Konkordes efekts un "Rail Baltica" projekts: nevajag sūtīt jaunu naudu glābt slikti ieguldīto, - pazaudēsim visu
Aivars Strakšas26.08.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki, kuri nodarbojas ar investīcijām, pazīst tādu jēdzienu kā "Sunk-Cost Bias", jeb kādreiz to sauc arī par Konkordes efektu.
Francijas un Apvienotās Karalistes valdības 1960. gados apvienoja spēkus virsskaņas pasažieru lidmašīnas projektam: lidmašīna civiliem lidojumiem, kas spēj pārvarēt skaņas ātrumu.
Konkordes projekts ir slavens ar savām milzīgajām izmaksām, kas katru gadu pieauga no sākotnēji plānotajām 70 miljonu sterliņu mārciņām līdz faktiskajām 2 miljardu mārciņām (virs 11 miljardiem sterliņu mārciņu šodien). Projekts tika īstenots, bet nekad nespēja nodrošināt atbilstošus ienākumus. Pat par spīti augstajai biļešu cenai, kas mēdza pārsniegt 10 tūkstošus tā laika dolāru.
Projektu ietekmēja visdažādākās problēmas gan pirms, gan pēc izlaišanas. Tas varēja lidot virsskaņas ātrumā, bet tikai pāri okeānam. Tam pat bija pārkaršanas problēmas atkarībā no krāsas, proti, zilā no Pepsi veicināja pārkaršanu.
Taču investori turpināja investēt, baidoties zaudēt to, ko viņi jau ir ieguldījuši projektā. Tā viņi tikai palielināja zaudējumus. Tā kā tas bija divu valstu valdību projekts, tad noteikti lomu nospēlēja abu pušu politiķu bailes atzīties, ka projekta pieņēmumi jau sākotnēji ir bijuši kļūdaini. Turklāt par kļūdām pašiem nebija jāmaksā, tās apmaksāja Francijas un Lielbritānijas nodokļu maksātāji. Visai ērti.
Investīcijām veltītās rokasgrāmatās ir norādīts, ka investoriem dažādu iemeslu dēļ var rasties vēlme turpināt darbu, kas izmaksā nesamērīgi dārgi, taču no turpmākām investīcijām ir jāatsakās, tiklīdz saprotat, ka turpināšana izmaksās vairāk laika un naudas nekā alternatīvas.
Investoriem ir jāspēj atpazīt to brīdi, kad ir pienācis laiks izbeigt šādus projektus. Vai nu tāpēc, ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi, vai arī tāpēc, ka neesat īstā persona, lai projekts varētu darboties.
Latvijas gadījumā redzam abus nosacījumus ātrvilciena projekta izbeigšanai.
Pirmkārt, projekta izmaksas nekontrolēti aug, un ekonomiskā lietderība jau ir zudusi kopā ar sākotnējo pieņēmumu par "Rail Baltica" izmaksām.
Otrkārt, līdzšinējā projekta vadība, ko pierāda arī Valsts kontroles paustais, norāda uz to, ka šādu projektu mūsu pašreizējā politiskā elite vadīt nav spējīga.
Visa iepriekš rakstītā īsais kopsavilkums - nevajag sūtīt jaunu naudu glābt slikti ieguldīto. Pazaudēsim visu.
Ātrvilciena "Rail Baltica" projektam ir daudz kopīga ar "Concorde" projektu. Tikai tas ir vēl dārgāks. Visa projekta paredzētās izmaksas šodienas cenās ir divreiz augstākas, un turklāt valstiņas ir visai nabadzīgas.
Ir taču citi risinājumi.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
