Konkordes efekts un "Rail Baltica" projekts: nevajag sūtīt jaunu naudu glābt slikti ieguldīto, - pazaudēsim visu
Aivars Strakšas26.08.2024.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Cilvēki, kuri nodarbojas ar investīcijām, pazīst tādu jēdzienu kā "Sunk-Cost Bias", jeb kādreiz to sauc arī par Konkordes efektu.
Francijas un Apvienotās Karalistes valdības 1960. gados apvienoja spēkus virsskaņas pasažieru lidmašīnas projektam: lidmašīna civiliem lidojumiem, kas spēj pārvarēt skaņas ātrumu.
Konkordes projekts ir slavens ar savām milzīgajām izmaksām, kas katru gadu pieauga no sākotnēji plānotajām 70 miljonu sterliņu mārciņām līdz faktiskajām 2 miljardu mārciņām (virs 11 miljardiem sterliņu mārciņu šodien). Projekts tika īstenots, bet nekad nespēja nodrošināt atbilstošus ienākumus. Pat par spīti augstajai biļešu cenai, kas mēdza pārsniegt 10 tūkstošus tā laika dolāru.
Projektu ietekmēja visdažādākās problēmas gan pirms, gan pēc izlaišanas. Tas varēja lidot virsskaņas ātrumā, bet tikai pāri okeānam. Tam pat bija pārkaršanas problēmas atkarībā no krāsas, proti, zilā no Pepsi veicināja pārkaršanu.
Taču investori turpināja investēt, baidoties zaudēt to, ko viņi jau ir ieguldījuši projektā. Tā viņi tikai palielināja zaudējumus. Tā kā tas bija divu valstu valdību projekts, tad noteikti lomu nospēlēja abu pušu politiķu bailes atzīties, ka projekta pieņēmumi jau sākotnēji ir bijuši kļūdaini. Turklāt par kļūdām pašiem nebija jāmaksā, tās apmaksāja Francijas un Lielbritānijas nodokļu maksātāji. Visai ērti.
Investīcijām veltītās rokasgrāmatās ir norādīts, ka investoriem dažādu iemeslu dēļ var rasties vēlme turpināt darbu, kas izmaksā nesamērīgi dārgi, taču no turpmākām investīcijām ir jāatsakās, tiklīdz saprotat, ka turpināšana izmaksās vairāk laika un naudas nekā alternatīvas.
Investoriem ir jāspēj atpazīt to brīdi, kad ir pienācis laiks izbeigt šādus projektus. Vai nu tāpēc, ka tie nav komerciāli dzīvotspējīgi, vai arī tāpēc, ka neesat īstā persona, lai projekts varētu darboties.
Latvijas gadījumā redzam abus nosacījumus ātrvilciena projekta izbeigšanai.
Pirmkārt, projekta izmaksas nekontrolēti aug, un ekonomiskā lietderība jau ir zudusi kopā ar sākotnējo pieņēmumu par "Rail Baltica" izmaksām.
Otrkārt, līdzšinējā projekta vadība, ko pierāda arī Valsts kontroles paustais, norāda uz to, ka šādu projektu mūsu pašreizējā politiskā elite vadīt nav spējīga.
Visa iepriekš rakstītā īsais kopsavilkums - nevajag sūtīt jaunu naudu glābt slikti ieguldīto. Pazaudēsim visu.
Ātrvilciena "Rail Baltica" projektam ir daudz kopīga ar "Concorde" projektu. Tikai tas ir vēl dārgāks. Visa projekta paredzētās izmaksas šodienas cenās ir divreiz augstākas, un turklāt valstiņas ir visai nabadzīgas.
Ir taču citi risinājumi.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
