, un pašā apakšā dalības daļa, šogad 50,4% iepretim 12. Saeimas 59%. Ja izrādās, ka daļu no skaitļiem esmu ņēmis pirms atkārtotās balsošanas Ķekavā, varat dusmoties, tās ir jūsu tiesības.

Daži no zīmoliem neprasa paskaidrojumus, ir stabili, un to datu summēšana nerada sarežģījumus: Saskaņa, ZZS, “nacionāļi”, NSL, JKP.

Pie Saskaņas dabiskā kārtā ieskaitīts Rīgas rezultāts, “Gods Kalpot etc” Amerika versijā nav nekādi atsevišķi izdalīts. GKML (“Gods Kalpot etc” Požarnova versijā) izlikts tūlīt nākošajā rindā, kam tīk, var summēt. Bet var arī nesummēt. Galu galā vienīgajā pašvaldībā, kur GKML guva panākumu – Baldonē,  Požarnova k–gs būs mūsu valdīšanas koalīcijā ar NA, ja pareizi saprotu ziņas no pašvaldības mājas lapas.

ZZS ir piesummēti Ventspils un Liepājas partiju rezultāti, šķiet, komentārus neprasa.

Lielāka ķēpa ir ar Vienotību un LRA, un, tā kā šīs ir būtiskas daļas, piedevām visinteresantākās no gaidāmo notikumu viedokļa, daži paskaidrojumi šeit neizbēgami. Vienotībai ir divas rindiņas: pirmajā tikai tie saraksti, kuru nosaukumā ir “Vienotība”, otrajā tam piesummēti tradicionālie sabiedrotie, kuri ir deleģējuši savus kandidātus Vienotības sarakstos Saeimas vēlēšanās. Pieņēmumi te var būt visdažādākie, taču kopējo ainu abas rindiņas uzrāda.

Kuldīgas un Valmieras sarakstus neesmu summējis ne pie viena no zīmoliem, lai arī tur kopā ir vairāk nekā 10 000 balsu. Tās jāņem vērā turpmākajā analīzē.

LRA ir sasummēti visi saraksti, kuri ir saistīti ar LRA, t.i. pati LRA, Reģionu Alianse, Vidzemes partija un to kombinācijas gan savā starpā, gan ar citiem sarakstiem, plus piesummēti arī tie Latvijas Attīstībai rezultāti, kur tā startē atsevišķi.

Latvijas Attīstībai ir arī atsevišķa rinda, kur ir tās sarakstu rezultāts, ieskaitot Rīgu, kurā tā bija ar LRA kopīgā sarakstā.

Datus par sociķiem, skeptiķiem un citiem dīvaiņiem esmu apkopojis, bet tabulas vieglākas lasāmības labad tos šeit nerādu. Nekādu lielo skaitļu tur nav. Ja nākošgad būs iemesls, liksim klāt un brīnīsimies.

Jautājumus par tabulas skaitļiem laipni lūgtum komentāros vai arī rakstīt man pa tiešo.

No tirgzinības uz politiku: tirgus pārdale

Apskatot vēlēšanu cīņu kā mārketinga disciplīnu, jautājums par zīmoliem, to noturību, klientu lojalitāti un jaunu “pircēju” piesaisti ir jātulko politikā pierastajos terminos, bet būtība no tā nemainās. “Pircējs” kļūst par “vēlētāju”, “zīmols” par “partiju”, un attiecīgi tālāk meklējam tulkojumus terminiem “kvalitāte”, “vienkāršība lietošanā”, “uzticamība”, utt.

Sekos daži mani secinājumi un pat – akvaivai – prognozes. Katrs drīkst tās lietot uz savu atbildību.

No pašvaldību vēlēšanu rezultātiem zīmolu griezumā redzams, ka Saskaņa un ZZS kopumā valstī reālās vēlēšanās ir saņēmušas apmēram to pašu procentu, ko tām rāda socioloģiskie mērījumi attiecībā uz Saeimas vēlēšanām. Pie kam šie skaitļi jau ilgstoši ir diezgan stabili. Par pašu organizāciju stabilitāti šobrīd nekādu sensacionālu ziņu nav, tādēļ mans pieņēmums ir, ka šo zīmolu turētāji var izmantot klientu lojalitāti un rezultātu noturēt bez lieliem riskiem. “Nacionāļiem” pašvaldību rezultāts ir jūtami augstāks par tā paša perioda reitingiem, kas rāda iespēju atgriezties ierastajā divciparu līmenī.

Tagad par interesantāko: bankrotējušo zīmolu klientūras pārņemšana un nestabilo pārdale.

Pēdējo dienu notikumi man atņēmuši ikkatru pamatu uzskatīt, ka Saeimas vēlēšanās Vienotības  zīmolam būs kāds svars. Šis elektorāts tiks pārdalīts. Un te mēs nerunājam par sīkumiem: iepretim reitingam, kas bembelējas 5% apkaimē, Vienotība kā zīmols šajās vēlēšanās ir ar skaidru divciparu rezultātu. Šie ir klienti, kas nākošrudens izpārdošanā noteikti piedalīsies, bet izvēlēsies ko citu, tie ir apzinīgi 80 000 pircēji. Ko izvēlēsies? Galvenais pretendents – feisbucīšu un tviterastu jaunveidojums, kur raugam piesviests abrakasis no iepriekšējā cepuma. Šie neapšaubāmi ir vislabāk pozicionēti politiskā meža sanitāra funkcijai – gan veco maitu izknābāšanai, gan jaunu tirgu apguvei.

To daļu no Vienotības vēlētājiem, kas sevi asociēja ar varas partiju, nevis liberālu pamuldētāju grupiņu, varētu mēģināt iegūt ZZS, bet te nu ir ķeza. ZZS, pašai pat it kā negribot, ir iestumta varas līdera pozīcijā, bet nacionālā mērogā tā šo funkciju pilda neapmierinoši, it īpaši publiskās komunikācijas jomā. Skaidrs varas nesēja piedāvājums būs tas, kas varētu piesaistīt krietnu trešdaļu no bijušā Vienotības elektorāta, sekosim reklāmai.

Sevišķi duļķains ir LRA stāvoklis. Lai arī tas pozicionējas kā nacionāla mēroga zīmols, faktiski tas ir sadrumstalots un neskaidrs. Vēlēšanās startēja gan LRA, gan Reģionu Alianse, gan vēl arī Vidzemes partija, plus dažādas raibas kombinācijas no tām, plus vēl varianti ar apvienotajiem sarakstiem ar citiem zīmoliem. Tā kā LRA ir Saeimā pārstāvēta partija tieši ar šo vārdu, uzskatīju par pareizāku viņu kopīgi iegūtos 14% apskatīt  nacionāla mēroga zīmola kontekstā.

Raksturīgi – šī zīmola atsevišķi varianti savā starpā konkurē, vietām pat ļoti kolorīti. Rezultātā viens no apakšzīmoliem atņēmis balsis otram, ar skaidri negatīvu rezultātu. Ilustrācijai interesenti var aplūkot Madonas novadu, kur Vidzemes partija palika pie viena mandāta, lai arī tai tikai drusciņ mazāk par NA, kuri ieguva divus, bet LRA 3% noskalojās kanalizācijā. Līdzīgi noticis Ķeguma novadā. Ir novadi, kur konkurējuši divi no apakšzīmoliem plus LA kādā citā sarakstā. Šī zīmola īpatnība ir tieši akcents uz vietējo varu, un tādēļ, ja vēlētājs justu, ka savu māju problēmas ir atrisinājis, tad Saeimas vēlēšanās tas varētu pievērsties augstākām vērtībām, – valsts drošība, attīstība plašākā nozīmē utt. Skaidrs, ka šīs kopā vairāk nekā 100 000 balsis var tikt pārdalītas, pirmkārt jau par labu iepriekšapskatītajam varas partijas vilinājumam.

Lielu iespaidu uz Saeimas sastāvu var dot mazāki, bet kompaktāki un skaidrāk ietekmējami balsu bloki, tādi kā Latgales partija, un skaidri reģionu līderi, kā Kuldīgas un Valmieras saraksti. Kopā te ir vairāk nekā 30 000 balsu, kuru alokācija šobrīd nav izlemta.

LRA un Latvijas Attīstībai kopīgais saraksts Rīgā neapšaubāmi ir mārketinga panākums: apvienojot atpazīstamu līderi ar nelielu, bet mūsdienīgu organizāciju, iegūts vērā ņemams rezultāts. Par kopīgu zīmolu nacionālā mērogā šobrīd runāt nevaram, LRA mājas lapā atrodamo vēlēšanu rezultātu tabulā tā LA uzrāda kā Rīgas saraksta gadījuma partneri, bet apvienotie LRA+LA skaitļi atrodami tikai manā tabulā. Tas tādēļ, ka Rīgas rezultāti ir pārāk būtisks lielums un labāk analizējami šādā formā.

Atsevišķi novērtēt LA iespējas no šo vēlēšanu rezultātiem nevar, jo ārpus Rīgas LA saņēmusi tikai desmito daļu no tā, ko kopā ar LRA Rīgā. Uz LA nišu nepārprotami tēmē jau minētie jaunpienācēji, feisbucīši–tviterasti, bet tikpat labi te ir dažādas kombināciju iespējas, par ko turpmāk.

Pie mārketinga panākumiem pieskaitāms neizteiksmīgās JKP pārveidošana par trockistiski ekstrēmisku lozungu mašīnu. Šajās vēlēšanās kopumā šķērsota 5% robeža, astoņkārtīgs pieaugums pret iepriekšējo, un aptauju reitingi rāda apmēram to pašu.

Sērīgi rezultāti NSL, kopumā pa valsti saskrāpēti drusciņ vairāk nekā desmit tūkstoši balsu, kas dod 1,4% (tikai mata tiesu vairāk par KPV.LV 1,25%) un ir tuvu aptauju reitingu mērījumiem. No zīmolvedības viedokļa, manuprāt, neapšaubāmi redzamākā atšķirība pret 12. Saeimas kampaņu bija tā, ka šis bija NSL zīmola uznāciens bez Ingūnas Sudrabas akcentētas pozicionēšanās, rezultātā seškārtīgs kritums. Tas arī labi izgaismo uzkuļčināto histēriju ap izmeklēšanas komisiju. Tā kā pati izmeklēšana kā tāda neko nedos, tad rezultāts būs komisijas vadības publiskā profila celšana, tādēļ ZZS ir kategoriski pret tviterastu zīmēšanos, bet visi pārējie izmanto iespēju piebeigt NSL kā zīmolu.

Atkārtots paziņojums grūtgalvīšiem: aļļo! vasaras nebūs! kampaņa ir sākusies! 

Nākošā Saeimas vēlēšanu kampaņa krasi iezīmēs jauno situāciju publisko komunikāciju telpā, kad masu mediju monopols ir izbeidzies, bet jaunās formas vēl nav atradušas garantētas metodes vēstījuma nogādāšanai līdz konkrētiem informācijas apmaiņas burbuļiem. Ko sagaidīt no kampaņas šajos apstākļos, manuprāt, jāsāk ar skaitļiem, reāliem un truliem.

Ciniska marketinga pamati: cik

Politisko komentāru iespaidā uzmanība visbiežāk ir pievērsta abstraktām konstrukcijām, tādām kā “vērtības”, “elektorāta daļas gaidas” un pats maldinošākais – vingrinājumi procentomānijā kā alķīmiskā kabalā. Protams, vēlēšanu rezultātus beigās saliek tabulās, sarēķina procentus un piešķir vietas Saeimā saskaņā ar formulām un kārtulām. Bet vēlēšanas no marketinga viedokļa nav procentu pasākums. Tāpat kā ikkatrā izpārdošanā, uzdevums ir pārdošanas apjoms, procentus pēc tam skaita priekšniecība un liek to atskaitēs, pārskatos un finanšu plānos. Bet pamats tam visam ir vienkāršs skaitlis: cik. Cik ir ieņēmums, nauda kasē po faktu, nevis procenti.

Arī vēlēšanu kontekstā pa ielu nestaigā procenti, TV un FB neglūn procenti, procenti nestaigā uz mītiņiem un neiet uz vēlēšanām. Vēlēšanas izšķir vēlētāju skaits. Konkrēti vēlētāju duči, simti, tūkstoši un desmiti tūkstošu. No marketinga viedokļa aumež lietderīgi būtu saprast, cik liels ir jau apgūtais tirgus (vēlēšanu kontekstā – droši balsotāji), cik ir pārdalāmā daļa un uz ko var cerēt tajā sadaļā, kas doto produktu līdz šim nav pirkuši vai darījuši to reti, tikai pēkšņa emocionāla impulsa ietekmē.

Apskatot oficiālos datus, izrādīsies, ka balsstiesīgo skaits pēdējās trīs Saeimas vēlēšanās ir itin stabils, nedaudz virs pusotra miljona. Dalības procents savukārt ir kritis, un 12. Saeimas vēlēšanās noplunkšķēja zem 59%. Ja apskatām šī parametra vēsturisko kustību, tad redzami trīs skaidri posmi: sajūsmība 5. Saeimas vēlēšanās (gandrīz 90%), stabils plauktiņš nākošajās trīs (nedaudz virs 70%) un tad skumīgi uz leju vien uz leju vien, no 63% uz 59% nākošo četru vēlēšanu laikā. Bet tie atkal ir procenti, – komentētāju, politologu un citu gaisa pārdevēju maizīte.

Reālos skaitļos dalība Saeimas vēlēšanās ir nostabilizējusies nedaudz virs 900 000 vēlētājiem. Balsu vākšanā jāizdara pieņēmumi, uz kuru pusi kustēs šis skaitlis, cik no šī ir stabili, zīmoliem lojāli “pircēji”, cik liela ir iespējamā pārdale, un cik varētu nākt klāt jaunu “pircēju”. Turpmākais ir manas hipotēzes šajā jomā, kas balstās nevis “vērtībās” un “elektorāta gaidās” kā primārajā faktorā, bet gan primitīvā raupju faktu izvērtēšanā.

Pirmkārt, lai novērtētu katra zīmola “realitātes kvantu”, der konkrētos skaitļos pārtulkot 5% barjeras prasībās. Skaidrs, ka tā atkarīga no vēlētāju aktivitātes – jo tā zemāka, jo lielāka iespēja margināļiem, bet jo augstāka, jo izdevīgāka “lielajiem” sarakstiem.

Man šobrīd ticamākā robeža šķiet 45 000 balsu. Šis skaitlis var nokrist līdz 40 000 neredzēti zemas (Saeimas vēlēšanu kontekstā) aktivitātes gadījumā un var pieaugt līdz nepilniem 50 000, ja jaunās komunikatīvas vides efekts būtu dalības pieaugums līdz 64%, kas mazticami. Pēdējais reālos skaitļos nozīmētu, ka uz vēlēšanām ierastos par 80 000 vairāk nekā 11. un 12. Saeimas vēlēšanās. Tas arī ir maksimālais diapazons. Ārpus tā vizionāri murgi.

Ciniska marketinga pamati: pārdale 

Lai arī raksta sākumā aprādīju, ka uzticība nacionāla mēroga zīmoliem ir daudz lielāka par intuitīvi sagaidāmo, pārdalāmo balsu tomēr ir ievērojams daudzums. Vēlētāji, kas piedalījušies pašvaldību vēlēšanās, savā lielākajā daļā ir sociāli un politiski aktīvi, un ļoti ticams, ka tie piedalīsies arī Saeimas vēlēšanās.

Daļai no tiem pilnīgi obligāti būs jāizšķiras par zīmola maiņu, jo to iepriekšējais favorīts – “Mēs Vilkadirkšņiem” – Saeimas vēlēšanās nestartēs. Šādu reālu vēlētāju skaits ir aptuveni 110 000, un augstāk aprakstīto skaitļu kontekstā tas ir milzīgs kvantums.

No raksta pirmajā daļā virpinātajiem apsvērumiem arī izriet, ka pārdalīta tiks lielāka daļa Vienotības balsu, krietna puse LRA lupatu deķa, daļa no izdziestošiem mazākiem zīmoliem kā KPV.LV un to reģionālo spēku lojālie atbalstītāji, kuri gaida impulsu no priekšniecības. Pieņēmumi te var būt dažādi, es šo daļu vērtēju kā apmēram tikpat lielu kā Vilkadirkšņu elektorātu, ar kuriem kopā sanāktu ap 220 000 balsu. Tiem, kam patīk procentu kabala, tas varētu dot no 23% līdz 26% no kopējā rezultāta. Šis arī acīmredzami ir galvenais cīņas lauks. Tās ir reālas balsis, cilvēki, kas iet uz vēlēšanām, nevis stāsta aptaujās, ka ies. Starpība starp vieniem un otriem ir milzīga. Atbilde “nepiedalīšos” parasti ir padsmitos procentu, kas būtu ap 200 000, bet reāli nepiedalās vairāk nekā pusmiljons. Reitingi ir un paliek noskaņojuma mērījums, un tā rezultāts ir procenti. Vēlēšanās vajag balsis, un to rezultāts ir vara. Procentus gan jau CVK sarēķinās.

Pārdale manuprāt iespējama divos galvenajos virzienos: ZZS centīsies savākt LRA pārdalāmo daļu un tos Vienotības vēlētājus, kas kopumā tendēti atbalstīt varas partijas, stabilitāti, prognozējamību utml. Konkurenti šajā cīņā būs NA un Saskaņa, kuru pamatarguments ir vērtības citā plāksnē.

Jaunpienācēji – tviterasti, kuru formālais apveids sāk iezīmēties pēdējās nedēļās, nepārprotami par savu uzskata to daļu no Vienotības elektorāta, kurā liberālās vērtības koķetē ar nepiepildītu vēlmi izdrāzt visus sliktos. Šeit gaidāma asa konkurence. No vienas puses, drāzēju žanrā veiksmīgi startējuši trockistiski fašistisko lozungu bļāvēji zem JKP izkārtnes, no otras puses – eiropeiski liberālu tēlu rūpīgu kultivējusi Latvijas attīstībai (LA), kura piedevām ir pat starptautiskā apritē. Pēdējo divu spēku rezultāts pašvaldību vēlēšanās ir ievērojams, lai arī LA atsevišķi nav izskaitļojama:

 

Balsis ‘2017

JKP

43098

LA+LRA Rīga

34176

NSL

10398

KPV.LV

9087

sociķi (visi kopā)

7535

LA ārpus Rīgas

3819

Alternative

2654

Krievu savienība

1943

Progresīvie

1893

Eiroskeptiķi

1264

Kā rīkoties pārējo zīmolu turētājiem, kas sevi pozicionējuši kā nacionāla mēroga spēlētāju, bet kuru iespēja tikt līdz 45 000 balsīm ir augstākā mērā mazticama, būs jautra šīrudens un ziemas ņemšanās kā kādreiz Monopola spēlēšanas tumšos drūmos vakaros. Emocijas augstas, bet jēgas pamaz.

No marketinga uz vizionārismu: pirmo reizi jaunajā pasaulē

Šīs būs pirmās Saeimas vēlēšanas, kas notiks situācijā, kad klasisko masu mediju monopols ir miris. Beigts. Pagalam. RIP.

Augšminētais apgalvojums gan neatceļ to vienkāršo faktu, ka ievērojama vēlētāju daļa to nav pamanījusi, jo itin ērti dzīvo iepriekšējā, masu mediju kontrolētā telpā. Tie ir mazākums, bet ievērojams, un kas sevišķi svarīgi, tradicionāli sabiedriski politiski aktīvs mazākums. Iespējams, ka krietna trešdaļa elektorāta.

Gan komentētāji, gan paši politiķi saasināti pievērš uzmanību divkopienu dalījumam mūsu sabiedrībā, komunikāciju valodu dalījumu prezentējot gandrīz rasistiskās kategorijās. Muldēšana par “latviskajām partijām” kā glābiņu pret tām otrām padara Rīgas Domes rīcību par neakceptējamu nevis tās lukno tēriņu dēļ, bet gan tāpēc, ka “šamie ir krievi”. Lai gan es pats balsoju pret pašreizējo RD koalīciju, man šķiet pilnīgi absurda Andra Amerika krieviskošana iepretim pazīstamās tukšbļāvējas Aņutas Potapovas “latviskumam”. Uz šīs ass turpinās baroties apbružātie sacensoņi, viens–bez–otra–nevarošie Saskaņa un NA.

Šīs būs pirmā vēlēšanas, kurās izšķiroša nozīme būs citam dalījumam, kas arī veido divkopienu pasauli. Un sadalījums te neiet pa valodas robežlīniju. Ir milzīga sabiedrības daļa, kas ir ārpus tā saucamo “sociālo tīklu” iespaida, un ne mazāka otra, kura nelieto masu medijus tiešā veidā. Ja pirmās grupas iespaidošanai ir gadu desmitiem atstrādātas metodes, tad jaunajā pasaulē viss ir tikai hipotēžu līmenī.

Līdzīgi arī ar partiju organizāciju veidošanu. Vecajā, mediju monopola pasaulē bija tai atbilstošas struktūras – nodaļu tīkls ar telpām, telefaksiem un kopieriem, pastāvīgiem darbiniekiem un citām milzu izmaksām. Bet jaunās komunikāciju tehnoloģijas to visu padara gandrīz smieklīgu. Kā Amazon piebeidza tradicionālo grāmatnīcu biznesu, bet Uber draudīgi izkonkurē taksometrus, tā jaunās tehnoloģijas iegūs izšķirošu vietu gan vēlēšanu kampaņu veidošanā, gan pašā politisko partiju infrastruktūras uzturēšanā. Protams, vēl ir grāmatnīcas, kurās var ieiet no ielas, un eksistē arī sen pierastu taksometru firmas, bet ne jau tie diktē noteikumus.

Jaunā komunikatīvā telpa būs izšķirošais kaujas lauks cīņā par “jaunajām” balsīm. Kā piesaistīt tos, kas lielākoties dzīvo ārpus TV Panorāmas un laikrakstu komentāriem, kas neklausās LR1 Krustpunktus, bet dzīves milzu daļu pavada, komunicējot dažos virtuālos informācijas apmaiņas un socializēšanās burbuļos. Viņus uz vēlēšanām iespējams dabūt drīzāk kā uz inčīgu flešmobu, nevis ar moralizēšanu par “pilsoņa pienākumu”. Šādi izskaidrojami galēji kreiso panākumi Lielbritānijas vēlēšanās, kad Korbina komunistiskajam populismam izdevās izraut neplānotas balsis lēvenī vēlēšanu apgabulu, dažu procentu zaudējumu pārvēršot dažu procentu uzvarā katrā no tiem.

Mūsu pašreizējo partiju aktivitāte lielākoties iegrimst šajā jaunajā dalījumā: vecie zubri mauc pa medijiem, jaunie aktīvisti – pa internetu. Manuprāt vienīgā kompozītā kampaņa bija Saskaņai – tā drukāja kaudzēm makulatūras un smacēja no medijiem “vecos” un itin ņipri ņēmās soctīklos “jaunajiem” par prieku. Līdzīga pieeja, pastiprināta ar līderu šarmu un perfektu centrisko populismu, deva graujošu rezultātu Francijā. Iepriekšējais valsts politiskais iekārtojums tika noslaucīts gandrīz bez pēdām. Visiem profiem tas būtu jāņem kā svarīgākais analizējamais piemērs.

* Redakcijas un autora vārdā izsaku pateicību CVK (lai kas tas arī būtu) par bloga tapšanai nepieciešamo datu sagatavošanu.

* Redakcija ir veikusi iekšējo izmeklēšanu un paziņo: visi bloga tekstā minētie vardarbības akti un tajos pasīvā un aktīvā lomā iesaistītās personas ir imagināri koncepti un tekstu tapšanas laikā neviens dzīvnieks, sociķis vai nepilngadīgais nav fiziski cietis.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Zem raksta publicējam saraksti sociālajā tīklā Twitter, kura daudziem varētu šķist pat interesantāka par šo rakstu. Piebildīsim, kad viens no sarakstes dalībniekiem ir bijis Latvijas Republikas tieslietu ministrs...

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...